Kā rīkoties un, kur meklēt palīdzību noziegumos cietušajiem vai tiem, kuri ir bijuši nozieguma aculiecinieki?
Izveidots jauns resurss cietušo atbalstam. Tajā apzinātas bērnu, vecāku, cietušo un liecinieku vajadzības un izteikti iespējamie risinājumi. Resurss sniedz atbildes uz jautājumiem – kur vērsties pēc palīdzības, kādos gadījumos ziņot policijai par piedzīvoto vai redzēto. “Būtiski ir saprast, vai tavs bērns ir bijis noziedzīga nodarījuma upuris”, stāsta Sabiedriskās politikas centra PROVIDUS pētniece, krimināltiesību eksperte Ilona Kronberga. ‘Lapas saturu veidojuši pieredzējuši juristi praktiķi un psihologi, taču advokāta pakalpojumus un konsultāciju šī lapa aizstāt nevar’, skaidro pētniece.
Piedāvājam īsus video ar Latvijas un ārvalstu ekspertu komentāriem par atbalsta sistēmas veidošanu cietušajiem – pētnieki, institūciju darbinieki un praktiķi dalās ar labās prakses piemēriem, piedāvā Latvijā pastāvošās sistēmas izvērtējumu un ieteikumus sistēmas uzlabošanai.
Viņķele: Gandarījumu cietušajam var sniegt ne tikai pāridarītāja sodīšana
‘Tā ir jauna pieeja Latvijā, kad upura emocionālās vajadzības, kas ir krimināla nodarījuma sekas, tiek novērtētas kā pietiekami nozīmīgs faktors, uz ko valstij jāvērš noteiktas palīdzības formas,’ saka Labklājības ministre Ilze Viņķele (Vienotība).
Tiesībsargs: Tiesiska valsts ir tā, kas spēj atjaunot aizskarto tiesības
“Mēs rūpīgi sekosim pasākumiem, ko veic valsts, lai preventīvi nodrošinātu droši vidi ikvienam šajā valstī un, protams, piedalīsimies nevalstisko organizāciju veidotos pasākumus, lai dalītos pieredzē un zināšanās,” uzsver tiesībsargs Juris Jansons.
Valsts policija: Sistēmu jādarbina profesionāļiem
“Šobrīd mēs policijā apmācām darbiniekus, kādā veidā sasniegt cietušos, identificēt un nodrošināt viņu vajadzības. Ātri problēmu risināt nevaram – tā nav tehniska problēma, tā ir domāšanas maiņa,” atzīst Valsts policijas pārstāvis Andris Rinkevics.
Centrs ‘Marta’: Cietušo atbalsta sistēma pastāv, ja cietušie atzīst, ka tā pastāv
“Pirmkārt, ir vajadzīga attieksme – cietušā vajadzības ir augstāk par visu pārējo,” atzīst Resursu centra sievietēm ‘Marta’ pārstāve Sarmīte Zālīte – Jurēvica. Svarīgi, lai mēs kā centrs varam saglabāt savu neatkarību un cietušais paliktu kā galvenais šajā stāstā, atzīst Zālīte Jurēvica.
Portugāles piemērs: Vairumā valstu cietušie nav politiķu prioritāte
“Katrai valstij ir citi risinājumi – mēs esam izveidojuši labu partnerību ar Tieslietu ministriju, esam neatkarīgi, mūs nefinansē valsts, tāpēc mēs sekojam līdzi izmaiņām tiesībās, izdarām spiedienu, lai saņemtu arvien labākas atbildes.” Stāsta João Lázaro, Portugāles Cietušo atbalsta asociācijas prezidents.
Laima Zelemene: Atšķirība starp nelaimes gadījumu un uzbrukumu ir milzīga
‘Galvenā cietušā vajadzība nav, lai kāds tiktu sodīts, bet gan lai tiktu atjaunots stāvoklis, ko ir izjaucis noziedzīgais nodarījums,’ stāsta biedrības “Mediācija un ADR” dibinātāja un vadītāja Laima Zelmene.
Skotijas piemērs: Katrs, kas ziņo par noziegumu – automātiski sasaistīts ar cietušo atbalstu
‘Kad panācām cietušo automātisku sasaisti ar atbalsta sniedzējiem, desmitkārtīgi palielinājās to cilvēku skaits, kam sniedza reālu palīdzību’, stāsta organizācijas „Atbalsts cietušajiem Eiropā” prezidents Deivids Makkenna (David McKenna).
Bāriņtiesa: Mūsu darbiniekiem nepieciešama apmācība
Sadarbība starp institūcijām notiek, bet Bāriņtiesas darbiniekiem trūkst profesionālās zināšanas, lai viņi spētu atpazīt problēmas, uzskata Arta Paegle no Bāriņtiesas.
Tikšanās un saruna ar uzbrucēju var būt atvieglojums cietušajam
‘Cietušie ir ļoti svarīgi, ne tikai tāpēc, ka viņi ir sāpināti un valstij uz to ir jāreaģē, bet arī tāpēc, ka palīdzot cietušajiem, mēs darām labu sabiedrībai’, stāsta Eiropas atjaunojošās justīcijas foruma pārstāve (Daniela Fernandeza (Daniela Bolivar Fernandez).
Igaunijas pieredze: Cietušo atbalstam jābūt lokālam un pieejamam
‘Pats svarīgākais nosacījums nav kompensācija, bet gan sistēma, kas veidota tieši ar mērķi palīdzēt cietušajiem, kur viņi var nākt, runāt, būt saprasti un netikt tiesāti, un būt droši, ka viņiem palīdzēs jebkurā gadījumā,’ stāsta Kaisa Üprus-Tali, Igaunijas Nacionālā sociālās apdrošināšanas pārvaldes Cietušo atbalsta pakalpojumu vadošā speciāliste.
Video tapuši projektā “Atbalsta sistēma noziegumos cietušajiem – Latvijā un citur”. Projekts īstenots ar Eiropas Komisijas Tiesiskuma ģenerāldirektorāta programmas “Krimināltiesības” atbalstu.