Raksts

Iet līdzi laikam


Datums:
14. novembris, 2006


Autori

Ilze Ramāne
Inese Rebaine


Foto: Foto - N. Mežiņš © AFI

Darba devēji mēdz sūdzēties par to, ka profesionālo skolu audzēkņi-automehāniķi nav pietiekami labi sagatavoti reālajai darba dzīvei. Bet, kad audzēknis aiziet praksē, dažkārt tā īsti pie darba nemaz netiek klāt, jo viņam tiek uzdoti visādi mazāk svarīgi blakus darbi.

„Nevienam nav noslēpums, ka Latvijā patlaban ļoti trūkst tehnisko specialitāšu darbinieku, konkrēti arī automehāniķu. Tehnoloģijām attīstoties, prasības pret speciālistiem mainās un arī skolai jāiet līdzi laikam,” tā par Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Liepājas filiāles projektu automehāniķu programmas uzlabošanai stāsta profesionālās vidusskolas direktors Agris Ruperts.

Pašlaik Eiropas Sociālā fonda atbalstu guvušā projekta ietvaros tiek izstrādāti metodiskie materiāli, ko jau izmanto darbā ar audzēkņiem. „Par rezultātiem vēl pāragri spriest, jo mācību darbs tikko kā sācies. Taču, tā kā ir finansiālais atbalsts, mēs daudz lietu sakārtosim – gan pasniegšanas metodes būs mūsdienīgākas, gan arī materiāli, ar kuriem strādās audzēkņi,” saka skolas direktors. Agris Ruperts stāsta, ka programmas metodisko materiālu uzlabošanā ieguldīts nopietns darbs: „Strādājot pie šīs programmas, esam piesaistījuši arī konsultantus no ārpuses, ekspertus, kas novērtē gan programmu, tās izmaiņas, gan arī pēc tam sniedz eksperta slēdzienu par izstrādātajiem metodiskajiem materiāliem. Projekts ilgst jau gadu, un noslēgsies 2008.gada beigās.”

Īsa informācija par projektu:

Projekta nosaukums:
Profesionālās vidējās izglītības programmas “Autotransports” automehāniķa specialitātes profesionālo mācību priekšmetu programmu uzlabošana

Projekta iesniedzējs:
RTU Liepājas filiāles, RTU Liepājas filiāles profesionālā vidusskola

Projekta mērķauditorija:
Jaunieši, kas apgūst 2. un 3. kvalifikācijas līmeņa profesionālo vidējo izglītību, bezdarbnieki Kurzemes reģionā

Projekta finansējums:
Ls 94 692

Aktivitāte, kuras ietvaros projekts atbalstīts:
Izglītības programmu uzlabošana sākotnējā profesionālajā izglītībā ekonomikai svarīgās nozarēs

Aktivitāti administrējošā institūcija:
Profesionālās izglītības attīstības aģentūra

Vairāk par projektu

Profesionālās vidusskolas direktors atzīst, ka mūsdienīgi mācību materiāli automehāniķu profesionālās apmācības programmā ir visai sāpīgs jautājums. Šajā jomā nav mācību literatūras latviešu valodā – ir krievu un angļu valodā, taču latviski – ļoti maz. RTU profesionālās vidusskolas projektā pat paredzēti līdzekļi mācību materiālu iegādei, taču nav, kur tos iegādāties. Agris Ruperts stāsta, ka šajā jautājumā skolai ir laba sadarbība ar lielajām automašīnu pārstāvniecībām: „Tad nu mēs mēģinām iegādāties to, kas ir lielajām auto ražotājfirmu pārstāvniecībām, teiksim, dažādas datorprogrammas, diski, plakāti – to, ko viņi paši servisos izmanto.”

Direktors atzīmē, ka šis nav vienīgais projekts automehāniķu mācību procesa pilnveidošanai. Nesen noslēdzies projekts, kas veidots, lai uzlabotu audzēkņu praktiskās iemaņas un radītu iespēju pieredzes gūšanai. „Darba devēji mēdz sūdzēties par to, ka profesionālo skolu audzēkņi-automehāniķi nav pietiekami labi sagatavoti reālajai darba dzīvei. No otras puses – neteiksim bieži, taču ir gadījumi, kad audzēknis aiziet praksē, bet tā īsti pie darba nemaz netiek klāt, viņam tiek uzdoti visādi mazāk svarīgi blakus darbi. Prakses vietās strādājošie nav ieinteresēti sadarboties ar mums un mūsu audzēkņiem, jo viņi paši par to neko nesaņem. Tā nu šis mūsu projekts par prakšu organizēšanu iekļāva arī samaksu darbiniekiem prakses uzņēmumos, kas bija atbildīgi par mūsu audzēkņiem – kā darbaudzinātāji. Katram audzēknim bija cilvēks, kas ar viņu nodarbojās, par to saņemot atalgojumu,” teic Agris Ruperts.

Gatavojot projektu automehāniķu programmas uzlabošanai, RTU Liepājas filiāle apzinājusi profesionālās izglītības iestādes Kurzemē, kas arī gatavo šīs specialitātes darbiniekus, lai kopīgi veiktu pieredzes apmaiņu. Automehāniķu programma ir viena no populārākajām RTU Liepājas filiāles piedāvātajām specialitātēm, un katru gadu šajā programmā ir diezgan liels konkurss. „Jautājums, protams, ir par to, cik audzēkņu pabeidz, cik daudzi to var izturēt, taču vēlme mācīties ir ļoti daudziem. Pārsvarā visi pēc tam aiziet strādāt. Mācības turpina vai nu vakara koledžā vai tepat pie mums,” stāsta skolas direktors.

Jautāts par galvenajām grūtībām projekta izstrādes gaitā, Agris Ruperts ar humoru stāsta, ka projekta auditu veikušajiem Profesionālās izglītības attīstības aģentūras pārstāvjiem viņš vaicājis, vai aģentūrai neesot kāda slepena vienošanās ar papīra ražotājiem: „Papīru šim projektam tērējam tādos apjomos, ka papīra ražotāji var vien berzēt ķepiņas. Savukārt viena no manām kolēģēm, kas apzinīgi izturas pret vidi, mēdz teikt, ka viņas zaļā sirdsapziņa raud – cik koku tiek nogāzts šo projektu atskaišu un grozījumu dēļ!”

Direktors atzīst, ka ikreiz, kad apstiprināts kāds mācību iestādes projekts, rodas jauns izaicinājums. Agris Ruperts arī uzsver, ka, mācību metodisko materiālu izstrādei noslēdzoties, ar to vien vēl „viss nebeigsies”, jo šīs programmas mācību materiāli skolas nākamā projekta ietvaros tiks ievietoti topošajā skolas mājaslapā un tādējādi būs pieejami ikvienam.


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!