Foto: Josh Hallet
Bīstamās ķīmiskās vielas nekur nepazūd — pat vairākus gadu desmitus pēc to izmantošanas pārtraukšanas tās var atrasties kaut kur vidē, nokļūt atmosfērā un cilvēka organismā.
Pēdējā pusgadsimta laikā cilvēki ir radījuši 80 tūkstošus jaunu ķīmisko vielu. Bez šādām vielām nebūtu iedomājama mūsdienu dzīve, jo mēs tās izmantojam medicīnā, pārtikas un sadzīves priekšmetu ražošanā — visās dzīves sfērās. Tomēr daudzas no šīm vielām nav pietiekami izpētītas un var radīt neatgriezeniskas negatīvas sekas gan mūsu veselībai, gan videi.
Zobu pastas sastāvā esošais triklozāns ir antibakteriāls līdzeklis, kuru ilgstoši lietojot, var tikt bojāta cilvēka organisma imūnsistēma un izstrādāties izturība pret antibiotikām. Ftalāti, kas atrodami plastmasas izstrādājumos un kosmētikā, nokļūstot mātes organismā, var traucēt jaundzimušo zēnu hormonālo sistēmu un dzimumorgānu attīstību. Polihlorētie bifenili (PCB) — ķīmiskās vielas, kas aizliegtas jau vairāk 30 gadu — joprojām tiek atrasti cilvēku un dzīvnieku organismos.
Tie ir tikai daži bezatbildīgas ķīmisko vielu izmantošanas piemēri. Līdzīgu piemēru ir simtiem. Vienīgais veids, kā panākt to, lai apkārtējā vide un cilvēku organismi nākotnē netiek vēl vairāk piesārņoti ar ķimikālijām, ir stingri ķīmisko vielu pārbaužu un lietošanas noteikumi. Eiropas Komisija aprēķinājusi, ka, pieņemot stingru ķīmisko vielu likumdošanu, 30 gadu laikā uzlabotās cilvēku veselības dēļ vien sabiedrība ietaupīs 50 miljardus eiro.
Ietekme uz veselību
Ķimikāliju ietekme uz cilvēka organisma nav tūlītēja. Bīstamās ķīmiskās vielas, kas ir noturīgas un bioakumulatīvas, cilvēka organismā uzkrājas pamazām. Bīstamākās ir tās, kas ir toksiskas, kancerogēnas vai negatīvi ietekmē mūsu nervu un hormonālās sistēmas, ir noturīgas un var uzkrāties mūsu audos.
Šīs vielas ietekmē ne tikai mūs, bet arī citus dzīvos organismus. Ātes tēviņi, kas Kalifornijas krastos barojas pie notekūdeņu izplūdes vietām, maina dzimumu. Zinātnieki uzskata, ka pie tā visdrīzāk ir vainojams oksibenzons (INN), ķīmiskā viela, ko plaši izmanto sauļošanās krēmu ražošanā. Paralēli veikts pētījums liecina, ka šī parādība ir novērojama visām piekrastē mītošajām zivīm. Šī viela no cilvēku ķermeņiem tiek noskalota pludmales dušā, no kurienes tā caur notekūdeņiem nokļūst ūdenī un zivju barībā.
Ziņu aģentūras ziņo, ka Nestles Rowntree ražotās pasaulē populārās konfektes Smarties ir izrādījušās kaitīgas veselībai. Kompānija būs spiesta no ražošanas izņemt zilās Smarties konfektes, jo to ražošanā izmantotās krāsvielas nav pietiekami drošas. Lielbritānijas Astmas un alerģijas asociācijas 2002.gada veiktajā pētījumā tika atzīts, ka krāsvielas briljantzilais (E133), E104 (dzeltena), saullēkta dzeltens (E110), magoņkrāsa 4R (E124) un E122, kuras arī tiek izmantotas Smarties ražošanā, var izraisīt dusmu lēkmes, hiperaktivitāti un samazināt bērnu koncentrēšanās spējas. Briljantzilais, kas ir zilo Smarties konfekšu sastāvā tiek saistīts ar hiperaktivitāti bērniem un ādas izsitumiem. ASV Vides aizsardzības aģentūra šo krāsvielu ir ievietojusi potenciālo kancerogēno vielu sarakstā. Līdzīgas bažas ir arī par citām sintētiskajām krāsvielām. Nesenā Liverpūles universitātes pētījumā tika atklāts, ka sintētiskās krāsvielas un pārtikas piedevas atsevišķi nav tik kaitīgas, bet tās var būt bīstamas cilvēku nervu sistēmai tieši to savstarpējā kombinācijā.
Ķimikāliju kokteilis asinīs
Lai pievērstu lēmumu pieņēmēju uzmanību tam, cik būtiski ir stingrāk regulēt ķīmisko vielu izmantošanu, Pasaules Dabas Fonds ir veicis vairākus asins analīžu pētījumus. Pēdējā pētījumā tika iesaistītas ģimenes no 12 Eiropas valstīm, arī Latvijas. Tajos piedalījās 12 līdz 92 gadus vecas sievietes — vienas ģimenes vecmāmiņa, māte un mazmeita. Asinīs tika meklēta ļoti neliela daļa no visām apgrozībā esošajām cilvēka radītajām ķīmiskajām vielām. No meklētajām 107 vielām atrastas tika kopumā 73. Nevienai pārbaudes dalībniecei nebija izdevies izvairīties no ķimikālijām — katrā organismā atrada vismaz 18 vielas.
Latvijā analizētās ģimenes asinīs tika atklātas ķīmiskās vielas no visām meklēto ķīmisko vielu grupām. Līdzīgi kā citviet Eiropā, arī Latvijas ģimenes mazmeitas asinīs tika atklāts vairāk ķīmisko vielu (kopā 24), nekā viņas mātes asinīs (22). Vecmāmiņas asinīs tika atklātas 27 vielas, kas kopumā ir nedaudz mazāk, nekā Eiropas vidējie rādītāji. Iepazīstoties ar pētījuma rezultātiem, vides ķīmijas doktors Kārlis Valters atzina, ka līdzīga asins aina varētu būt katram Latvijas iedzīvotājam.
Bīstamo vielu avoti
Ķīmiskās vielas, kas atrastas cilvēka asinīs, ir no dažādām vielu grupām, to skaitā ir pesticīdi, no kuriem daļa jau sen ir aizliegti, piemēram, DDT vai tautā pazīstams kā dusts vai polihlorētie bifenili (PCB), kas tika izmantoti elektroiekārtu ražošanā, bet ir aizliegti jau kopš 1970. gadiem, bromētie liesmu novērsēji, kurus izmanto, lai novērstu mēbeļu un elektroiekārtu aizdegšanos, perfluorētās pretpiedeguma vielas (PFC), kas ir nepiedegošo pannu, mēbeļu un apģērba sastāvā, sintētiskie muskusi, kas izmantoti kā aromatizatori gaisa atsvaidzinātājos, tīrīšanas līdzekļos un kosmētikā, bisfenols A, kas ir polikarbonāta plastmasas (PC7) sastāvā, antibakteriālais līdzeklis triklozāns, kas tiek izmantots zobu pastā un citos ķermeņa kopšanas līdzekļos, plastmasas mīkstinātāji — ftalāti, kas atrodami plastmasas izstrādājumos un kosmētikā, un daudzas citas vielas.
Pasaules Dabas Fonda pētījumu rezultāti parāda, ka vecāku cilvēku organismos atrodas jau sen aizliegtas vielas, piemēram, agrāk lietoti pesticīdi un jau pieminētie polihlorētie bifenili. “Jaunās” ķīmiskās vielas, piemēram, mēbelēs esošie bromētie liesmu novērsēji un mākslīgais muskuss, kas tiek izmantots kosmētikas ražošanā, biežāk un lielākās devās tika atklāti jaunākajā paaudzē. Savukārt, pētījumā lielākais perfluorēto pretpiedeguma vielu (PFC) daudzums tika atrasts Latvijas ģimenes mātes asinīs.
Ko darīt?
Ievērojot vienkāršus pamatprincipus, iespējams samazināt savu saskarsmi ar potenciāli bīstamajām ķimikālijām:
- Kad vien iespējams, iegādājies dabīgu produkciju.
- Pirms ēšanas augļus un dārzeņus nomazgā un nomizo.
- Izvairies no pesticīdu un herbicīdu izmantošanas mājās vai dārzā.
- Nelieto konservētu pārtiku. Tās vietā izvēlies svaigus vai žāvētus produktus.
- Lietot polikarbonātu (PC7) nesaturošas bērnu barošanas pudelītes, vai, vēl labāk, baro ar krūti.
- Izvairies no apģērba, paklājiem un mēbelēm, kas apstrādātas ar prettraipu un pretaizdegšanās vielām.
- Tā vietā, lai izmantotu gaisa atsvaidzinātājus, atver logus.
- Izmanto videi draudzīgus tīrīšanas līdzekļus.
- Iegādājies ziepes, šampūnus un kosmētiku, kas nesatur sintētiskas aromātvielas, triklozānu vai parabēnus.
- Nevajadzīgo kosmētiku, zāles, sadzīves ķīmiju, elektropreces, lakas un krāsas neizmet sadzīves atkritumu konteinerā, bet nodod bīstamajos atkritumos tam īpaši paredzētās vietās.
- Izmanto krāsas, lakas un līmes ar zemu GOS[1] saturu vai tādas, kas ražotas uz ūdens bāzes.
_____________________
[1] Gaistošie organiskie savienojumi (GOS) ir ķīmisko vielu grupa, kas plaši tiek izmantota krāsās un tīrīšanas līdzekļos. Tās piesārņo iekštelpu gaisu un var radīt astmu un citas elpošanas problēmas.