Foto: Robert S. Donovan
Šā gada sākumā Igaunijā izveidota kāda neparasta e-līdzdalības iniciatīva - Rahvakogu.ee jeb Tautas Asambleja. Tās pamatā ir ideja - apkopot politikas ierosinājumus Igaunijas demokrātijas kvalitātes uzlabošanai.
PROVIDUS pētnieces Ivetas Kažokas intervija ar vienu no Rahvakogu.ee organizatoriem Olari Koppelu (Igaunijas Sadarbības Asambleja).[ 1 ]
Par jūsu sākotnējo ideju bijām informējuši lasītājus blogā Democracy One Day. Kas ir mainījies, kopš sākāt īstenot Rahvakogu.ee ideju ?
Janvārī, iniciatīvu uzsākot, trīs nedēļu laikā saņēmām aptuveni 1500 politikas priekšlikumus. Tās izvērtēja un izanalizēja eksperti, notika arī semināri. Rezultātā – iesniegtās 15000 idejas tika “reducētas” līdz 20 pašiem nozīmīgākajiem priekšlikumiem, ko tālāk piedāvāja diskusijām Apspriežu Dienā (Deliberation Day) tās dalībniekiem – 320 nejauši atlasītiem cilvēkiem, kuri kā kopums atbilda Igaunijas sabiedrības sociāli demogrāfiskajam profilam. Apspriežu Dienas iznākumā tapa 15 priekšlikumi, ko Igaunijas Prezidents iesniedza parlamentam. Šobrīd šie priekšlikumi ir parlamentā, Konstitucionālo jautājumu komisijā, kas tos, nu jau kādu laiku apspriež. Piemēram, 3.jūnijā par tiem notika sabiedriskā apspriede.
Pozitīvā iezīme – parlaments ir izturējies pret Rahvakogu.ee iesniegtajiem priekšlikumiem kā pret leģitīmiem politikas ierosinājumiem. Tas pats par sevi jau ir skaidrs apliecinājums vēlmei sadarboties. Mūsu likumi nosaka, ka parlamentam ir tiesības bez debatēm noraidīt katru priekšlikumu, ja tas nav iesniegts likumā noteiktajā kārtībā, un Rahvakogu.ee darbu neviens likums neregulē. Pat valsts prezidentam Igaunijā nav likumdošanas iniciatīvas tiesības attiecībā uz parastiem likumiem – viņš var tikai iesniegt konstitucionāla rakstura grozījumus.
Divi parlamenta deputāti – viens no koalīcijas un otrs no opozīcijas, – uzstājās kā referenti. Viņi iepazīstināja parlamentu ar saviem priekšlikumiem par turpmāko darba organizēšanu – piemēram, attiecībā uz laika rāmi vai arī – kā apvienot līdzīgus Rahvakogu.ee piedāvātos priekšlikumus. Nevaru teikt, ka visi politiķi būtu sajūsmā par Rakvakogu.ee darbu. Bet nav arī tā, ka viņi būtu izteikti noliedzoši. Šobrīd šķiet, ka aptuveni trešā daļa priekšlikumu tiks pieņemti, un likumi mainīti atbilstoši Rahvakogu.ee vēlmēm. Vēl viena trešdaļa nonāks pie nelieliem likumu grozījumiem un pārējie tiks noraidīti. Patiesais darbs – priekšlikumu sagatavošana un diskusijas parlamentā – sāksies tikai šā gada septembrī.
Kurus priekšlikumus parlaments apstiprinās?
Rahvakogu.ee ierosina samazināt politisko partiju dibināšanai nepieciešamo personu skaitu. Saskaņā ar spēkā esošām tiesību normām, lai nodibinātu politisko partiju, nepieciešami 1000 biedri. Mūsu priekšlikumus ir samazināt nepieciešamo biedru skaitu līdz 200. Es domāju, ka gala rezultāts būs starp 300 un 500 biedriem.
Papildus tam Rahvakogu.ee ierosina samazināt procentu barjeru politisko partiju iekļūšanai parlamentā. Saskaņā ar spēkā esošo regulējumu, politiskajai partijai jāiegūst vismaz 5% vēlētāju balsu, lai tā varētu iekļūt parlamentā. Mūsu priekšlikums ir samazināt procentu barjeru līdz 3%. Visdrīzāk, tā tiks samazināta līdz 4%.
Pateicoties Rahvakogu.ee iesniegtajam priekšlikumam, visticamāk, tiks samazināts arī drošības naudas apjoms, kas nepieciešams, lai varētu kandidēt vēlēšanās.
Par kuriem priekšlikumiem jau šodien skaidrs, ka parlaments tos noraidīs?
Uz šo jautājumu ir daudz vieglāk atbildēt [smejas]! Parlamentā netiks atbalstīts priekšlikums, kas ļautu pilsoņiem ierosināt referendumus. Tāpat nav politiskās gribas atbalstīt priekšlikumu par valsts kapitālsabiedrību valdes locekļu finansiālo atbildību par šo uzņēmumu zaudējumiem.
Kāda ir bijusi sabiedrības attieksme pret Rahvakogu.ee un tās izstrādātajiem priekšlikumiem?
Sabiedrības attieksme ir bijusi neviennozīmīga. Ir personu grupas, kas neuzticas parlamentārajam procesam un vairs necer to uzlabot – it īpaši, kontekstā ar politiķu spēju labticīgi strādāt pie jautājumiem, kas skar viņu pašu privilēģijas, ētiskas rīcības noteikumus, vēlēšanu likumus, utml. Šie cilvēki uzskata, ka Rahvakogu.ee bija jauka iecere, bet šaubās, vai šādā ceļā ir panākamas patiesas pārmaiņas. Esam pat saņēmuši vēstules no iedzīvotājiem, kurās Rahvakogu.ee tiek saukta par pseidodemokrātiju. Tajās apgalvo, ka patiesībā aiz šī procesa stāvot politiskā vara, kas šādi mēģina izvairīties no patiesām pārmaiņām.
Protams, ir arī cilvēki, kuri patiesi tic – šis ir jauns veids kā efektīvi risināt problēmas un rosināt diskusijas. Šobrīd vēl ir pāragri spriest par to, cik Rahvakogu.ee bijusi veiksmīga. Nav laba atskaites punkta, kā to nomērīt. Personīgi, es uzskatu, ka demokrātijā pārmaiņām jānāk evolucionārā, nevis revolucionārā ceļā.
Kā Tu pats uzskati – Rahvakogu.ee var saukt par veiksmes stāstu?
Ir pāragri spriest par šo jautājumu. Rahvakogu.ee neapšaubāmi sevi pierādījusi kā laba metode, lai apkopotu idejas un diskutētu par tām. Ir divi veidi, kā novērtēt Rahvakogu.ee darbu. Viens – vērtēt procesu: kā notikušas diskusijas, kā atlasītas idejas, kā meklēti kompromisi. Cits – vērtēt rezultātu, piemēram, cik no iesniegtajiem priekšlikumiem patiešām vēlāk pārtapuši likumu izmaiņās. Esmu pārliecināts, ka izmantotā deliberatīvā metode (process) ir veiksmīga un var tikt pielietota arī nākotnē. Tomēr, ja domājam par rezultātiem – būtu jānogaida līdz pavasarim, kad būs skaidri parlamenta lēmumi. Es ceru, ka parlaments uzsāks darbu pie Rahvakogu.ee piedāvātajiem likumu grozījumiem – cenšoties uzlabot mūsu demokrātijas kvalitāti. Lai gan es nepaļautos tikai uz deputātu misijas apziņu vien – vēlme atbalstīt Rahvakogu.ee priekšlikumus var balstīties arī ciniskā kalkulācijā, ka tauta nesapratīs, kādēļ deputāts šos priekšlikumus ignorē.
Vai Rahvakogu.ee iniciatīva (sabiedrisko apspriešanu un ideju apkopošana) ir kaut kas pilnīgi jauns Igaunijā?
Pagātnē ir bijuši līdzīgi centieni, mēģinot izveidot ciešāku saikni starp parlamentu un sabiedrību. Piemēram, joprojām pastāv iespēja rakstīt vēstules parlamenta deputātiem vai ministriem. Ir īpašas interneta platformas, kurās var sekot līdzi valdības ierosinātām sabiedriskajām diskusijām par konkrētiem jautājumiem. Tomēr Rahvakogu.ee ir unikāla iniciatīva, ja mēs to vērtējam no metožu un vēriena perspektīvas, kā arī tās panākto rezultātu izmērīšanas iespējām. Mēs paši noteicām tematus, veidojām demokrātiskā procesa norisi un sekojām līdzi tam, kā tiek ievēroti termiņi.
Kā tapa Rahavkogu.ee metodoloģija?
Tas bija kā likt kopā puzli pa gabaliņiem – viena lieta veda pie citas. Internetā balstīta ideju apkopošanas platform jau nav nekas unikāls. Arī deliberatīva rakstura, klātienes apspriedes pašas par sevi nav nekas jauns – profesors Džeims Fiškins (James Fishkin) no Stanfordas ir veicis deliberatīvas aptaujas (deliberative polling) 18 valstīs. Mēs apvienojām šīs abas lietas – ideju vākšanu internetā un deliberatīvu klātienes apspriedi, kā arī savlaicīgi vienojāmies ar parlamentā esošajām politiskajām partijām, ka tās izturēsies nopietni pret šī procesa rezultātā izstrādātajiem priekšlikumiem.
Rahvakogu.ee iniciatīvā iesaistītas daudzas Igaunijas nevalstiskās organizācijas. Kā jūs tikāt galā ar tik sarežģīta pasākuma loģistiku?
Mums bija īpaša grupa, kas nodrošina visa “šova” kopējo norisi: daži IT speciālisti (lai izveidotu un uzturētu interneta rīku), cilvēki no nevalstisko organizāciju “jumta” organizācijām, no E-pārvaldes Akadēmijas, politikas analītiķi no Praxis (Politisko studiju centra), kā arī pa vienam pārstāvim no katras parlamentā esošās politiskās partijas. Mana organizācija koordinēja visu procesu, apmaksāja rēķinus, ievēroja laika termiņus un veica citas administratīvās darbības. Lielākā daļa darba tika paveikta brīvprātīgi – vakaros un nedēļas nogalēs.
Zinu, ka jūsu organizācijai padomā ir vēl kādas iniciatīvas. Pastāstiet par kādu no tām!
Šogad Igaunijas Sadarbības asambleja sākusi darbu pie valsts pārvaldes vadības analīzes projekta, kas ilgs trīs gadus. Mēs vērtēsim, cik sekmīgi Igaunijā darbojas valsts pārvalde. Sāksim ar to, ka aprakstīsim visus veidojumus, kas realizē valsts varu – sākot ar ministrijām un beidzot ar kapitālsabiedrībām vai biedrībām, kur valsts ir viens no vairākiem dalībniekiem vai kapitāldaļu turētājiem. Aplūkosim valsts aparāta darbību, sākot ar valsts un valdības dibināto institūciju aprakstu. Pēc tam mēs vērtēsim visu šo veidojumu funkcijas un resursus (gan finanšu resursus, gan cilvēkresursus). Visbeidzot, šo pašu procesu atkārtosim vietējā līmenī – pašvaldībās un reģionos.
Galvenie jautājumi, uz kuriem meklēsim atbildi – vai Igaunijas valsts ir organizēta tā, lai kopējais darbs būtu sabiedrības interesēs? Vai birokrātija tikai risina problēmas vai arī palīdz tās radīt? Vai šī sistēma ir ilgtspējīga? Galu galā mūsu analīze var kļūt par politikas plānošanas dokumentu plašākām valsts reformām.
________________________
Ar dažādu valstu pilsoniskās līdzdalības e-rīku apskatu var iepazīties bloga vietnē Democracy One Day
Projekts „PROVIDUS – valsts partneris politikas plānošanas un veidošanas procesā” tiek īstenots, izmantojot EUR 12 710 piešķīrumu no Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas ar EEZ finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta starpniecību. Projekta mērķis ir ir dot ieguldījumu kvalitatīvas politikas īstenošanā Latvijā, īpašu uzmanību pievēršot valsts attīstībai labas pārvaldības un līdzdalības demokrātijas jomās.
Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija. Šis raksts ir izdots ar Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Latvijas valsts finansiālu atbalstu. Par raksta saturu atbild raksta autors.