Raksts

Ilga Kreituse: Gudri vārdi no profesores


Datums:
29. aprīlis, 2009


Autori

Kārlis Streips


Labrīt, lasītāji!Viņai gadījās nelaime. Viņai gadījās būt par Saeimas priekšsēdētāju, iespējams, visklaunveidīgākajā Saeimā, kāda vien ir iedomājama. Tā bija 6. Saeima, kura ampelējās laikā no 1995. līdz 1998. gadam. Tā bija tā Saeima, kurā darbojās bēdīgi slavenais banānu saimnieks Zīgerists, pārcentīgais "saimnieks" Čevers, modes etalons Valdmanis u.c. personas. 1996. gadā viņa cerēja kļūt par Valsts prezidentu, bet šo amatu atkārtoti ieguva Guntis Ulmanis. 2001. gadā viņu ievēlēja Rīgas domē, bet viņa attiecās no amata par labu vīram. Taču kopš tam no politikānes viņa ir pārkvalificējusies par politikas analizētāju, un tā nu reiz ir joma, kurā viņa nāk ar pat ļoti skaidru skatienu, piedevām vienmēr var rēķināties, ka viņa acīs stāstīs patiesību, nevis to, ko jebkurā brīdī paģērē politiskā konjunktūra. Runa ir par Rīgas Stradiņa universitātes asociēto profesoru, vēsturnieci Ilgu Kreitusi.

Šodien Latvijas Avīzē ir plaša intervija ar I. Kreitusi, kurā viņa pilnīgi pamatoti brīdina, ka gadījumā, ja lepnais latvietis nolems, ka patlaban viss ir podā un viņam viss ir vienalga, toni gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās Rīgā noteiks nelatvieši ar visu no tā izrietošo. Viņa lēš (ar piebildi, ka cer, ka nav taisnība), ka 6. jūnijā paredzētajās vēlēšanās “Saskaņas centrs” un Šlesera biznesa projekts varētu savākt pietiekami daudz balsu, lai Rīgas domē pārņemtu varu un kontroli pār visu mašinēriju, kāda ar to saistās. Un viņa nāk ar pārdomām par konkrētiem ļautiņiem, kuras ir interesantas, jautras un, diemžēl, ļoti patiesas.

Par Šleseru: “Šodien pati valsts un arī citu partiju pārstāvji var tikai pārdomāt, kāpēc viņi ļāva šādai domāšanai, kas nāk no Šlesera kunga, izaugt un tikt uzskatītai par normālu. Vairs nav modē runāt par izglītības, godaprāta un darba tikuma nozīmi. Ko tā vietā sludina Šlesers? Viņš runā: augstākā izglītība ir pupu mizas. Pietiek, ka es esmu apķērīgs, izdarīgs.”

Par “Jaunā laika” izvirzīto mēra kandidātu Jaunupu: “Pasakiet, kura 60 gadus veca kundze gribēs atdod balsi par šo priekšā nostādīto puisīti, kurš vadījis basketbolistus un ko vēl ne.”

Par “Saskaņas centra” it kā mēra kandidātu, it kā mēra nekandidātu Ušakovu: “Tur, domāju, ir sen nokārtots darījums ar Šleseru. Viņš mēra vietu piebīdīs Šleseram, un “gešeftes” notiks kopā. Ušakovs arī ir par jaunu, par nepārstāvniecisku priekš mēra ķēdes un ar daudz mazāku spēju sist cauri savus plānus. Viņam toties ļoti labi klāsies Šlesera pavēnī.”

Un par domnieku politisko “pārliecību”: “Te gan atkal jāvaicā – cik vietas domē dabūs Šlesera partija? Pagājšreiz viņiem arī bija maziņa frakcija, taču tagad savākti jau 8 – 10 cilvēki. Šeit gan Šlesers ir kapitālists. Nopirkšu visus, ko vajadzēs! Tā 8. Saeimā tika nopirkti 5 deputāti no “PCTVL” apvienības…

E. Līcītis: – … nē, viņiem kolektīvi mainījās apziņa.

– Jūs tā domājat, bet es atļaujos pateikt, kā notiek. Tieši tāpat “apziņa” fiksi mainījās bij. rektoram Zaķa kungam, kurš no LSDSP pārcēlās uz LPP/”LC”, tāpat jaunajam Bojāram un citiem. Tas ir iestaigāts ceļš. Ja Šleseram pietrūks balsu, viņš tās nopirks.”

Sirmi mati metas. Bet I. Kreituse stāsta taisnību. Jau tagad virs stacijas laukuma rēgojas Šlesera ģīmis ar jautājumu “Kurš gan cits?”, un pieļauju, ka viņš un Stendzenieks nevēlas dzirdēt pareizo atbildi uz šo jautājumu, proti: Gluži vienalga, kurš cits, tikai ne viņš. Jo Rīga tomēr ir gards kumoss, ne velti turp pošas ne vien buldozers, bet arī, piemēram, Atkarīgās Rīta Avīzes lielākais “informācijas” avots Bērziņš. Te nu rīdziniekiem ir, ko ņemt vērā. Piemēram, Andrejsala joprojām nav pilnībā apbūvēta, bet varam rēķināties — ja varu domē pārņems Šlesers un šleserveidīgie, tad pēc četriem gadiem no dabas tur vairs nebūs ne smakas. Triecējraķete jau sen ir teikusi, ka nepotisms, kādu tā demonstrēja Satiksmes ministrijā, tiks atkārtota, atjaunota un ieviesta arī RD, no kā laikam var secināt, ka visus, kuriem pret šādu šeptēšanos ir iebildumi, viņš, kā ierasts, plāno pasūtīt trīs vai četras mājas tālāk. Jutas Strīķes piesauktais “sistēmiskais” raksturs, kāds pieder korupcijai Rīgas domē, diez vai uzmetīs ķepiņas gaisā un brēks “es padodos.” Un arī bez korupcijas diez vai mēs vēlamies pilsētu, kurā ir apbūvēts pilnīgi un absolūti viss pēc kārtas.

Paņemiet šodien rokās Latvijas Avīzi — intervija nudien ir interesanta. Un biedējoša.

Jauku visiem dienu!

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!