Foto: pedro veneroso
Seriālu veidotājiem ir svarīgi radīt intrigu, lai skatītājs turpinātu skatīties to arī pēc reklāmas pauzes. Ja šāds ir bijis valdības deklarācijas rakstītāju mērķis, tad deklarācija noteikti ir izdevusies.
au vairākkārt publiskajā telpā ir izskanējuši komentāri, vai valdības deklarācijā ir jāiekļauj tik detalizēts „vēlmju saraksts”. Domāju, ka optimāla pieeja būtu veidot deklarāciju, kas orientējas uz stratēģisku skatījumu, savukārt pēc tam tiek sagatavots rīcības plāns ar konkrētiem pasākumiem. Līdzīgas izjūtas pārņem arī, lasot jaunās valdības deklarācijas tautsaimniecības un finanšu sadaļas. Tāpēc šoreiz orientēšos tikai uz šajās sadaļās minētajiem būtiskākajiem punktiem, jo detalizētāka pieeja prasītu cita apraksta formāta izmantošanu.
Vēl viena problēma, kuru vēlos uzsvērt, ir saistīta ar kopējo skatījumu uz valsts attīstību. Kaut arī deklarācija jau pašā sākumā pasludina valdības ilgtermiņa mērķus un prioritātes, problēma ir tā, ka daudzi no šiem mērķiem pašā deklarācijā ir atrodami vairākās jomās, tādējādi radot bažas, ka kārtējo reizi katra ministrija cīnīsies tikai ar vienu no daudzajām „pūķa galvām”, bet neredzēs, ko šajā jomā dara citas ministrijas. Arī šāda veida pārdomas rodas, lasot Valda Dombrovska (Vienotība) valdības deklarācijas tautsaimniecības sadaļu.
Veicināsim, atbalstīsim, uzlabosim
49 punkti tautsaimniecības jomā uzskaita ļoti daudzus būtiskus jautājumus. Domāju, ka šī sadaļa ļoti labi „nosedz” to jautājumu loku, kas ietilpst Ekonomikas ministrijas (EM) pārziņā. Neapšaubāmi, starptautiskā konkurētspēja būs viens no stūrakmeņiem ekonomiskās izaugsmes atjaunošanai. Arī citas minētās jomas, it īpaši mazo un vidējo uzņēmumu atbalsts, inovācijas un enerģētika, ir ļoti būtiskas un deklarācijā minēto tēžu būtiskumu ir grūti apstrīdēt. Tomēr, lasot šo sadaļu ļoti bieži prātā nāk jautājums: „kā?”. Agri vai vēlu pie šāda jautājuma nonāksim, jo visbiežāk lietotie darbības vārdi šajā sadaļā ir „veicināsim”, „atbalstīsim”, „uzlabosim”. Protams, esam jau dzirdējuši deklarācijas veidotāju atbildi uz šāda veida iebildumiem, ka viss kļūs skaidrs rīcības plāna izstrādāšanas gaitā. Tomēr atļaušos teikt, ka mēs šoreiz neesam situācijā, kad par 100% nomainās valdības sastāvs. Gan bijušais, gan esošais ekonomikas ministrs ir viena un tā pati persona, tāpēc no lasītāja viedokļa sagaidīju ievērojami vairāk konkrētības.
Tautsaimniecības sadaļa pievērš samērā lielu uzmanību enerģētikas jautājumiem. Tas ir apsveicami, un jāatzīst, ka šajā sadaļā šī tēma ir viena no vispusīgāk apskatītajām, atsaucoties pat uz konkrētu mērķi — 40% atjaunojamo energoresursu īpatsvars 2020. gadā, kā arī iezīmējot attīstības virzienus. Tomēr enerģētikas jomā īpaši svarīgi būtu formulēt pasākumu īstenošanas laika grafiku, jo, ņemot vērā šīs nozares specifiku, ir skaidrs, ka vairākus minētos pasākumus nebūs iespējams atrisināt šīs Saeimas darbības laikā. Tāpēc īpaši svarīgs ir jautājums par finansēšanas iespējām budžeta konsolidācijas apstākļos.
Arī motivācija, ne tikai represijas
Finanšu jomā saprotamu iemeslu dēļ pasākumu sarakstā dominē jautājumi, kas tieši vai netieši saistīti ar Latvijas starptautiskajām finansiālajām saistībām un aizņēmumu atmaksu. Tāpēc arī pārsteigumu šeit ir maz. Daži no minētajiem punktiem ir būtiski no valsts ilgtermiņa attīstības viedokļa, piemēram, reālas vidēja termiņa budžeta plānošanas ieviešana 2012. gadā būtu ļoti nozīmīgs solis, ko jau aptuveni 10 gadus nevienai no valdībām nav izdevies līdz galam īstenot. Arī apņemšanās uzturēt relatīvi zemu nodokļu slogu ir apsveicama, jo šāda pieeja sekmētu ekonomiskās aktivitātes atjaunošanos. Tajā pašā laikā gan jāatzīst, ka pēdējo 2 mēnešu laikā neskaidrības attiecībā uz izmaiņām nodokļu politikā ir tikai pieaugušas, bet deklarācija faktiski nesniedz nekādu tuvāku paskaidrojumu par sagaidāmajām izmaiņām šajā jomā. Apsveicami, ka jautājums par iemaksām pensiju 2. līmenī tiek minēts kontekstā ar kompensējošu mehānismu ieviešanu, tomēr arī šeit vēl trūkst konkrētu priekšlikumu, kurus apspriest.
Finanšu sadaļā skarti arī vairāki citi būtiski jautājumi, piemēram, par publiskās un privātās partnerības (PPP) projektu īstenošanu, kā arī par reformām attiecībā uz ES fondu apguves sistēmu. Tomēr arī šeit jāatzīst, ka konkrētu soļu uzskaitījums ir vēl tikai priekšā, un PPP gadījumā esam atkarīgi no starptautisko aizdevēju attieksmes pret šo jautājumu. Vairākas reizes sadaļā ir tiešas vai netiešas atsauces uz „ēnu” ekonomikas apkarošanu, kas vidējā termiņā varētu uzlabot nodokļu maksātāju disciplīnu. Priecē tas, ka šajā gadījumā deklarācija neorientējas tikai uz represīva rakstura aktivitātēm, bet arī ietver norādes uz motivējoša rakstura iespējām, piemēram, uzņēmumu „baltā saraksta” veidošana.
Seriālu veidotājiem ir svarīgi radīt intrigu, lai skatītājs turpinātu skatīties to arī pēc reklāmas pauzes. Ja šāds ir bijis valdības deklarācijas rakstītāju mērķis, tad deklarācija noteikti ir izdevusies, jo es jau pašlaik ar nepacietību gaidu valdības rīcības plānu ar atbildēm uz neskaitāmajiem jautājumiem „kā?”.
Četras vecas dilemmas četriem jauniem gadiem