Kāpēc tas, kas mani uzskata par sū, man būtu jāuzskata par cilvēku? Lai dzīvo laimīgi tālāk. Ar to laimi gan tā dīvaini - auzās ir. Laikam ēd tās auzas un jūtas laimes pārpilnībā.
Kā es uzskatu? Iešu uz referendumu. Bet balsošu laikam pret Saeimas atlaišanu (vēl gan nedēļa laika pārdomāt, ja būs kāds īpašs arguments). Neatlaižot šo Saeimu, iznāktu lētāk. Varbūt tie deputāti ko beidzot darītu, ne tikai taisītu priekšvēlēšanu akcijas, kurām viņiem diezin vai nauda ir, vai tad par iepriekšējām reklāmām norēķinājušies?
Nu un tad, ka man liekas, ka deputātiem un arī prezidentam vajag noteikt vecuma cenzu ( ne tikai sākuma gadus, kas ir likumā, bet – beigu vecumu.) Kāpēc darba mūžam ir vecuma pensijas gadi, bet valsti var vadīt vecuma marasmā? Tāpēc, ka tauta tā ir laimīga? Vai baidās, ka valsti var vadīt tie, kas savos vārdos lieto rupjības? Ne jau tos parastos rupjos vārdus, bet prastas jēlības – huj un bļe. Tāda ir jauno attieksme pret notiekošo. Tikai tos jaunos kāds audzināja. Ne jau viņi nokrita no gaisa, bet tepat audzināja tie, kas sēž uz savu sū kaudzes un jūtas laimīgi.
Es personiski tā varu teikt. Pirms padsmit gadiem viens piedzēries autobraucējs nosita manu vīru, ievainoja toreiz vēl bērnus, pataisīja mani par invalīdi (man viss ir pie vietas, ne vienas vietas). Tas, kas notiek šajā valstī, mani personiski nekādi neskar. Kamēr es atļāvu, no manis zaga. Tāpat ar tiem oligarhiem. Ārēji TP izdarīja godīgu lietu – pašlikvidējās. Tikai slepus gan jau ietekmēs daudzus, ja ne visus, lēmumus. Tie oligarhi nav tikai 3 vārdā nosauktie, ir vēl daudzi viņiem pakaļā līdēji un prasti atbalstītāji… Ja šo Saeimu atlaidīs, neuzticība jau ir uzteikta, cik no 100 gudrajiem nestartēs nākamajās vēlēšanās? Tā ētika laikam nav viņu, jo, ņemot pa vienam, katrs teiks – es visu laiku biju godīgs, tie 99 gan ne…
Diezin vai tiem letiņiem, kas mitinās kur ārzemēs, ir vajadzīga, nepieciešama kāda kabatas partija, kas darbotos te, Latvijā. ko viņi ar to partiju darīs? Ēdīs vai? Viņiem pārtikas netrūkst, atšķirībā no tiem, kas te par politikāņu izdarībām runā ķēķī. Un tikai ķēķī. Iziet no sava ķēķa ir bail, ka kas neuzkrīt galvas…