Foto: Bill Gracey
Gaisma ir iedegta visā ASV un gadalaiku maiņa var būt nepietiekoši spēcīgs faktors, lai apdzēstu sašutuma un pretestības uguni.
Kustība Ieņem Volstrītu![ 1 ] strauji aug. Sākotnēji šī organizētā protesta akcija Manhetenā bija pieticīga — to aizsāka tikai daži koledžas studenti. Taču kustības piekritēju skaits ievērojami palielinājies pēc internetā publicētā video, kur redzams, kā Ņujorkas policijas virsnieks pret protestētājām pielieto piparu gāzi [ 2 ]. Šis video izplatījās ļoti ātri un izsauca milzīgu sašutumu sabiedrībā. Šobrīd, ceturtajā nedēļā kopš kustības sākuma 17. septembrī, akcijas notiek daudzās ASV pilsētās[ 3 ], un kustība ir ieguvusi atbalstu visā pasaulē. 15. oktobrī dažādas akcijas tiešās demokrātijas un pilsoņu tiesību atbalstam plānotas vairāk nekā 70 valstīs.[ 4 ] Tas liek atbildēt uz jautājumiem, ko īsti šie protestētāji vēlas un kas izprovocējis acumirklīgu ķēdes reakciju.
Niknums un vilšanās
Arvien vairāk iedzīvotāju ASV ir ārkārtīgi neapmierināti un saniknoti par banku sektorā strādājošajiem mantkārīgajiem indivīdiem, jo tieši banku joma ir izraisījusi pašreizējo pasaules ekonomisko krīzi. Cilvēki ir arī vīlušies, ka valdība uz tautas rēķina ir sniegusi bankām miljonu dolāru finanšu palīdzību. Bankas nav atmaksājušas šo palīdzību un vienlaicīgi plātās ar savām pārmērīgi lielajām algām un prēmijām, kad amerikāņi piedzīvo lielāko bezdarba līmeni kopš 1929. gada lielās depresijas[ 5 ].
Vairāki simti Ieņem Volstrītu! protestētāju dzīvo telšu pilsētiņā netālu no Volstrītas, Brodvejas un Liberty Street, tā dēvētajā Zuccotti parkā[ 6 ]. Volstrīta protestiem izvēlēta simboliski, jo tajā atrodas milzīgu finanšu institūciju un korporāciju biroji. Policijai jāļauj protestētājiem gulēt telšu pilsētiņā, jo Zucotti parks ir privātīpašums un ir atvērts visu diennakti atšķirībā no vairākiem citiem Ņujorkas parkiem, kas naktī ir slēgti. Protesti ir miermīlīgi — ar dziedāšanu, bungošanu un paštaisītiem krāsainiem plakātiem.
ASV protestētāju neapmierinātība ne tikai Ņujorkā, bet arī citās pilsētās visā valstī saistīta ar to, ka, pēc protestētāju domām, nedrīkst būt viena maza ultrabagāta cilvēku grupa (to dēvē par „1%”) situācijā, kad valstī ir tik liels cilvēku skaits (to dēvē par „99%”), kas ir milzīgās grūtībās, cieš no parādiem un izjūt darbavietu trūkumu. Cilvēkiem riebjas politiķi, kuri ir skaidri parādījuši, ka viņi vairāk ņem vērā korporācijas un finanšu institūcijas nekā vēlētājus. Sabiedrības uzticība Kongresam ir zemākā ASV vēsturē, un daudzi vēlētāji to uzskata par korumpētu institūciju, kas atskaitās naudas nevis vēlētāju priekšā. Arī prezidenta Obamas reitingi krīt[ 7 ]. Protestētāji vēlas, lai nodokļi tiktu maksāti proporcionāli turīgumam. Šobrīd bagātie maksā mazākus nodokļus nekā cilvēki ar daudz zemākiem ienākumiem.
Nu reiz pietiek
Amerikāņiem ir apnicis, ka lobisti kontrolē gan Kongresu, gan Senātu. Šīs institūcijas ir pierādījušas, ka ir pērkamas, un amerikāņiem nu reiz pietiek. Pagājušā gadā Tea Party kustība[ 8 ] jau ir organizējusi vairākus protestus, kuru galvenais mērķis bija samazināt nodokļu slogu. Tea Party kustību izveidoja galējā labējā spārna konservatīvie pēc Obamas ievēlēšanas prezidenta amatā. Galvenais šīs kustības izveides iemesls saistījās ar neapmierinātību par ekonomikas lejupslīdi, līdz ar to arī tā izvirzīja mērķus, kas paredz mazāku valdību, samazinātu nodokļu un administratīvo slogu un brīvāku tirgu. Gan Tea Party kustība, gan Ieņem Volstrītu! aicina uz lielākām sociālajām un veselības aprūpes garantijām un lielo biznesu glābšanu.
Volstrītas protestētāji ir dažādi — viņiem ir atšķirīgi vecumi, rases un pat valodas. Viņu vidū ir daudz studentu, vidusslāņa pārstāvju, vecāka gadagājuma cilvēku, kā arī bezdarbnieku, kuru skaits arvien pieaug, un cilvēku bez veselības apdrošināšanas. Protestā iesaistīti abu ASV lielāko partiju atbalstītāji, tomēr demonstrantu vairākums ir progresīvie liberāļi. Protestētājiem nav politiskās piederības, taču viņus var raksturot kā progresīvos amerikāņus, kas vēlas palielināt nodokļus un demokratizēt to regulējumu. Viņi vēlas atklātumu un caurspīdīgumu lielo korporāciju algās, likumdevēju nošķiršanu no šauru interešu kampaņu ziedojumiem, kā arī ASV divpartiju sistēmas reformēšanu, kas gan, visdrīzāk, ir nereāla vēlme. Visā valstī cilvēki neatkarīgi no politiskās piederības ir neapmierināti ar sistēmu, kas acīmredzami nedarbojas iedzīvotāju vairākuma interesēs. Lielākā daļa šo prasību ir ietverta deklarācijā, ko 29. septembrī apstiprinājusi protestētāju Ģenerālā asambleja.[ 9 ]
Daudzas Ieņem Volstrītu! iezīmes var salīdzināt ar šā gada notikumiem citos pasaules reģionos. Plakātos lasāmi tādi vārdi kā „Arābu pavasaris, Eiropas vasara, Amerikas rudens”. Kustība pagaidām nav izveidojusi savu vadību un nav noformulējusi prasību kopumu. Tā ir amorfa, brīvi organizēta dažādu grupu koalīcija, kas strādā pēc konsensa principa. Ieņem Volstrītu! lepojas ar tiešās demokrātijas elementiem, kad ikvienam ir iespēja brīvi izteikties. Kustība neatbalsta nevienu no politiskajām partijām un politiķiem un nav izvēlējusies oficiālu saukli. Valdošais uzskats protestētāju vidū ir turpināt šādu vispārēju kustību, lai piesaistītu pēc iespējas vairāk atbalstītāju. Protestētāji ir noguruši no bipolāras politiskās sistēmas valstī, kas veicinājusi sajūtu, ka „otrajiem nav taisnība”. Tāpat protestētāji ir neapmierināti ar abām politiskajām partijām — republikāņiem un demokrātiem — un to, ka šīs partijas nevar savstarpēji sastrādāties.
Protestētājus galvenokārt kritizē par to, ka viņiem nav savas vadības un oficiāli noformulētu prasību. Katru dienu šo kritiku apspriež Ģenerālās asamblejas tikšanās reizēs un vienojas, ka vadība nav vajadzīga. Taču tas raisa bažas, ka gadījumā, ja kustībā drīzumā neparādīsies vadība, to var pārņemt Demokrātu partija vai arī kustība var sākt koncentrēties uz šauru jautājumu loku.
Sniegapikas efekts
Policija ir aizliegusi demonstrantiem izmantot mikrofonus vai skaļruņus Zuccotti parkā. Kad kāds cilvēks runā ar demonstrantiem, tuvāk esošie dzirdēto atkārto unisonā, ko savukārt atkārto nākamie, un pēc šāda principa teikto sadzird visi demonstranti. Tāpat demonstranti izveidojuši īpašus žestus, lai parādītu savu „jā” vai „nē”.[ 10 ]
Protestētāji arī radījuši demokrātisku kopienu, kurā brīvprātīgi dara nepieciešamo. Komitejas tiek veidotas, izmantojot paziņojumus ar aicinājumu visus interesentus satikties noteiktā vietā noteiktā laikā. Jaunajiem protesta atbalstītājiem ir sagatavots informācijas punkts, savukārt medijiem — īpašs stends. Tāpat izveidota bibliotēka, kurai daudzi ziedojuši grāmatas, un ziedojumu fonds, kas domāts pārtikas un segu nodrošināšanai protestētājiem. Īpašas komitejas nodarbojas ar pārtikas gatavošanu un apkalpošanu bufetes stilā, atkritumu iznešanu un ūdens nodrošināšanu. Ir arī blogeru grupas un cilvēki, kas raksta un izplata Ieņemt Volstrītu laikrakstu[ 11 ] un veido video. Ģenerālajai asamblejai[ 12 ] ir ikdienas sanāksmes, kurās diskutē par nākamajām rīcībām un gājieniem, cilvēki dalās ar informāciju, tiek veidotas jaunas komitejas un pieaicināti jauni brīvprātīgie. Protestētājus ir uzrunājušas arī slavenības, piemēram, Naomi Kleina[ 13 ] un Maikls Mūrs[ 14 ], kā arī pie protestētājiem ir ieradušies vairāki politiķi un aktieri, piemēram, Sjūzena Sarandona[ 15 ], lai iepazītos ar viņu prasībām. Iecerēts, ka pie protestētājiem Ņujorkā tuvākajā laikā viesosies arī Nobela miera prēmijas laureāts Lehs Valensa.[ 16 ]
Protestu laikā Zuccotti parkā viss ir par brīvu. Piemēram, pārdevējs no vietējā zemnieku tirgus pastaigājas pa telšu pilsētiņu ar ķerru, pilnu bezmaksas āboliem. Vecmāmiņas no visām ASV malām protestētājiem sūta kastes ar pašceptiem cepumiem. Ziedojumus pārtikai sūta no vairākām pasaules valstīm. Elektrības ģeneratori ir ziedoti, lai protestētāji varētu izmantot savus datorus, rakstot blogus un izplatot fotogrāfijas un video visas dienas garumā. Savukārt akcijas atbalstītāji iegādājas picas vietējā picērijā un lūdz tās piegādāt protestētājiem.
Sestdien, 1.oktobrī, protestētāji nolēma doties gājienā pāri Bruklinas tiltam. Ņujorkas policijas departaments aicināja protestētājus ievērot konkrētus ceļus, kas tika paziņoti pirms gājiena. Tomēr daudzi protestētāji uzskatīja, ka policija speciāli izvēlējās vest gājiena dalībniekus pa braucamo daļu, lai vēlāk tos aplektu un vairākus simtus — aptuveni 700 — arestētu. Otrdien, 11.oktobrī, Bostonas policija brutāli pielietoja spēku un arestēja 100 protestētājus[ 17 ], tika arestēti arī vairāki kustības atbalstītāji Vašingtonā.
Nav zināms, kas ar protestētājiem notiks, tuvojoties ziemai un pazeminoties gaisa temperatūrai. Jaunas kopienu tikšanās — dokumentētas diskusijas, politiskie saloni, pretkara grupas, pārtikas grupas, zaļo grupas, kurās iesaistās visdažādākie cilvēki, notiek katru dienu. To pieredzēt ir patiesi pārsteidzoši. Kustībai ir tik daudz dažādu sekotāju, ka to apstādināt būs neiespējami, pat ja cilvēki, kas tagad parkā guļ arī naktī, šo vietu atstās. Papildus tam kustība iegūst arvien vairāk atbalstītāju arī vietās, kur ziemā nav auksts, piemēram, Teksasā. Gaisma ir iedegta visā ASV un gadalaiku maiņa var būt nepietiekoši spēcīgs faktors, lai apdzēstu sašutuma un pretestības uguni, kas izpaužas aizvien skaļākā un pilsoniski nepakļāvīgākā ASV iedzīvotāju protestā.