Raksts

Imigrācija un tiesības uz ģimenes dzīvi


Datums:
05. novembris, 2002


Autori

Kristīne Maļinovska


Foto: N. Mežiņš © AFI

Imigrācijas ierobežojumi iejaucas ģimenes dzīves neaizskaramībā, bet tas nenozīmē, ka valstij bez ierunām jāakceptē imigrantu izvēlētā vieta savas ģimenes dzīves veidošanai. Divas politiski sensitīvas un komplicētas lietas no Latvijas vēl gaida spriedumu Eiropas Cilvēktiesību tiesā.

Sabiedrības lielāko uzmanību līdz šim izpelnījušās divas no Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT) skatāmajām lietām – “Tatjana Sļivenko un citi pret Latviju” un “Svetlana Sisojeva un citi pret Latviju”. Sūdzībās apgalvots, ka Latvija ir pārkāpusi Eiropas Cilvēktiesību konvencijas (ECK) 8.pantā aizsargāto privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību, izraidot personas no Latvijas vai atsakoties piešķirt nepilsoņa statusu. Šajā rakstā īsi aplūkošu ECK 8.pantā aizsargātās tiesības, kā arī privātās un ģimenes dzīves neaizskaramības saistību ar kontroli pār personu ieceļošanu un uzturēšanos valstī.
ECK 8.pants noteic, ka ikvienam ir tiesības uz privātās un ģimenes dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību. ECT vairākkārt uzsvērusi, ka 8.panta galvenais uzdevums ir pasargāt personu no valsts institūciju patvaļīgas iejaukšanās tās privātajā un ģimenes dzīvē. Analizējot ECT praksi, redzams, ka jēdziens “iejaukšanās tiesībās” nozīmē valsts institūciju radītus ierobežojumus vai šķēršļus šo tiesību īstenošanā. ECK nosaka arī kritērijus, lai iejaukšanos šajās tiesībās neuzskatītu par personas cilvēktiesību pārkāpumu – ja ierobežojumi noteikti saskaņā ar likumu, tie nepieciešami leģitīma mērķa sasniegšanai un ir samērīgi ar sasniedzamo mērķi. Savukārt jēdzieni “privātā dzīve” un “ģimenes dzīve” ECT praksē nav viennozīmīgi definēti, taču no spriedumiem redzams, ka “privātā dzīve” nozīmē personas nodibinātās attiecības ar citām personām (draudzība, biznesa attiecības), bet “ģimenes dzīve” ir attiecības, kas veidojas starp laulātiem, starp vecākiem un bērniem, brāļiem un māsām. Tādējādi ECK 8.pants aizsargā personas tiesības netraucēti veidot attiecības ar citām personām, kā arī netikt traucētai savās attiecībās ar ģimenes locekļiem.

Viena no pirmajām lietām, kurā ECT lēma par to, vai valsts institūcijas pārkāpj personu tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību, ja atsaka izsniegt pastāvīgās uzturēšanās atļauju vīram, ja sieva pastāvīgi dzīvo valstī, bija 1985.gada lieta “Abdulaziz, Cabales un Balkandali pret Lielbritāniju”. Valdība argumentēja, ka imigrācijas jautājumi ir ārpus ECK 8.panta regulējuma, savukārt ECT secināja, ka imigrācijas jomā pieņemtie lēmumi var ietekmēt šajā pantā garantētās personas tiesības. Ievērojot gan spriedumu šajā lietā, gan turpmāko ECT praksi 8.panta interpretācijā, var secināt, ka imigrācijas jomā ECK 8.pants aizsargā tiesības uz ģimenes apvienošanos, tiesības saglabāt ģimenes vienotību, kā arī esošās privātās dzīves saites. Piemēram, valsts institūciju lēmumu izraidīt personu, ja valstī dzīvo šīs personas laulātais vai citi ģimenes locekļi, vairumā gadījumu ECT uzskatīs par iejaukšanos personas tiesībās uz ģimenes dzīves neaizskaramību.

Tomēr vairākos spriedumos ECT ir norādījusi 8.pantā paredzētās aizsardzības robežas. ECT ir uzsvērusi – lietās, kas skar ne tikai ģimenes dzīvi, bet arī imigrāciju, valstīm saskaņā ar iedibināto starptautisko praksi un valsts starptautiskajām saistībām ir tiesības kontrolēt ārvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos šīs valsts teritorijā, kā arī lemt par ārvalstnieku izraidīšanu[1]. No šī vispārīgā atzinuma izriet, ka ECK 8.pants negarantē ārzemniekiem absolūtas tiesības netraucēti ieceļot un uzturēties kādā valstī[2]. Tāpat 8.pants neuzliek valstij par pienākumu bez ierunām akceptēt imigrantu izvēli attiecībā uz vietu, kur šīs personas vēlas veidot savu ģimenes dzīvi, t.i., ECK 8.pants negarantē tiesības izvēlēties vispiemērotāko vietu ģimenes dzīves veidošanai.[3]

“Tatjana Sļivenko un citi pret Latviju” lietā sūdzību iesniegušās personas uzskata, ka Latvija ir nepareizi piemērojusi 1994.gada Latvijas un Krievijas līgumu par Krievijas armijas izvešanu un nepamatoti uzskata, ka saskaņā ar minēto Līgumu šīm personām ir pienākums izbraukt no Latvijas. Taisot spriedumu, ECT būs jālemj, vai uz citu starptautisku līgumu pamatota prasība personām pamest valsti, kurā tās ir ilglaicīgi dzīvojušas un kur joprojām dzīvo viņu ģimenes locekļi, ir šo personu tiesību uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību pārkāpums. Būtībā ECT būs jānovērtē, vai ir pareizi samērotas divas savstarpēji konkurējošas intereses. No vienas puses – Latvijas intereses, ievērojot lietas vēsturisko kontekstu, garantēt valsts drošību un pieprasīt, lai pienācīgi tiktu izpildīts starptautisks līgums, kas faktiski likvidē okupācijas sekas. No otras puses – personu intereses netraucēti dzīvot Latvijā, ņemot vērā to, ka šo personu individuālā rīcība nekādi nav veicinājusi notikumus, kuru rezultātā viņas ir zaudējušas savu līdzšinējo statusu Latvijas teritorijā. Šī lieta uzskatāma par unikālu, un kā tādu to skata ECT Lielā Palāta 17 tiesnešu sastāvā.

“Svetlana Sisojeva un citi pret Latviju” lietā sūdzību iesniegušās personas uzskata, ka Latvijas valsts institūciju atteikums piešķirt S.Sisojevai nepilsoņa statusu un izsniegt viņas vīram un meitai pastāvīgās uzturēšanās atļaujas ir uzskatāms par nepamatotu iejaukšanos šo personu privātajā un ģimenes dzīvē, jo neskaidrais juridiskais statuss rada nedrošības sajūtu un bažas par turpmāko dzīvi Latvijā. Valsts institūcijām tiek arī pārmests, ka Sisojevu ģimenei 2000.gadā nosūtītā vēstule, kurā tiek atgādināts viņu nelegālais statuss Latvijā un ģimene tiek informēta, ka viņiem var tikt izsniegts izbraukšanas rīkojums, faktiski ir norādījums pamest Latviju, kā rezultātā ģimene būtu šķirta no S.Sisojevas otras meitas, kas ir Latvijas pilsoņa laulātā. ECT galvenais uzdevums būs izlemt, vai ECK 8.pants garantē personas tiesības saņemt specifisku statusu rezidences valstī un vai vispār ir notikusi iejaukšanās privātajā un ģimenes dzīvē, jo minētā vēstule nav uzskatāma par izbraukšanas rīkojumu Latvijas likumu izpratnē.

Abas lietas ir nozīmīgas ne tikai Latvijai, bet arī visām pārējām ECK dalībvalstīm, jo atklās tiesas nostāju šādos politiski sensitīvos un juridiski komplicētos jautājumos. Šobrīd gan nav zināms, kad ECT spriedumi ir gaidāmi. Taču jāuzsver, ka neatkarīgi no ECT sprieduma 1994.gada Latvijas un Krievijas līguma par armijas izvešanu izpilde netiek pārskatīta un militārpersonām, kas jau ir izbraukušas no Latvijas, nekādā gadījumā neradīsies tiesības atgriezties pat tad, ja ECT konstatēs Sļivenko ģimenes tiesību pārkāpumu.

______________________
[1] Abdulaziz, Cabales and Balkandali v. the United Kingdom, judgement of 28 May 1985, para. 67; Application No. 31414/96, Karassev and Family v. Finland, decision of 14 April 1998.

[2] Application No. 31414/96, Karassev and Family v. Finland, decision of 14 April 1998; Application No. 9492/81, Family X v. the United Kingdom, decision of 14 July 1982; Application No. 5269/71, X. and Y. v. the United Kingdom, decision of 8 February 1972.

[3] Application No. 31414/96, Karassev and Family v. Finland, decision of 14 April 1998; Application No. 9492/81, Family X v. the United Kingdom, decision of 14 July 1982; Application No. 5269/71, X. and Y. v. the United Kingdom, decision of 8 February 1972, Ahmut v. the Netherlands, judgement of 26 October 1996, para. 71; Application No. 31414/96, Karassev and Family v. Finland, decision of 14 April 1998.


Eiropas Cilvēktiesību konvencija

Eiropas Cilvēktiesību tiesa


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!