Neatkarīgā Rīta Avīze, 26.10.2004
Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija nav akceptējusi grozījumus likumā Par dzīvojamo telpu īri, līdz ar to spēkā ir likuma pašreizējā redakcija; tas nozīmē, ka no 2005. gada 1. janvāra īres griestu vairs nebūs. Es vairākkārt piedalījos šīs komisijas sēdēs un pārliecinājos, ka Tautas partijas, Jaunā laika un TB/LNNK deputāti neizprot denacionalizēto vai likumīgajiem īpašniekiem atdoto namu dzīvokļu īrnieku problēmas.
Komisijas sēdēs bija spilgti redzama tieši šo partiju pārstāvju vēlme nodrošināt namīpašniekiem peļņu, un viņu balsojums pret visiem priekšlikumiem, kas paredzēja īres griestus saglabāt vēl vismaz dažus gadus, to apstiprināja. Īres griestu brīvlaišanas iniciatori piedāvā pašvaldībām nākotnē vairāk nodarboties ar sociālās palīdzības sniegšanu, izmaksājot no pašvaldības naudas pabalstus īres un komunālo pakalpojumu segšanai, kas galu galā nonāks namīpašnieku kabatās.
Var jau saprast dažu Saeimas deputātu, kas ir arī namīpašnieki, vēlmi nopelnīt pēc iespējas vairāk. Piemēram, frakcijas Jaunais laiks priekšsēdētājs Arturs Krišjānis Kariņš savā ienākumu deklarācijā ir norādījis, ka viņa ienākumi no nekustamā īpašuma nomas gadā sasniedz gandrīz 38 tūkstošus latu.
Jāpiebilst, ka tika piesolīta finansiāla palīdzība no valsts puses, lai gan Ministru prezidents Indulis Emsis komisijas deputātiem skaidri un gaiši pateica, ka nākamā gada valsts budžeta projektā palīdzības sniegšanai denacionalizēto māju īrniekiem vēl neviens santīms nav paredzēts.
Turklāt, ja ieskatās īres griestu galvenā brīvlaidēja Jāņa Lagzdiņa (Tautas partija) priekšlikumos par iespējamo valsts palīdzību, jāteic, ka no tās tikai tāds čiks vien iznāks, jo tā praktiski neko neatrisinās.
Lagzdiņprāt, pietiktu ar 449 tūkstošiem latu, lai iedarbinātu valsts palīdzības mehānismu kredīta saņemšanai ar atvieglotiem noteikumiem. Iepazīstoties ar šiem izdevīgajiem noteikumiem, konstatēju, ka šādu kredītu varēs paņemt, piemēram, triju cilvēku ģimene, kuras ienākumi ir vismaz 390 latu, un tas jāatmaksā 20 gadu laikā, katru mēnesi pa Ls 151.
Vēl viens unikāls priekšlikums – valsts varētu piešķirt nākamgad pusi no līdzekļiem, kas nepieciešami īres un komunālo pakalpojumu maksas pabalstu izmaksāšanai. Šī summa ierobežota līdz Ls 887 000, naivi prognozējot, ka vidējā īres maksa pēc īres griestu atlaišanas sasniegs 70 santīmus par kvadrātmetru. Pie manis uz iedzīvotāju pieņemšanu nāk daudz cilvēku no denacionalizētajām mājām un rāda namīpašnieku paziņojumus, kuros viņiem no nākamā gada 1. janvāra pieprasītā īres maksa ir divi, trīs, četri un pat pieci lati par kvadrātmetru. Tādējādi pabalstiem būs nepieciešami desmitiem miljonu latu. Rīgas pašvaldībai tādas naudas nav, un izskatās, ka nav arī valstij.
Vēl viens jauks ieteikums – izsniegt pārcelšanās pabalstus līdz Ls 1000 katram, kurš pārcelsies uz dzīvi citur. Godīgi sakot, es nezinu – kur Rīgā vai tās apkārtnē var nopirkt dzīvokli par šādu summu?
Tika piesolīti arī neesošie pieci miljoni latu pašvaldību īres un sociālo māju būvniecībai, no kuriem 2,4 miljoni tā kā pienāktos Rīgai. Par šo naudu var izbūvēt 137 dzīvokļus ar vidējo platību 50 m, pieņemot, ka viena kvadrātmetra izmaksas ir ap 350 latu. Turklāt mājas jau neaug kā sēnes pēc lietus – vajag zemi, uz kuras būvēt, vajag izstrādāt projektu, pati celtniecība arī prasa zināmu laiku.
Patiesība ir tāda, ka šī solītā, bet makā vēl neiekritusī valsts palīdzība neko kardināli neatrisinās. Jau tagad Rīgā dzīvokļu rindā ir reģistrētas vairāk nekā 4000 ģimenes no denacionalizētām vai likumīgajiem īpašniekiem atdotajām mājām. Mēs esam noskaidrojuši, ka īres griestu brīvlaišana galvaspilsētā apdraudēs 25 319 ģimenes.
Joprojām apelēju pie Saeimas deputātu sirdsapziņas: atcerieties, ka jūs esat arī tautas kalpi! Saglabājiet īres griestus vēl vismaz dažus gadus un pa šo laiku izstrādājiet un, galvenais, ieviesiet arī dzīvē kompensāciju mehānismu, kas patiešām palīdzētu risināt denacionalizēto namu dzīvokļu īrnieku problēmas! Mums tepat kaimiņos Lietuvā ir piemērs, kā risināms šis jautājums. Jāteic, ka līdzīgs viedoklis ir arī Latvijas Pašvaldību Pašvaldību savienībai, Pensionāru federācijai, arodbiedrībām un virknei sabiedrisku organizāciju. Nedrīkst pieļaut, ka vairāki tūkstoši ģimeņu nonāks uz ielas!