Raksts

Īpašs tiesisks režīms cilvēktiesību ierobežošanai?


Datums:
22. aprīlis, 2009


Autori

Iveta Kažoka


Vai kāds var man palīdzēt saprast ar ko atšķiras izņēmuma stāvoklis no ārkārtas situācijas?

Tas mani interesē tādēļ, ka gan politiķi, gan eksperti nu jau vairākkārt ir pieminējuši, ka teorētiski varētu ieviest Latvijā īpašu tiesisku režīmu, kura laikā pārtrauktu darboties tiesību principi (lai varētu samazināt pabalstu apmērus). Es tam neredzu tiesisku pamatu, bet ja ideja publiskajā telpā ir sākusi virmot, tad prasās aplūkot, vai tā vispār ir iedomājama.

Lūk, divi citāti:

“Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča (TP) aicina Latvijā izsludināt ārkārtas situāciju finanšu jomā, kas ļautu samazināt visus iespējamos sociālos pabalstus, neievērojot tiesiskās paļāvības principu. […] “Valdībai steidzami vajadzētu izsludināt ārkārtas situāciju finansiālajā situācijā, un tad varētu arī neievērot tiesiskās paļāvības principu,” sacīja Barča.”

Bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aivars Endziņš: “Pirmkārt, Satversmē ir pants par īpaša stāvokļa ieviešanu, taču pagaidām pie mums nekas tāds nav darīts. Ja šāds likums tiktu pieņemts ar parlamenta akceptu, tad varētu runāt par to, ka valstī uz noteiktu laiku nedarbojas atsevišķi noteiktie mehānismi un tiek ierobežotas cilvēktiesības. Tomēr tiesiskās paļāvības princips līdz šim Latvijā ir darbojies un pastāv iespēja, ka Satversmes tiesā valsts varētu arī zaudēt, jo šāda tipa likumu pieņemšanai pastāv ierobežojumi.” “

Latvijas likumos ir regulēts gan viens, gan otrs

Piemēram, Nacionālās drošības likums:

10.pants: Ministru kabinets likumā noteiktajos gadījumos izsludina ārkārtējo situāciju, izņēmuma stāvokli un mobilizāciju

22.pants. Valsts apdraudējums

(1) Atkarībā no valsts apdraudējuma veida, tā intensitātes un rakstura, kā arī apdraudētās teritorijas lieluma nosaka atbilstošu terorisma draudu līmeni, kā arī likumā noteiktajā kārtībā var izsludināt ārkārtējo situāciju vai izņēmuma stāvokli.

(3) Ārkārtējo situāciju izsludina dabas katastrofu vai avāriju, epidēmiju, epizootiju, epifitotiju, sabiedrisko nekārtību, terorisma un bruņota konflikta gadījumos, ja būtiski apdraudēta sabiedrības, vides vai saimnieciskās darbības drošība.

(4) Izņēmuma stāvokli izsludina, ja valsti apdraud ārējais ienaidnieks vai ja valstī vai tās daļā ir izcēlušies vai draud izcelties iekšēji nemieri, kas apdraud pastāvošo valsts iekārtu.

(5) Ārkārtējās situācijas un izņēmuma stāvokļa gadījumā var izsludināt mobilizāciju, lai risinātu ar nacionālo drošību un valsts aizsardzību saistītos uzdevumus, kā arī likvidētu ārkārtējās situācijas un to sekas.

Izņēmuma stāvoklis

Satversme: 62. pants. Ja valsti apdraud ārējais ienaidnieks, vai ja valstī vai tās daļā ir izcēlies vai draud izcelties iekšējs nemiers, kurš apdraud pastāvošo valsts iekārtu, tad ministru kabinetam ir tiesība izsludināt izņēmumu stāvokli, par to 24 stundu laikā paziņojot Saeimas prezidijam, kuram šāds ministru kabineta lēmums nekavējoši jāceļ priekšā Saeimai.

Likums Par izņēmuma stāvokli: 1. pants. Izņēmuma stāvoklis ir valsts varas un pārvaldes institūciju, izņēmumu, uzņēmējsabiedrību, iestāžu un organizāciju darbības īpašs tiesisks režīms, kas pieļauj šajā likumā noteiktajā apjomā un kārtībā ierobežot fizisko un juridisko personu tiesības un brīvības, kā arī uzlikt tām papildu pienākumus. [starp citu, šo likumu ir tiešām vērts izlasīt pilnībā – tur ir par komandanta stundām un citām interesantām lietām]

Ārkārtas situācija

Civilās aizsardzības likums: 3.pants. Katastrofas
(1) Atbilstoši katastrofas veidam izšķir:
1) dabas katastrofas (piemēram, vētras, viesuļi, zemestrīces, lietusgāzes, plūdi, krusa, stiprs sals, sniega vētras, apledojums, sniega sanesumi un ledus sastrēgumi, liels karstums, sausums, mežu un kūdras purvu ugunsgrēki);
2) cilvēku izraisītās katastrofas:
a) tehnogēnās katastrofas (piemēram, ražošanas avārijas ar ķīmisko, radioaktīvo un bioloģiski aktīvo vielu noplūdi, ugunsgrēki ēkās un tautsaimniecības objektos, sprādzieni, transporta avārijas, dambju pārrāvumi, komunālo un enerģētisko tīklu pārrāvumi, ēku un būvju sabrukšana),
b) sabiedriskās nekārtības, terora akti un bruņoti konflikti;
3) epidēmijas, epizootijas, epifitotijas.
[…]
(3) Ja katastrofas mēroga dēļ ir nepieciešama juridisko un fizisko personu tiesību un brīvības ierobežošana, var izsludināt ārkārtējo situāciju. Ārkārtējā situācijā var izsludināt mobilizāciju glābšanas darbu nodrošināšanai un medicīniskās palīdzības sniegšanai iedzīvotājiem, kā arī katastrofas seku likvidēšanas neatliekamo pasākumu veikšanai.

Manā izpratnē (izlasot likumus) ārkārtas situācijas izsludināšanas priekšnoteikums ir jau notikusi katastrofa, turklāt tā nevar būt ekonomiska rakstura katastrofa. Tā kā, ja vien šis likums netiek grozīts, šobrīd tiesiski ārkārtas situāciju izsludināt nav iespējams.

Izņēmuma stāvokli var pasludināt arī tad, ja ir iekšējo nemieru risks, kas apdraud pastāvošo iekārtu … Šeit problemātiski ir noteikt ne tikai to, cik tad lielam šim riskam jābūt, bet arī, kas īsti ir valsts iekārta? Pieņemu, ka ar to ir domāta republika/parlamentārisms? Ja tā, tad šobrīd izsludināt izņēmuma stāvokli nav vispār nekāda pamata – jo nepietiek tikai ar to, ka pierāda, ka Latvijā ‘pastāv nemieru iespēja, vēl papildus ir jāpierāda, ka šie nemieri apdraud VALSTS IEKĀRTU. Un šāda veida nemieru iespējas Latvijā šobrīd nav.

Turklāt nevaru iedomāties, ka kādu no šiem tiesiskajiem režīmiem varētu tiesiski izmantot ar mērķi samazināt pabalstus vai pensijas, ne šim nolūkam tie ir domāti!

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!