Raksts

Islamofobija vai islāma nekaunība?


Datums:
07. decembris, 2009


Autori

Eldars Mamedovs


Šveices iedzīvotāji, pārliecinoši atbalstot referendumā aizliegumu celt minaretus, ir kļūdījušies. Minarets nav politiskā islāma simbols.

Tas ir lūgšanas vietas arhitektūras elements. Turklāt, absolūtais vairākums no Šveices musulmaņiem nāk no Turcijas, Bosnijas un Albānijas – valstīm, kur islāma prakse nav tā ekstremālākā. Referenduma iznākums riskē radīt problēmu tur, kur tā iepriekš nav bijusi.

Tomēr apsūdzēt šveiciešus rasismā, ksenofobijā un pat fašismā, būtu pārspīlēti un vienkāršoti. Referenduma rezultāts atspoguļo dziļi iesakņotās bažas par islāma vietu Eiropas sabiedrībā – ne velti aptaujas parāda, ka rezultāts būtu bijis tāds pats, ja līdzīgs referendums tiktu veikts citās Eiropas valstīs. Nožēlojami, ka pilsoņu uztraukumu izmanto savās interesēs galēji labējās partijas, taču šis fakts neatceļ šo bažu leģitimitāti. Jo problēmas ar daudzu islāmticīgo integrāciju mūsdienu sekulārajā, demokrātiskajā sabiedrībā pastāv.

Šīs problēmas izpaužas nevis caur minaretiem, bet caur attieksmi pret sieviešu tiesībām, izteiksmes brīvību, seksuālo dzīvi, ieskaitot homoseksualitāti – tās ir jomas, kur vērojama vislielāka nesavienojamība starp daudzu musulmaņu idejām un Eiropas vērtībām. Tieši par to ir jādiskutē. Piemēram, hidžabs ir daudz redzamāks un agresīvāks islāma fundamentālisma simbols, nekā minarets. Bet pārāk bieži hidžaba valkāšana tiek norakstīta kā nevainīga kultūras identitātes vai reliģiskās pārliecības izpausme. Tomēr, tas ir nepārprotami sieviešu diskriminācijas un pazemošanas simbols, ko musulmaņu aktīvisti (galvenokārt, vīrieši) nekaunīgi uzspiež otrās un trešās paaudzes musulmanietēm Rietumos – jāsaka gan, ar nenovērtējamu dažu Rietumu (galvenokārt, amerikāņu un britu) “feministu” kā Naomi Volfa, un “reliģiju ekspertu” kā Karena Armstronga, palīdzību, kuras savos pseidozinātniskajos traktātos mēģina leģitimizēt šo odiozo apģērba gabalu.

Tieši tāpēc Eiropas sabiedrībām ir nepieciešamas nevis populistiskas iniciatīvas par dievkalpojumu namu arhitektūras īpatnībām, bet nopietna un godīga diskusija par islāma vietu sekulārajā un demokrātiskajā sabiedrībā.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!