Raksts

Internetā skaisti nenovecosi


Datums:
12. decembris, 2001


Autori

Ivo Skribis


"Valsts informācijas tīkla aģentūra" var sniegt pakalpojumus citu valsts institūciju mājas lapu izveidošanai un uzturēšanai. Tas būtu loģiski, ja vien pašas VITA mājas lapai nebūtu vajadzīgs nopietns "remonts"!

Ministru kabineta instrukcija par “Kārtību, kādā valsts institūcijas ievieto informāciju internetā” ir loģisks solis pretī sakārtotai valsts iestāžu videi internetā. Diemžēl lielākai daļai valsts iestāžu internets līdz šim licies svešs un neinteresants, varbūt tādēļ to mājas lapas ir tik bēdīgā stāvoklī. Gan to saturs, gan vizuālais izpildījums, nemaz nerunājot par iespējām atrast jebkāda veida informāciju, tajās ir kritiskā stāvoklī, jo mājas lapu veidošanā izmantotā pieeja ir novecojusi un neefektīva.

Piemēram, iepazīšanās ar Ekonomikas ministrijas lapu sākas ar valodas izvēlni un Aigara Kalvīša bildes apskati, gluži tā pat kā Izglītības un zinātnes ministrijā. Savukārt Iekšlietu ministrijas lapa sākas ar paziņojumu, ka “IeM mājas lapa ir vislabāk pārskatāma ar Internet Explorer pārlūkprogrammu!”, neskatoties uz to, ka tehnoloģijas ļauj automātiski noteikt, kādu pārlūku lietotājs izmanto. Taču visu lapu paraugs ir Tieslietu ministrijas lapa (http://www.jm.gov.lv/), kuras dizains līdzinās lapām, kas tika veidotas aptuveni 10 gadus atpakaļ! Klibo arī informācijas aktualizēšana – piemēram, mājas lapā atrodama jau pāris gadus veca ziņa, ka “aktuāla problēma Latvijas krimināltiesībās ir jautājums par nāves soda atcelšanu” (http://www.jm.gov.lv/Reform2.htm). Turklāt mājas lapu nav iespējams atrast – domēna vārdiem parasti jābūt īsiem, kas veidojas no nosaukuma vai tā pirmajiem burtiem, bet Tieslietu ministrijai tas ir jm.gov.lv, Ekonomikas ministrijai lem.gov.lv. Tomēr ir arī lapas, kas uz kopējā fona izskatās pieņemamas. Tādas ir Zemkopības ministrijai (http://www.zm.gov.lv) un Ārlietu ministrijai (http://www.am.gov.lv).

Protams, valsts iestādes ir spiestas taupīt un rezultātā dažādu valsts pasūtījumu piešķiršanas galvenais kritērijs ir nevis cenas un kvalitātes attiecība, bet gan tikai cena. Līdz ar to lapas bieži veido neprofesionāļi vai arī tās top, izmantojot iekšējos resursus, kas jau tā ir noslogoti.

Vēl nav skaidrs, vai jaunā instrukcija risinās šīs aktuālās problēmas, jo tajā ir vairākas nianses, kas liek aizdomāties par dokumenta iespējamām sekām un to atbilstību izvirzītajiem mērķiem:

  • Instrukcija nosaka, ka mājas lapu tehnisko risinājumu un metodikas izstrādei ir izveidojama speciāla metodiskā padome Satiksmes ministrijas paspārnē, kuras izstrādātos noteikumus valsts iestādes turpmāk izmantos savu interneta lapu izstrādei un izveidošanai. Tas nozīmē, kas instrukcija nav pilnīga un no Satiksmes ministrijas gaidāmi jauni norādījumi. Aiz kalniem nav vairs arī e-pārvaldes koncepcijas projekta īstenošana. Vai rezultātā neiznāks tā, ka pēc šīs instrukcijas taps vēl papildus norādījumi, kas būs ieviešami?
  • Pavisam interesanti šķiet, kā rīkosies valsts iestādes, iepazinušās ar šo dokumentu, bet nesaņemot papildus finansējumu prasību izpildei? Tas, ka valsts iestādē jābūt atsevišķai par lapas satura atjaunošanu atbildīgai amatpersonai un tehniskajam darbiniekam tās uzturēšanai, nozīmē, ka būs nepieciešamas jaunas darba vietas ar aprīkojumu un algām. Daudzām iestādēm veicamās izmaiņas ir pietiekoši pamatīgas, vai tās spēs īstenot?
  • Instrukcija nosaka, ka “Valsts informācijas tīkla aģentūra” (VITA) ir tiesīga nodrošināt valsts institūcijas, kurām tas nepieciešams, ar nepieciešamajiem pakalpojumiem lapu izveidošanai un uzturēšanai. Tas būtu loģiski, ja vien arī pašai VITA mājas lapai nebūtu nepieciešams nopietns “remonts”!

Secinājumiem var uzdot jautājumu – vai instrukcijas izstrādātāji beigās iegūs to, ko sākumā vēlējās?

Domāju, drīzāk nē, jo bieži rodas sajūta, ka valsts iestādēm nepatīk sadarboties un informācijas apmaiņa starp tām notiek ļoti reti. Respektīvi, būs ļoti grūti saskaņot visu valsts iestāžu darbību, ja vien kādam netiks uzticēts koordinēt šo procesu. Otrs ierobežojums ir jau minētais finansējuma trūkums. Visbeidzot lielu lomu nospēlēs arī laika ierobežojums (pārejas periods instrukcijā noteikts 10 mēneši), jo viss tiek darīts lielā ātrumā, kas ne vienmēr nozīmē kvalitatīvu iznākumu. Tātad izmaiņas varētu izpausties kā vienkārša mājas lapu papildināšana ar iztrūkstošo saturu, jau esošo darbinieku noslogošana ar papildus darbiem un valsts karoga un ģerboņa izmantošanu atbilstoši normatīvajiem aktiem.

Tomēr pozitīva iznākuma pamatā izšķirošu lomu nospēlēs Ministru kabineta protokolā noteiktais, ka metodiskajai padomei jāizstrādā norādījumi interneta grāmatas izstrādei, tehniskā risinājuma un funkcionālā dizaina izmantošanas nosacījumiem. Manuprāt, šiem trīs punktiem, kas ietver sevī visu, sākot ar lapu dizainu, informācijas izvietojumu tajās un beidzot ar izmantojamām tehnoloģijām, būtu viss jāsakārto.

Tātad, varam secināt, ka ir iespējams pozitīvs un tik pat labi negatīvs iznākums, taču nemainīgs paliek fakts, ka turpmāk viss būs atkarīgs no Satiksmes ministrijas. Te gan jāpiebilst, ka pašlaik Satiksmes ministrijas informātikas departamentam jau trešo mēnesi nav direktora, bet vietas izpildītājs ir ļoti noslogots, kas liek aizdomāties, vai šim projektam tiks atrasts pietiekoši laika, lai tas neizkavētos vēl par pāris mēnešiem!

Galu galā šī instrukcija ir uzskatāma par pagaidu noteikumiem, līdz brīdim, kamēr tiks uzsākta valsts e-pārvaldes koncepcijas projekta īstenošana. Tad būs jāsāk viss no jauna!


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!