Raksts

Ilgtspējīga attīstības sadarbība: Finansēšanas iespējas, mehānismi un riski


Datums:
13. jūlijs, 2015


Foto: Pieter v Marion

Decembrī aprit 15 gadi kopš 189 valstu un valdību vadītāji pieņēma ambiciozos Tūkstošgades attīstības mērķus.

Vairāk kā dekādi Tūkstošgades attīstības mērķi (TAM) ir kalpojuši kā bākuguns neskaitāmām valsts, nevalstiskā un privātā sektora institūcijām, īstenojot attīstības projektus dažādās jomās. Šie mērķi ir veicinājuši starpnozaru sadarbību un palīdzējuši mobilizēt vērienīgus finanšu resursus, lai mazinātu joprojām pastāvošo nevienlīdzību starp attīstītajām valstīm un globālajiem dienvidiem. Pieņemtas nozīmīgas starpvalstu vienošanās, kuras nodrošinājušas pakāpenisku attīstības sadarbībai atvēlēto finanšu resursu pieaugumu un uzlabojošas vispārējo projektu īstenošanas praksi. Ir mainījusies arī starptautiskās attīstības arhitektūra – parādījušies jauni oficiālās attīstības palīdzības[ 1 ] (OAP – oficiālā attīstības palīdzība) sniedzēji, jeb tā saucamās jaunās donorvalstis kā Ķīna, Brazīlija un Latvija. Būtiskas izmaiņas norisinājušās arī saņēmējvalstīs, tostarp vidēji attīstītajām ekonomikām pārspējot zemi attīstītās
valstis pēc iedzīvotāju skaita, kuru ienākumi ir zem globālā nabadzības sliekšņa – 1,25 USD/dienā, skaita ziņā (Pasaules Banka, 2015).

Tūkstošgades mērķi tika izstrādāti bez konkrēta sasniegšanas plāna, pienākumu sadales un budžeta. Nevalstisko organizāciju aprēķini liecina, ka TAM sasniegšanai nepieciešamais OAP apjoms sastāda līdz 190 miljardiem ASV dolāru gadā. Šie resursi neietver nepieciešamās privātās investīcijas infrastruktūrā un citās TAM neiekļautajās, bet attīstībai būtiskajās, nozarēs, kuras mērāmas triljonos ASV dolāru (Pasaules Banka, 2013).

Ne visi no izvirzītajiem uzdevumiem līdz TAM gala termiņam šī gada beigās tiks sasniegti. Pašlaik norisinās aktīvs darbs pie nākamās piecpadsmitgades mērķiem (Post-2015 mērķi), kurus plānots pieņemt šī gada septembrī. Jau tagad zināms, ka mērķi būs vēl vērienīgāki, potenciāli ietverot tādas, TAM neiekļautās nozares kā enerģētika un laba pārvaldība, kuras ievērojami palielinās nepieciešamo finanšu līdzekļu apjomu (Division for Sustainable Development, 2015). Šī iemesla dēļ ir būtiski atskatīties uz galvenajām izmaiņām pēdējos 15 gados un identificēt avotus, kur meklēt vērienīgos finanšu resursus, lai īstenotu Post-2015 darba kārtību, par pamatu ņemot gan starptautisko, gan Latvijas kontekstu.

(Pilns viedokļa raksta tekstspdf)

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!