Nu beidzot ir pienācis laiks rīkoties. Oskars Kastēns (LPP/LC), kas pēc amata jāsauc par īpašu uzdevumu ministru integrācijas lietās, savam partijas biedram un premjeram Ivaram Godmanim iedevis rokās visus trumpjus, lai beidzot valdības vadītājs darītu galu tā dēvētajam integrācijas kantorim, kas gandrīz vai visas savas darbošanās laikā ir pilnīgi velti šķiedis valsts naudu un nevis pildījis savu mandātu saliedēt sabiedrību, bet gan, pateicoties LPP/LC iegribām, to šķēlis un savstarpēji kūdījis dažādas sabiedrības grupas.
Nule esam uzzinājuši, ka Integrācijas sekretariāta ierēdņi esot tik noguruši, trīs gadus izstrādādami jaunās integrācijas pamatnostādnes, ka laiks atpūsties, tāpēc sekretariāts rīkojis konkursu un nu integrācijas politiku par gandrīz 10 000 latu izstrādās sabiedrisko attiecību kantoris MRS grupa. Un šāda rīcība par spīti tam, ka sekretariāta nolikumā skaidri un gaiši melns uz balta uzrakstīts – sekretariāta uzdevums ir atbilstoši kompetencei izstrādāt politiku sabiedrības integrācijas jomā. Lūk, tikai sīka nianse – atbilstoši kompetencei. Protams, ja tāda kompetence vispār ir. Bet, kā jau vairākkārt pierādījis Kastēns, – nav, kompetences vienkārši nav. Ir tikai nenormāli pie valsts budžeta uzblīdināts augonis, kurš gadā tērē aptuveni divus miljonus latu un nodarbina 48 darbiniekus.
Ja pats politiski ieceltais ministrs neatbilst savam ieņemamajam amatam, tad tomēr rodas loģisks jautājums – ko dara šis pussimts sekretariāta darbinieku? Kāpēc mēs kā nodokļu maksātāji viņiem maksājam algas, ja viņi nespēj pildīt savas tiešās funkcijas, bet valsts politikas dokumentu izstrādi nodod privātās rokās? Tas taču ir pret visiem labas pārvaldības principiem! Un tad kāpēc mums šādu ierēdņu baru uzturēt? Kāpēc barot ministru, kurš (būdams it kā arī PR speciālists) pat neprot publikai noslēpt savu nekompetenci? Man kā nodokļu maksātājai šāds kantoris nav vajadzīgs. Manas naudas taupīšanas nolūkos es iesaku – rīkosimies kā igauņi un Integrācijas sekretariātu departamenta veidā ar dažiem strādāt gribošiem un zinošiem ierēdņiem pievienosim kādai ministrijai. Piemēram, kā tas bija agrāk pirms sekretariāta izveidošanas, kad Integrācijas departaments atradās Tieslietu ministrijas sastāvā.
Jau no paša sākta gala sekretariāts bija Šlesera mācītāju partijas projekta uzspiesta instance. To 2002.gadā izveidoja tikai tāpēc, lai LPP/LC, kas Saeimā pēdējā brīdī ierāpoja, pateicoties masīvajam reklāmu blāķim, valdībā būtu pietiekams ministru skaits salīdzinājumā ar citiem koalīcijas partneriem. Un bija jau arī vēl viens izdevīgums – Latvijai pirms iestāšanās ES vajadzēja parādīt – re, cik mēs pareizi, re, kā integrējam, re, mums šitam darbiņam ir pat speciāla pusministrija! Sākās jau it kā daudzsološi – toreizējais ministrs Nils Muižnieks ar entuziasmu ķērās pie vadīšanas, sāka runāt par pretdiskriminācijas normām, integrācijas jēdzienu skaidrojumos paplašināja – no primitīvi šaurās „latvieši-kreivi” izpratnes sākām apzināties, ka Latvijā ir daudzas un dažādas mazākumgrupas, kam ir jānodrošina tiesības un kas ir jāiekļauj sabiedrībā, bet… Aplauza nadziņus. Jo Šlesera mācītāju projekts nemaz ar’ negribēja nevienu integrēt. Tikai tupēt valdībā, lai partijas vadonis uz valsts bāzes varētu realizēt savus biznesa projektus. Ak, jā, un, protams, – ar neiecietības un naida kultivēšanu lai LPP/LC varētu iesist sev kārtējos politiskos punktus un ierāpot nākošajā Saeimā, nākošajā valdībā.
Tā nu šī pusministrija ir pārvērtusies par puskoka lēcējministriju. Un tagad es domāju – cik labi, ka Muižniekam neizdevās viņa ideja – nostiprinot sekretariātu, zem tā „pavilkt” arī Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi un Naturalizācijas pārvaldi. Jo tad pašreizējo Kastēna kantori būtu gandrīz vai neiespējami likvidēt. Bet tagad – tagad Kastēns savā pilnīgākajā, atvainojos, muļķībā ir Godmanim rokās ielicis visus trumpjus, it kā sakot – Ivar, esmu noguris, apnikuši man tie krievi, geji un Īrijas latvieši. Laid, Ivar, mani atpakaļ Saeimā! Gribu mierīgi un netraucēti sēdēt. Gribu mieru.
Nu, ko, Ivar Godmani, lūdzu ļaujiet Oskaram atpūsties! Lūdzu abrīvojiet viņu un pussimtu nogurušo ierēdņu no smagā integrācijas sloga! Labumi no tā vairāki: 1) šajā tik saspringtajā budžeta laikā valsts ietaupītu 2 miljonus latu; 2) Godmanis pats iegūtu popularitātes punktus, jo tauta novērtētu liekēžu patriekšanu; 3) Oskars un kompānija tiktu atpestīti no strādāšanas; 4) Oskars iesēstos Saeimā, no kurienes būtu jāaiziet mācītājam Jānim Šmitam, kurš parlamentā uzturas ar “mīksto mandātu” un kā Cilvēktiesību komisijas vadītājs ar savu naidu un neizpratni par cilvēka pamattiesībām valsti ir tikai apkaunojis.
Protams, mēs īsti neticam, ka LPP/LC līdzpriekšsēdētājs Godmanis uzdrošināsies sacelties pret savas partijas patieso bosu Šleseru. Bet, ja nu tomēr, tad Integrācijas sekretariāta likvidēša būs viens no uzteicamajiem darbiem, ko Ivars Godmanis savas otrās premjerēšanas laikā būs paveicis. Saņemieties, Ivar!