Foto: Anna
Izturēties taupīgāk pret dabas resursiem un savu personīgo budžetu turpmāk liks ne tikai Eiropas Savienības direktīvas, bet arī veselais saprāts.
Lielāki elektroenerģijas un siltuma rēķini ir ne tikai skarba dzīves realitāte, bet arī iespēja — pat, ja piespiedu — mainīt ne tikai attieksmi, domāšanu un paradumus, bet arī dažus tehnoloģiskos risinājumus un tehniskās iekārtas ar mērķi patērēt mazāk elektroenerģijas un siltumenerģijas.
ES ir noteikusi ambiciozus mērķus videi un klimatam draudzīgākai dzīvošanai, ko Briseles žargonā dēvē arī par t.s. 20-20-20 mērķiem, kas citustarp paredz, ka līdz 2020. gadam ES dalībvalstīm jākļūst par 20% energoefektīvākām, salīdzinot ar 1990. gada rādītājiem. Sena paruna vēstī, ka vislabākā enerģija ir neizlietotā enerģija, tādēļ energoefektivitātes apoloģēti aicina runāt nevis par saražotās enerģijas megavatiem, bet gan par negavatiem jeb neiztērētās enerģijas megavatiem.
Līdz šim energoefektivitāti ES regulē[ja] divas pirms nu jau vairākiem gadiem pieņemtas direktīvas — Koģenerācijas direktīva 2004/8/EK un Enerģijas pakalpojumu direktīva 2006/32/EK. Tās nedeva vēlamo rezultātu — sasniegt iecerēto 20% energoefektivitātes celšanos līdz 2020. gadam. Tāpēc Eiropas Komisija (EK) pieņēma lēmumu veidot vienu visaptverošāku jaunu Energoefektivitātes un enerģijas taupīšanas direktīvu[1], kas dotu pietiekamu detalizētu ietvaru, lai sakārtotu dalībvalstu likumdošanu energoefektivitātes jomā.
Jaunās direktīvas projektu EK Briselē publiskoja 22. jūnijā. Rīgā dažādu mērķgrupu pārstāvji ar direktīvas projektu tika iepazīstināti 1. jūlijā apaļā galda diskusijā ES mājā. EK Enerģētikas ģenerāldirektorāta sagatavotais tiesību akta projekts paredz lielāku valsts un pašvaldību un lielo uzņēmumu lomu enerģijas patēriņa samazināšanā, nosakot, ka valsts institūcijām turpmāk ik gadu būs jāmodernizē 3% no īpašumā esošajām ēkām, bet lielajiem uzņēmumiem būs jāveic regulāri energoauditi, kas ļaus sekot enerģijas patēriņa dinamikai un dos iespēju novērtēt, kādus industriālos procesus iespējams padarīt energoefektīvākus.
Pienākums tērēt mazāk jeb normatīvā vide
Realitāte ir tāda, ka no enerģijas patēriņa viedokļa efektīvāk un taupīgāk jādzīvo gan juridiskajām, gan fiziskajām personām. Tātad — gan komersantiem un organizācijām, gan katram un ikvienam iedzīvotājam. ES līmenī ir izveidoti tiesību akti, kas paredz īstenot tādu rīcību, kas ļautu enerģiju visdažādākajām vajadzībām tērēt maz vai vismaz mazāk nekā līdz šim.
Runājot par iespējām vai piespiedu situācijām, kad jākļūst enerģiju taupošākiem, par energoefektivitāti var runāt trīs kontekstos, kas labākos enerģijas izmantošanas rādītājus nodrošina mijiedarbē, savstarpēji papildinoties. Šie trīs konteksti ir normatīvais, tehnoloģiskais un biheiviorālais jeb paradumu un rīcības konteksts. Arī ES energoefektivitātes politika ir būvēta pēc šī principa, paredzot atbalstu vairākiem rīcības virzieniem vienlaikus. Jo vēlamo enerģijas labākas izmantošanas efektu var dot tikai koordinēta darbība vairākos virzienos vienlaikus. ES mērķis ir saimniekot tā, lai saimniekošana atstāj pēc iespējas mazāku ietekmi uz vidi un klimatu un patērē iespējami mazāk enerģijas.
Labāki energoefektivitātes rādītāji ES palīdzēs celt konkurētspēju un samazināt ES atkarību no importējamās enerģijas un energoresursiem, kuru cenām ir tendence augt, līdz ar to palielinot arī enerģijas ražošanas izmaksas un enerģijas gala cenu lietotājiem. ES stratēģijā Eiropa 2020 sagatavotā un 2011. gada 8. martā apstiprinātā Energoefektivitātes rīcības plāna 2011[2] (ERP) priekšlikumi daļēji pārnesti uz jauno direktīvu. Domāts, ka direktīva palīdzēs labāk ieviest dažādas energoefektivitātes iniciatīvas, bez kuru kompleksas īstenošanas nebūs iespējams sasniegt nepieciešamo enerģijas taupīšanas efektu.
ERP pasākumi paredz gan ēku renovāciju (sabiedriskajā sektorā nosakot obligātus minimālos ikgadējos platību apjomus) un apkures iekārtu modernizāciju energoefektivitātes paaugstināšanai, gan elektrības un siltuma ražošanas efektivitātes celšanu, gan industriālo iekārtu energoauditus, gan viedo tīklu un enerģijas patēriņa uzskaites iekārtu uzstādīšanu.
Nauda labākiem risinājumiem jeb tehnoloģiskā vide
Panākumus enerģijas taupīšanā var dot arī jaunāku un modernāku tehnisko un tehnoloģisko risinājumu radīšana un ieviešana kā enerģijas ražošanā, tā pārvadē, sadalē, patēriņā un uzskaitē. Par tehnoloģisko izaugsmi un efektīvu inženiertehnisko ietvaru rūpējas Stratēģiskais enerģijas tehnoloģiju (SET) plāns[3], kurā turpmākajos 10 gados paredzēts ieguldīt ap 50 miljardus eiro, ik gadu ieguldot 8 miljardus eiro līdzšinējo 3 miljardu vietā. Par radīto tehnoloģiju pielietošanu praksē rūpes tiek uzliktas dalībvalstu enerģētikas uzņēmumiem, institūcijām un arī enerģijas patērētājiem, ieskaitot enerģijas lietotājus mājsaimniecībās.
Enerģijas patēriņa vieda uzskaite ir viens no risinājumiem enerģijas patēriņa uzraudzīšanai un koriģēšanai mājsaimniecībās, kas, savukārt, ir viens no enerģiju visvairāk patērējošajiem sektoriem ES. EK institūcijas uzskata, ka tehnoloģiskie risinājumi, kas ļauj reālā laikā sekot līdzi enerģijas patēriņam, ir plaši jāievieš iespējami drīz. Ieguvumi no šāda risinājuma — labākas iespējas lietotājiem pašiem sekot līdzi savam enerģijas patēriņam diennakts, nedēļas vai citā laika griezumā, koriģēt patēriņa paradumus un izvēlēties enerģiju taupošākas sadzīves, apgaismojuma un apkures iekārtas. Enerģijas ražotājiem precīzāka reālā laika uzskaite ļautu labāk plānot pieprasījumu un pārvades tīklu noslodzi, daudz labāk piemēroties patērētāju paradumiem. Viedo tīklu[4] ieviešana, piemēram, varētu stimulēt diskusiju par iespēju ieviest diferencētus elektroenerģijas tarifus dažādos diennakts laikos, lai motivētu atliekamus enerģiju tērējošus darbus veikt un iekārtas darbināt tajā diennakts laikā, kad elektroenerģijas pieprasījums ir zems.
Enerģijas lietošanas paradumi
Normatīvi un tehnika ir bezspēcīga cilvēka gribasspēka un paradumu priekšā. Ir iespējams investēt pētniecībā un attīstībā miljardus, taču, ja jaunākie risinājumi paliek plauktā un netiek izmantoti praksē, tad kļūt energoefektīvākiem būs grūti. Paradumu maiņu iespējams ietekmēt gan saudzējoši pozitīvā, gan sāpīgi motivējošā veidā. Informācijas sniegšana par ietaupījumiem, ko rada enerģijas taupīšanas pasākumi, var dot rezultātu, tomēr pārāk daudz brīvības enerģijas patērētājiem dot nevar — pozitīvi motivēt iespējams mazāko daļu cilvēces. Nekas neiedarbojas efektīvāk kā bailes no miliča vai nepatīkams rēķins par siltuma vai elektrības patēriņu.
Mājsaimniecības iekārtu energoefektivitātes marķēšana ļauj izdarīt aprēķinus par izdevīgumu maksāt vairāk par energoefektīvāku iekārtu, iekārtas lietošanas laikā maksājot mazāk par patērēto enerģiju. Šajā ziņā jaunāks patiešām nozīmē energoefektīvāks un dažādi automatizēti risinājumi elektroenerģijas un siltuma patēriņa aprēķiniem Latvijas iedzīvotājam varētu likt padomāt par dažādām izvēlēm, aprīkojot savus mitekļus ar jaunām iekārtām.
Tāpat, var šķist, ka 10 kvēlspuldžu aizstāšana ar energoefektīvajām ir smieklīga no ieguvumu viedokļa un nožēlojama no globālāka vides saudzēšanas viedokļa, jo — pirmajā gadījumā — ko gan var ietaupīt, dārgi ieguldot, ja tāpat beigās iznāk samaksāt daudz. Otrajā gadījumā — dažu kvēlspuldžu aizstāšana tāpat neizglābs polārlāčus Arktikā. Taču, ja visā ES uz energoefektivitātes pasākumu rēķina 100 miljoni mājsaimniecību katra mēnesī ietaupītu 100kWh elektroenerģijas, tad kopējais ietaupījums būtu 10 teravatstundu, ko nevajadzētu saražot, piemēram, dedzinot dabasgāzi, kas par dārgu cenu importēta no Krievijas. Salīdzinājumam — Latvijas gada patēriņš ir aptuveni 7TWh elektroenerģijas[5]. Ir vērts būt energoefektīviem arī bez ārējas pātadziņas efekta, jo burkānu no pātagas taču ir viegli atšķirt.
______________________
[1] Sīkāk par jaunās direktīvas projektu var lasīt EK Enerēģetikas ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē http://ec.europa.eu/energy/efficiency/eed/eed_en.htm
[2] Detālu informāciju par ERP var iegūt EK Enerēģetikas ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē http://ec.europa.eu/energy/efficiency/action_plan/action_plan_en.htm
[3] Detālu informāciju par SET plānu var iegūt EK Enerēģetikas ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē http://ec.europa.eu/energy/technology/set_plan/set_plan_en.htm
[4] Vairāk par viedajiem tīkliem skat. Starptautiskās enerģētikas aģentūras (IEA) vietnē http://www.iea.org/papers/2011/smartgrids_roadmap.pdf
[5] Skat. EM sagatavotu statistisku publikāciju “Latvijas enerģētika skaitļos 2010” (17. un 18.lp.) EM vietnē http://www.em.gov.lv/images/modules/items/les_2009_.pdf
Directive of the European Parliament and of the Council (334.41 KB)