"Providus" vadošā pētniece, juriste Agnese Frīdenberga iekļauta to Eiropas nozīmīgāko sieviešu TOP 100, kuras darbojas sociālajā uzņēmējdarbībā. Ja nebūtu Agneses, iespējams, Latvijā nepastāvētu tāds sociālās uzņēmējdarbības regulējums, no kura šobrīd mācās arī citas Eiropas valstis.
Raksts oriģināli publicēts www.lsm.lv mājaslapā.
Agnese Frīdenberga par sociālo uzņēmējdarbību sāka interesēties pirms 15 gadiem, brīdī, kad Latvijā bija sākusies ekonomiskā krīze. Tobrīd grūti gāja gan uzņēmumiem, gan nevalstiskajām organizācijām.
“Toreiz Saeimā tika iesniegti grozījumi likumā, kas paredzēja, – nevalstiskās organizācijas, tāpat kā komersanti, varēs nodarboties ar saimniecisko darbību – sniegt pakalpojumus, ražot preces un tamlīdzīgu. Man likās, ka tas nav pareizi. Tā tam nevajadzētu būt,” pastāstīja Agnese. “Tā kā es esmu pētniece, sāku skatīties, kas notiek citur pasaulē. Atradu tādu juridisko formu kā sociālā uzņēmējdarbība.”
Kopā ar kolēģiem Agnese 2012. gadā izstrādājusi apjomīgu pētījumu par to, kas ir sociālie uzņēmumi citur pasaulē. Pēc šī pētījuma Saeimā tika pieņemts likums, kas regulē sociālo uzņēmējdarbību Latvijā.
Agnese pastāstīja, ka tāda likuma nav ne Lietuvā, ne Igaunijā.
“Tik progresīva likuma, kā mums, nav arī citās Eiropas valstīs. Pie mums brauc un mācās arī citi kolēģi. Es ticu, ka mums ir jāveido ilgtermiņa instrumenti, kā var risināt sociālās problēmas,” viedokli pauda pētniece.
Viņa norādīja, ka Latvija ir maza valsts, kas nevar cerēt uz ziedojumiem un lieliem grantu projektiem, tāpēc kā ilgtermiņa risinājums ir jāattīsta sociālie uzņēmumi.
Agneses ikdiena paiet sabiedriskās politikas centrā “Providus”, kur viņa strādā par pētnieci un juristi. Paralēli tam viņa darbojas Labklājības ministrijas komisijā, kas piešķir un anulē sociālajiem uzņēmumiem šo statusu. “Mums ir apmēram 200 uzņēmumi, kuriem ir sociālā uzņēmuma statuss. No 2014. gada, kad tika likums pieņemts, kad mēs bijām nulles pozīcijā, tas ir tāds foršs skrējiens. Arvien vairāk mēs redzam jaunos uzņēmējus, kas tiešām grib mainīt pasauli, un viņiem ir reāls biznesa plāns,” norādīja Agnese.
Sociālās uzņēmējdarbības jomā laikam nav tādu cilvēku, kas Agnesi un viņas ieguldījumu šīs nozares attīstībā nezinātu.
Sociālā uzņēmuma “Dabas zirgi” īpašniece Līga Broduža atminējās savu pirmo iespaidu, satiekot Agnesi: “Bija tikšanās ar pašvaldībām. Ienāk Agnese. Es viņu pirms tam nepazinu. Likās, vai man dieniņ! Pirmā sajūti ir, ka vārga un trausla sieviete, gaišiem matiem. Man stereotipi, protams, nostrādāja.
Tad bija pārsteigums brīdī, kad viņa sāka runāt. Viņas zināšanas, spēja argumentēt, kas pat tādas rūdītas, es teiktu, pašvaldības haizivis apstādināja.
Viņa runā pārliecinoši, jo viņa zina, ko viņa saka.”
Tikmēr fonda “Dots” izpilddirektore Ieva Morica raksturoja Agnesi kā koleģiālu un draudzīgu: “Ar viņu ir viegli strādāt, viegli komunicēt. Viņa ir ļoti profesionāla, uz viņu var paļauties. To, ko viņa apņēmusies, to viņa arī izdarīs, un tur viss būs kārtībā.”
Eiropas Sociālās uzņēmējdarbības tīkls Agnesi iekļāvis to nozīmīgāko sieviešu TOP 100, kuras darbojas sociālajā uzņēmējdarbībā. Šajā sarakstā iekļauti četri cilvēki no Latvijas.