"Neatkarīgā Rīta Avīze", 10.11.2003.
2003. gada 29. septembra NRA numurā tika publicēta Cēsu rajona Invalīdu biedrības priekšsēdētāja I. Baloža kunga vēstule. Diemžēl man kā labklājības ministrei, kura valstī pārstāv invalīdu jautājumus, jāatzīst, ka Baloža kunga paustā informācija ir vienpusēja un nesniedz konkrētu situācijas atspoguļojumu par valstī pastāvošo situāciju, valsts nostāju un veiktajiem pasākumiem invalīdu dzīves kvalitātes uzlabošanai.
Arī 30. oktobra laikraksta numurā publicētā Invalīdu tiesību aizsardzības centra valdes priekšsēdētāja Mārtiņa Neibulta-Miebolta un Neatkarīgo ārstu ekspertu biroja valdes priekšsēdētāja Benedikta Jakovļeva vēstule par invalīdu un bērnu tiesībām Eiropas invalīdu gadā liecina, ka šie jautājumi ir ļoti aktuāli.
Šobrīd valstī ir gandrīz 120 tūkstoši cilvēku, kuriem ir noteikta invaliditāte, tādēļ man likās svarīgi ar NRA starpniecību uzrunāt šos cilvēkus, lai skaidrotu pastāvošo situāciju.
Lai palīdzētu invalīdiem, gan valstij, gan pašvaldībām, gan sabiedriskajām organizācijām ir jāveic virkne dažādu atbalsta pasākumu. Mūsu galvenais uzdevums ir veicināt apstākļus, kas invalīdiem nodrošinātu iespējas pilnvērtīgi integrēties visos sabiedrības procesos.
Šis gads Eiropā ir pasludināts par invalīdu gadu, kad pastiprināta uzmanība tiek pievērsta tieši šīs sabiedrības grupas problēmām. Arī Latvijā šā gada beigās paredzēta liela konference, kuras devīze, manuprāt, ir ļoti trāpīga – Dari, jo tu vari! Reģionālo vizīšu laikā pati esmu pārliecinājusies, ka invalīdi ne tikai grib, var, bet arī dara.
Kā jebkuram cilvēkam, arī invalīdiem dzīves kvalitātes uzlabošanas pamatā ir tieši nodarbinātība, jo tā ne tikai veicina integrācijas procesu, bet nodrošina arī iespēju saņemt atalgojumu par darbu un uzlabot savu labklājības līmeni. Tādēļ pati personiski par galveno uzdevumu esmu izvirzījusi subsidēto darba vietu veidošanu invalīdiem. Invalīdu gribēšanu un varēšanu darīt apstiprina augstie invalīdu nodarbinātības rādītāji – šā gada laikā līdz novembrim ir izveidotas 552 subsidētās darba vietas.
Būtisks solis invalīdu nodarbinātības veicināšanai un kopējai integrācijai sabiedrībā ir Latvijas pievienošanās Eiropas Savienībai, kā rezultātā būs pieejami Eiropas struktūrfondu līdzekļi. No Eiropas Sociālā fonda (ESF) sociālās atstumtības mazināšanai ir paredzēti 17 miljoni latu. ESF līdzekļi nodrošinās invalīdiem plašākas iespējas iekļauties vispārējā izglītības sistēmā, apmācības un pārkvalifikācijas programmās, subsidētajās darba vietās, uzņēmējdarbību un pašnodarbinātību veicinošos pasākumos un sociālās rehabilitācijas programmās. Visi ESF pasākumi ir vērsti uz to, lai nodrošinātu iedzīvotāju iekļaušanos darba tirgū vai tam nepieciešamos priekšnoteikumus.
Ne mazāk svarīgs problēmu risināšanā ir politiskais ietvars. Jau šā gada beigās Labklājības ministrija un Eiropas Komisija ir plānojusi parakstīt Kopējās iekļaušanas memorandu. Tas ir politisks dokuments, kura galvenais mērķis ir sociālās atstumtības mazināšana un nabadzības novēršana. Šajā dokumentā iekļautie pasākumi ir vērsti arī uz invalīdu dzīves kvalitātes uzlabošanu, paredzot gan attīstīt invalīdu integrāciju darba tirgū, gan cilvēku profesionālo un sociālo rehabilitāciju. Pašreiz norit darbs arī pie Eiropas Komisijas iniciatīvas Equal izstrādes, kurā galvenokārt pievērsta uzmanība tieši tām cilvēku grupām, kurām nepieciešams īpašs atbalsts, tai skaitā invalīdiem.
Lai gan ES atbalsts ir ļoti nozīmīgs sociālās iekļaušanas politikas attīstībā, mēs nevaram nerunāt par līdz šim pašu spēkiem paveikto. Jau pašreiz Latvijas spēkā esošie tiesību akti paredz virkni atbalsta pasākumu invalīdiem.
Saskaņā ar likumu Par invalīdu medicīnisko un sociālo aizsardzību invalīdiem ir tiesības uz sociālo palīdzību un medicīnisko palīdzību, kuras mērķis ir novērst invaliditāti un tās progresu, kā arī samazināt invaliditātes sekas. Likumā paredzēti tādi atvieglojumi kā tiesības saņemt bezmaksas tehniskos palīglīdzekļus, lai samazinātu vai novērstu funkcionālo mazspēju (konkrētās personas vajadzībām pielāgotas protēzes, ortozes u.tml.), kā arī pārvietošanās palīgierīces; personiskās aprūpes palīglīdzekļus, kā arī tehniskos palīglīdzekļus, kas pilnīgi vai daļēji kompensē cilvēkiem ar redzes un dzirdes zudumu zaudēto funkciju.
Pilnīgi vai daļēji tiek segti kredīta procenti gadījumos, kad invalīdi ir saņēmuši kredītu mājokļa pielāgošanai, samazināti transportlīdzekļu apdrošināšanas maksājumi invalīdiem, kuriem pieder transporta līdzekļi. Ir noteikti iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumi strādājošiem invalīdiem. Tāpat atsevišķu grupu invalīdiem ir tiesības braukt bez maksas sabiedriskajā transportā.
Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums paredz invalīdu tiesības uz tādiem sociālajiem pakalpojumiem kā aprūpe mājās, aprūpe dienas aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās, servisa dzīvokļi un grupu dzīvokļi, aprūpe ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās. Ir noteikta virkne papildu atvieglojumu invalīdiem ar konkrētas invaliditātes cēloņiem, piemēram, rehabilitācijas pakalpojumi dzirdes un redzes zuduma ietekmes uz personas sociālās funkcionēšanas spējām mazināšanai.
Izmantojot Eiropas struktūrfondu līdzekļus, nākotnē paredzēts aktīvāk veicināt tādu alternatīvu aprūpes formu attīstīšanu kā dienas centru, specializēto darbnīcu, servisa dzīvokļu izveide un aprūpes sniegšana mājās. Tādējādi stimulējot cilvēkus aktīvāk iekļauties sabiedrības procesos, tiks mazināta nepieciešamība pēc ilgstošiem institucionālās aprūpes pakalpojumiem un cilvēku atkarība no valsts sniedzamās palīdzības.
Šā gada laikā valdība ir atbalstījusi arī Labklājības ministrijas iniciatīvu, un no 1. oktobra ir palielināti pabalsti invalīdiem kopš bērnības un piemaksa pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu invalīdu no 35 līdz 50 latiem. Šim mērķim jau šogad papildus ir atvēlēti 756 tūkstoši latu, bet nākamajā gadā 3 miljoni latu.
Ministru kabinets ir atbalstījis arī ministrijas priekšlikumu atvēlēt 24 tūkstošus latu tehnisko palīglīdzekļu iegādei, bet 99 tūkstošus latu – Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisijai papildus 2003. gada valsts budžeta līdzekļiem. Par šiem līdzekļiem paredzēts pilnveidot un padarīt iedzīvotājiem pēc iespējas vienkāršāku un kvalitatīvāku invaliditātes noteikšanas procesu, kā arī uzsākt no nākamā gada bērnu invaliditātes noteikšanu.
Savos rakstos kungi atsaucas arī uz citu valstu pieredzi, norādot, ka invalīdu dzīve šajās valstīs ir labāka. Jā, es piekrītu, ka vienmēr var darīt vairāk un labāk. Tāds ir arī mans un manu kolēģu, Labklājības ministrijas speciālistu, mērķis, kuru cenšamies realizēt savā ikdienas darbā. Tomēr gribētu paskaidrot, ka Latvijas invalīdi, salīdzinot ar citu valstu invalīdiem, savā ziņā uzskatāmi pat par sociāli aizsargātākiem. Pieredzes apmaiņas braucienos un konsultācijās ar ārvalstu kolēģiem viņi bieži ir apliecinājuši, ka atšķirībā no Latvijas, kurā invaliditātes pensiju var saņemt visi invalīdi, tajā skaitā arī tie, kuri strādā, ārvalstīs īpaša uzmanība tiek pievērsta rehabilitācijas procesam. Tikai gadījumos, kad rehabilitācijas kursa rezultātā invalīdu funkcionālās spējas nav uzlabojušās vai atjaunojušās un viņi nestrādā, viņiem ir tiesības saņemt invaliditātes pensiju.
Jebkuru nozīmīgu darbu veikšanā ir nepieciešama visu iesaistīto pušu sapratne un atbalsts – arī invalīdu jautājumu risināšanā. Darāmā ir daudz – gan efektīvi izmantojot Eiropas Savienības piedāvātos līdzekļus, gan uzlabojot situāciju pašu spēkiem. Tādēļ gan es personiski, gan arī mani kolēģi ministrijā esam gatavi uzklausīt konstruktīvus ieteikumus un piedāvājumus invalīdu dzīves kvalitātes uzlabošanai un sadarboties šo jautājumu risināšanā. Jo būtisku situācijas uzlabošanos daudz straujāk iespējams panākt tikai kopējiem spēkiem.