Foto: E.Rudzītis © AFI
Latvijas un ārvalstu eksperti atzīst, ka latviešu valodas apguves iespējas būtu jāpaplašina. Tomēr pētījumi liecina arī par motivācijas trūkumu apgūt un lietot latviešu valodu. Cik lielā mērā tas ir šķērslis Latvijas sabiedrības integrācijai?
Pēc aptauju datiem, joprojām lielākā daļa mazākumtautību pārstāvju latviešu valodu prot vāji vai vispār neprot[1]. Kāpēc tā ir un cik lielā mērā tas ir šķērslis integrācijai? Vai pieaugušo latviešu valodas apguve joprojām ir aktuāla? Par to vēlos diskutēt šajā rakstā.
Latvijas un ārvalstu eksperti pēdējā laikā ir atzinuši, ka latviešu valodas apguves iespējas būtu jāpaplašina. Tomēr pētījumi liecina arī par motivācijas trūkumu apgūt un lietot latviešu valodu. Ekspertu un politiķu vidū ir dažādi uzskati gan par problēmu, gan par to, kādā veidā būtu jāveicina un jāpaplašina latviešu valodas zināšanas, it sevišķi pieaugušajiem. Notikumu gaisotnē saistībā ar izglītības reformu joprojām aktuāls jautājums, vai situācija latviešu valodas zināšanu jomā skolās ir apmierinoša un veicina skolēnu konkurētspēju? Savā pētījumā “Latviešu valodas zināšanas un sabiedrības integrācija” es analizēju situāciju un piedāvāju ieteikumus, kā mērķtiecīgāk īstenot valodas politiku tuvākajos gados, lai veicinātu sabiedrības integrāciju.
Attiecībā uz saikni starp latviešu valodas zināšanām un integrāciju kā līdzdalības iespējām, īpaši gribētos izdalīt šādas atziņas:
- Latviešu valodas zināšanu loma darba tirgū arvien palielinās, kaut arī daļai mazākumtautību pārstāvju trūkst nepieciešamības plaši pielietot latviešu valodas zināšanas ikdienā. Līdz ar to, nepietiekošās valodas zināšanas ierobežo daudzu iedzīvotāju darba izvēles iespējas un konkurētspēju.[2] No integrācijas un cilvēkresursu attīstības viedokļa īpaši aktuāli ir veicināt bezdarbnieku un citu riska grupu konkurētspēju un integrāciju darba tirgū, atbalstot latviešu valodas apguves pasākumus.
- Lai gan latviešu valodas zināšanu uzlabošana ne vienmēr veicina mazākumtautību atsvešinātības pārvarēšanu, nepietiekoša valodas prasme daļēji samazina nepilsoņu iespējas un motivāciju iegūt Latvijas pilsonību un līdzdarbošanos valsts sabiedriskās un politiskās norisēs.
- Latvijā palielinās reģionālās atšķirības latviešu valodas prasmes līmenī (demogrāfisku, sociāli ekonomisku un citu iemeslu ietekmē). Piemēram, valodas pratēju skaits samazinās Latgalē, Kurzemē un Zemgalē, bet pieaug Rīgā un Vidzemē.
Latviešu valodas apguves motivācija
Pēdējo gadu gaitā attieksme pret latviešu valodu un motivācija to apgūt nav būtiski mainījusies. Sabiedrībā joprojām ir augsts un diferencēts pieprasījums pēc latviešu valodas apguves – par to liecina gan aptauju rezultāti, gan dažādi latviešu valodas apguves projekti.
Tajā pat laikā, pieaugušo vēlēšanās iemācīties latviešu valodu bieži vien nav īstenojama praksē. To nosaka vairāki apstākļi – ierobežotas vajadzības pēc valodas praktiskā pielietojuma, finansiālās problēmas, valodas lietošanas paradumi, kas nesekmē latviešu valodas lietojumu un apguvi. Būtiskākie motīvi valodas apguvei un lietošanai ir darbs, karjera un profesionālā pilnveidošanās. Darba vieta ir galvenā sociālā vide, kur latviešu valodas lietošana konsekventi pieaug. Tāpēc būtu jāpopularizē valodu zināšanu priekšrocības sabiedrībā un iespējas to apgūt. Prakse rāda, ka valodas apguves piedāvājums veicina pieprasījumu. Tajā pat laikā vairākas likuma normas, kas regulē valodas lietojumu, pēdējos gados kopumā nav būtiski veicinājušas valsts valodas lietojuma paplašināšanos un valodas apguves motivāciju.
Valsts institūciju loma Pēdējo gadu laikā vairākas valsts institūcijas, tai skaitā Latvijas Sabiedrības integrācijas fonds (SIF), Naturalizācijas pārvalde un Latviešu valodas apguves valsts programma (LVAVP), ir turpinājušas vai sākušas apzināties savas aktivitātes nepieciešamību, lai paplašinātu latviešu valodas apguves iespējas pieaugušajiem, tās ir sākušas iesaistīt citas institūcijas, meklēt finansējumu. Tomēr šo iniciatīvu turpināšana lielā mērā būs atkarīga no veiksmīgas dažādu institūciju darbības koordinācijas un droša finansējuma. Piemēram, bezdarbnieku apmācības organizēšanā ir iesaistījusies gan LVAVP, gan Nodarbinātības valsts aģentūra, gan vairākas nevaldības organizācijas, taču finansējuma trūkuma, kā arī organizāciju nepietiekošas sadarbības dēļ pieprasījums pēc pieejamiem latviešu valodas kursiem ievērojami pārsniedz piedāvājumu. Lai izvairītos no darbības dublēšanas un optimālāk apmierinātu pieprasījumu pēc valodas apguves, Izglītības un zinātnes ministrija varētu apsvērt ilgtermiņa stratēģijas izveidi pieaugušo latviešu valodas apguves veicināšanai, vienojoties par dažādu institūciju lomu, izvērtējot mācību auditoriju, iespējamos finansējuma avotus un apjomu. Ņemot vērā LVAVP lielo pieredzi pieaugušo latviešu valodas apguves jomā un metodisko bāzi, jāturpina stiprināt šīs institūcijas kā starpnieces lomu starp valsts institūcijām, sabiedriskajām organizācijām un plašāku sabiedrību tuvākajos gados. Ņemot vērā ES Phare un cita ārvalstu finansējuma samazināšanos perspektīvā, valdībai ilgtermiņā jānodrošina finansiālais atbalsts institūcijām, kas tieši nodarbojas ar pieaugušo latviešu valodas apguves veicināšanu, vispirms LVAVP un SIF. Kaut arī pārmaiņas mazākumtautību skolās latviešu valodas jomā ir veicinājušas skolēnu latviešu valodas zināšanu uzlabošanos, daudzi aptaujātie skolēni un studenti joprojām vāji pārvalda latviešu valodu un ikdienā to nelieto. Aptuveni puse jauniešu uzskata, ka viņiem būtu noderīgi latviešu valodas kursi. Tādejādi, no vienas puses, valsts mērķis paplašināt valodas lietojumu izglītības sistēmā ir pamatots. No otras puses, aktuāls jautājums ir skolēnu plašāka integrācija sabiedrībā: cik lielā mērā viņi ir un būs motivēti pielietot savas latviešu valodas zināšanas darba tirgū un iekļauties latviskajā vidē? Līdz šim izglītības reforma nav veicinājusi efektīvu sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanā, kas ir viens no atsvešinātības iemesliem.
Citu politikas aģentu loma
Pozitīva ir sabiedrisko organizāciju pieredze, kas atbalsta un piedāvā latviešu valodas apguves pasākumus un veicina starpetnisko komunikāciju. Līdz ar to, aktuāla ir sabiedrisko un privāto organizāciju darbības veicināšana un kapacitātes celšana. Svarīgi ir turpināt SIF iesāktās iniciatīvas projektu konkursu izsludināšanā, lai stimulētu latviešu valodas apguves pašiniciatīvas vietējā līmenī.
Jāstimulē pašvaldību, izglītības iestāžu, sabiedrisko organizāciju un uzņēmumu iesaistīšanās latviešu valodas apguves veicināšanā, jo tieši šīs institūcijas labāk izprot iedzīvotāju vajadzības un varētu daļēji uzņemties valodas politikas īstenošanu.
Jāveicina latviešu valodas apguves kvalitāte, piemēram, iesaistot sadarbībā Izglītības satura un eksaminācijas centru, LVAVP, privātās un sabiedriskās mācību organizācijas, rīkojot izglītojošos seminārus vai konsultatīvus pasākumus.
Jāveicina arī konsultatīvo institūciju darbība, kurās būtu pieejama informācija par latviešu valodas apguves iespējām sabiedriskajās organizācijās, pašvaldībās, valsts valodas prasmes pārbaudes komisijās un citās institūcijās
________________
[1] Pusei no mazākumtautību pārstāvjiem ir vājas latviešu valodas zināšanas, tajā skaitā 12% to vispār neprot. Skat.: Latviešu valodas apguves valsts programma, Baltijas Sociālo Zinātņu intstitūts, Valoda, 2002.gada novembris – 2003.gada februāris, 2003, 23.lpp.
[2] Piemēram, pēc Nodarbinātības valsts aģentūras datiem, 2002.gada aprīlī aptuveni 13% no reģistrētajiem bezdarbniekiem nebija valsts valodas prasmi apliecinošā dokumenta, kas liedz iespēju bezdarbniekiem izmantot Valsts nodarbinātības aģentūras piedāvātās darba vakances un pārkvalifikācijas iespējas.