Labrīt, lasītāji!"Tautas" partijai, izrādās, tagad ir ne vien "ierindas biedrs" mākoņos, bet arī pašidentificēts "ierindas deputāts". Šodien Latvijas Avīzē ir plaša intervija ar kādreizējo TP Saeimas frakcijas vadītāju, bet tagad tikai "ierindas deputātu" Māri Kučinski. Tajā uzmanību piesaistīja lūk, kāds atzinums:
“Es sēdēju dēla mūzikas skolas vecāku sapulcē, ierāvies krēslā, un domāju – kaut nu apkārtējie mani nesazīmētu kā deputātu Kučinski. It kā es nebūtu vainīgs pie līdzekļu apcirpšanas, jo daudz izvēles iespēju vis nebija, tomēr sajūta kā politiķim ir ļoti briesmīga – tu piedalījies skolu atņemšanā bērniem!”
Nezinu, vai citi vecāki minētajā sapulcē patiešām bija tik ļoti neinformēti par valsts sabiedriski politisko iekārtu, ka nekad nebija redzējuši cilvēku, kurš ilgu laiku tomēr bija partijas spicē un nereti grozījās arī televīzijas kameru priekšā, bet te nepārprotami ir solis uz priekšu — beidzot, beidzot kāds TP pārstāvis ir vismaz mazliet praties kauna. Protams, M. Kučinskis varētu justies “briesmīgi” ne vien par piesaukto nepieciešamo lēmumu, bet arī par visiem ļoti nevajdzīgajiem un muļķīgajiem lēmumiem, kādus valdība un Saeima pieņēma laikā, kad TP bija zirgā, bet visu jau nevar vēlēties. Ja kas, tad viņš varētu justies “briesmīgi” arī par partijas lēmumu par nekustamā īpašuma nodokļa jautājuma pat nediskutēšanu, kur nu vēl akceptēšanu. Intervijā viņš zūdās, ka “šis nodoklis ir neizstrādāts un to nedrīkst steigā pieņemt. Domāju, agrāk vai vēlāk dzīvokļu īpašniekiem vajadzēs maksāt, taču, rūpīgi sagatavojot un izpētot nosacījumus, kā to darīt.” Ar ko, tādā gadījumā, ir jānodarbojas paša Kučinska pārstāvētās Saeimas komisijām? Vai tā nav tā vieta, kur kaut ko “rūpīgi sagatavot un izpētīt nosacījumus”? Vai M. Kučinskis atzīst to, ka Saeimai vairs īpaši uzticēties nevar? Un vai jēdziens “agrāk vai vēlāk dzīvokļu īpašniekiem vajadzēs maksāt” salīmējas ar partijas apzvērēšanos par to, ka augstāki nodokļi tai vispār nav pieņemami?
Un intervijā ir vēl viens interesants atzinums par “Tautas” partijas nākotni: “Kā teicu, ir divi ejami ceļi. Ja izvēlas no pašiem sākumiem ieto, kurā no TP baidījās un ienīda, kurā TP mīlēja un dievināja, tad es esmu par Šķēles atgriešanos. Pa šo ceļu var virzīties tikai viņa vadībā.” Te nu ir jāsaka visnotaļ skaidri, ka jautājums nav par baidīšanos, ienīšanu, mīlēšanu vai dievināšanu. Runa ir par to, ka TP vairāku gadu garumā valsti padarīja par savu privātīpašumu ar visu no tā izrietošo. Drošības likuma graušana, nodokļu nemaksāšanas apbalvošana ar prezidenta amatu, pilsonības apstākļu ignorēšana jautājumā par Augstākās tiesas priekšnieku, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vārdzināšana, valststiesību nepārzinātāju bīdīšana Satversmes tiesas virzienā, visa mutatis mutandis epopeja, valsts tautsaimniecības sagraušana, “nasing spešal” attieksme, zirgu gvarde Aizsardzības ministrijā, niķošanās par SVF vēstuli, visas britu tautas nosaukšana par “cūkām.” Vai nepietiek? Latvijas Avīzes grands Krustiņš intervijā gan apgalvo, “Ja vadās pēc elementāras loģikas, tad pasaulē jāsaglabā visi dzīvnieki. Nevar ļaut dažiem dzīvniekiem apēst citus, mazākus vai neveiklākus. Tāpēc diez vai būtu svētīgi, ja Tautas partija pavisam pazustu no zemes virsas.” Atļaušos nepiekrist. Ir arī tāda lieta, kā evolūcija, kuras kontekstā dzīvnieki pazūd no zemes virsas, bet tā nesaistās ar citu dzīvnieku “apēšanu.” Gribot vai negribot, “Tautas” partija” ir kļuvusi par politkorporatīvi korumpētās pārvaldes iekārtas simbolu un karognesēju, un tā tomēr ir pelnījusi pazušanu no zemes virsas. Vai vismaz pazušanu no politiskās vides, kā tas ir noticis ar pietiekami daudzām partijām Latvijā, kuras sevi nav varējušas piedāvāt pozitīvā gaismā. Turpinu ticēt, ka arī TP ir ļaudis, kuri to saprot, un pretšleserušakovkisās konsolidācijas kontekstā zina, ka nākotne ir meklējama citur, jo ar partiju, kura tā arī nevar un nevar tikt vaļā no imidža, ka tās intereses vienīgi saistās ar pašas un “savējo” kabatām (redzēsim, cita starpā, kas par šo tēmu ir sakāms Valsts kontroles ziņojumā par Pareksa bankas epopeju), konsolidēties tomēr kāds diez vai gribēs.
Jauku visiem dienu!