Sveicināts, lasītāj!Šodien ir dzimis pasaulē pirmais blogs par slēptajām politiskajām reklāmām.

To Providus slēpto reklāmu monitoringa projekta ietvaros rakstīs sešu cilvēku kolektīvs, kam katram ir savs unikāls rakstīšanas stils, skats uz pasauli un apzinīguma pakāpe. Tādēļ ceram, ka Tev šis visai šauri specializētais un (cerams!) regulāri atjaunotais blogs tik drīz neapniks.

Ja vēlies uzzināt, kādēļ šāds blogs ir vajadzīgs, kas vispār ir slēptās politiskās reklāmas un visu citu “tehnisko” informāciju, tad paskaties nedaudz uz augšu un tad pa labi. Tur jābūt saitei, kas saucas “par autoru”. Visai svarīgajai informācijai tur būtu jābūt. Ja nav, droši jautā šeit pat, pie šī ieraksta.

Pagaidām domājam, ka visiem ierakstiem būs līdzīga struktūra. Sākumā – apskatīto “aizdomīgo” gadījumu skaits par iepriekšējās nedēļas attiecīgo dienu. Piemēram, šodien ir otrdiena, kas nozīmē, ka informācija parādīsies par iepriekšējo otrdienu. Tad viens pēc otra sekos pašu pašu aizdomīgāko gadījumu saraksts, pie katra sniedzot paskaidrojumu par to, kas tieši tur mums ir šķitis dīvains.

Nu lūk. Ja kādi jautājumi, komentāri vai sašutuma izpausmes, tad lūdzu komentē! Nevaram garantēt, bet gan jau kāds no mums reaģēs. Visvairāk gan gaidam tieši ieteikumus – piemēram, ja Tev šķiet, ka kaut ko esam palaiduši garām vai kaut ko mums vajadzētu darīt savādāk/kvalitatīvāk.

Iespējamās slēptās reklāmas. Aizdomīgie gadījumi. 2010.gada 3.augusts

Kopā saņēmām ziņas par 14 aizdomīgiem rakstiem/sižetiem 2010.gada 3.augustā. No tiem pieci mums šķita patiešām aizdomīgi (=atbilda monitoringa kritērijiem), četri vienkārši šaubīgi (ko atstājām padziļinātai analīzei pēc vēlēšanām) un pieci mums izskatījās pēc normāla (lai gan ne vienmēr augsti profesionāla) mediju darba.

Tātad pieci aizdomīgie gadījumi:

Pirmais

Avīze Час, raksts “За месяц 5000 посетителей”. Tas ir raksts par godu tam, ka partiju apvienības “Par Labu Latviju” birojs jau ir nostrādājis mēnesi. Rakstā detalizēti tiek aprakstīts, cik apmeklētāji jau bijuši birojā, ar kādām nevalstiskajām organizācijām parakstīti sadarbības līgumi u.tml.

Raksts atbilst iespējamo slēpto reklāmumu monitoringa kritērijam “pseidonotikums” – medija vai sabiedrisko attiecību darbinieku radīts notikums, kam nav sociāli politiskas aktualitātes, kam nepiemīt t.s. ziņu vērtības, kas veidots, lai deputāta kandidāts vai partija gūtu publicitāti medijā.

Otrais

Privātās Dzīves raksts “Baštiks devies uz ASV apraudzīt mazmeitu”. Raksts veltīts Ainara Baštika braucienam uz ASV, lai piedalītos mazmeitas kāzās. Lai gan šāds materiāls ir tipisks šim žurnālam, tomēr pirmsvēlēšanu laikā tas nav ok. Tā ir papildus publicitāte deputāta kandidātam – kas ir nepamatota priekšrocība salīdzinājumā ar citiem kandidātiem.

Kritērijs: “Nenozīmīgu kandidāta privātās dzīves notikumu, dzīvesbiedra, tuvinieku izmantojums, lai palielinātu konkrētā kandidāta publicitātes apjomu”

Trešais

Laikraksts Вести Сегодня, raksts “С кем вы, профсоюзы Латвии?” Raksta autors skarbi kritizētas arodbiedrības par to, ka tās neatbalstīs 29.septembrī ģenerālstreiku. Iespēja komentēt ir dota tikai SC līderim Jānim Urbanovičam, kura partija pati iniciējusi Latvijas dalību šajā streikā.

Kritērijs: “Publikācija vai raidījums ir vienpusīgs, tajā nav sabalansēti iesaisīto/pieminēto pušu viedokļi. Trūkst/ nav mēģināts noskaidrot citu iesaistīto pušu viedokli. Materiālā nav paskaidrots, ka mēģinājums noskaidrot kādas no pusēm viedokli ir noticis, bet nav izdevies”

Ceturtais

Laikraksts Час, raksts “На кургане солнце светит даже во время дождя”. Rakstā par jauniešu nometni Baltkrievijā bez vajadzības pieminēts, ka pirmo šādu nometni rīkojis Jānis Urbanovičs (šobrīd viens no SC līderiem).

Kritērijs: Raksts vai informācija par partiju vai deputātu kandidātu tiek pasniegta tajās medija tradicionālajās rubrikās, kas nav saistītas ar aktuālo politikas procesu vai pirmsvēlēšanu aktualitāšu atspoguļošanu.

Piektais

LNT 900 sekunžu intervija ar Aivaru Lembergu – Ventspils domes priekšsēdētāju un ZZS ministru prezidenta amata kandidātu. Kritērijs: “Žurnālists, neuzdodot precīzus jautājumus, ļauj deputāta/ministru prezidenta kandidātam netraucēti izteikties, izvēlēties sarunas tēmu un virzību, vai uzdod jautājumus, lai izceltu deputāta/ministru prezidenta kandidāta personības pozitīvās iezīmes, sarunā neskarot būtiskas sabiedriski politiskas problēmas un jautājumus, kas attiecas uz deputāta/ministru prezidenta amata kandidāta atbildības un darbības lauku.”

Citi gadījumi

Mēs savstarpēji izrunājām vēl vairākus gadījumus, kas daļai no mums šķita aizdomīgi un daļai – nē. Piemēram, kad ziņu sižets bija veidots ap kādas ar vienu vēlēšanu apvienību cieši saistītas personas (kas nav kandidāte) priekšlikumiem makroekonomikas jomā. Vai kad kādā intervijā ar vienu no premjerministra amata kandidātiem intervētāja intervijas pirmajā pusē ļāva šim kandidātam diktēt intervijas gaitu un tikai beigās uzdeva arī asākus jautājumus.

Par aizdomīgiem neuzskatījām gadījumus, kad mediji ziņoja par partiju priekšvēlēšanu aktivitātēm (piemēram, par Vienotības rīkoto premjera apatuju) atmaskojošā stilā – proti, norādot savai auditorijai, ka šādas aktivitātes ir jāvērtē arī kā kampaņas sastāvdaļa. Tāpat, līdzīgi kā 2005. un 2006.gadā, par aizdomīgiem neuzskatām tos rakstus, ko rakstījuši paši vēlēšanu kandidāti, ja vien laikraksti tos izvieto komentāru sadaļās.