Raksts

Humānistu atgādinājums Eiropai


Datums:
06. marts, 2007


Autori

Arta Ankrava


Foto: laffy4k

Tikai sekulāra valsts, proti, tāda, kas ir neitrāla reliģijas un ticības jautājumos, ir vienīgā reliģijas brīvības garantija visiem tās iedzīvotājiem.

Šī gada 27. februārī Eiropas Parlamentā (EP) tika atklāta Briseles deklarācija. Tās mērķis ir pievērst sabiedrības uzmanību un atbalstu Eiropas liberālo un humānistisko vērtību — vienlīdzības, tolerances, izteiksmes brīvības, reliģijas brīvības un valstu reliģiskās neitralitātes — atkārtotai apstiprināšanai laikā, kad aktuāls kļūst jautājums par reliģisko konfesiju un politiskās varas attiecībām Eiropas mērogā.

Dokuments, kura izveidē un atbalstīšanā iesaistījušās vairākas starptautiskas humānistu kustības, nevalstiskā organizācija „Katoļi par brīvu izvēli” un EP Starppartiju Reliģijas un Politikas grupa, ir projekta „Redzējums Eiropai” kodols. Tas ir apliecinājums pamatvērtībām, uz kurām ir balstīta mūsdienu Eiropas civilizācija. Šī deklarācija jau ir ieguvusi plašu atbalstu no dažādu politisko spēku, reliģisko konfesiju līderiem, no akadēmiķiem, vairākiem Nobela prēmijas laureātiem, rakstniekiem un žurnālistiem no visas Eiropas.

Atbilde Berlīnei

Nepieciešamību pēc šādas deklarācijas Eiropas humānistu organizācijas apjauta pēc Vācijas kancleres Angelas Merkeles (Angela Merkel) vizītes pie Pāvesta Benedikta XVI pērn augustā. Kanclere, kas prezidēs Romas līguma parakstīšanas 50. gadadienas svinību laikā, pēc tikšanās ar Pāvestu izteicās: „Mēs runājām par Eiropas nozīmi un es uzsvēru nepieciešamību pēc konstitūcijas, kas atsauktos uz mūsu, kristiešu vērtībām. Es uzskatu, ka šim līgumam būtu jābūt saistītam ar kristietību un Dievu, jo kristietība bija izšķiroša Eiropas veidošanās procesā.” [1] Šobrīd Angela Merkele un citu Eiropas valstu valdību vadītāji gatavo „Berlīnes deklarāciju”, kura, kā liecina šobrīd pieejamā informācija, būs tradicionālo vērtību harta, balstīta kristīgajā tradīcijā.

Deivids Polloks (David Pollock), Eiropas Humānistu federācijas prezidents, ir izteicis bažas, ka Berlīnes deklarācija veicinās Eiropas sabiedrības šķelšanos un konservatīvu reliģisko grupu ietekmi dažādās Eiropas institūcijās. Sofija in’t Velda (Sophie in´t Veld), EP Starppartiju Reliģijas un Politikas grupas priekšsēdētāja, pauda līdzīgu viedokli paskaidrojot, ka Briseles deklarācija netiek orientēta kā uzbrukums reliģijai, bet ir lūgums pēc vienādas izturēšanās pret visiem cilvēkiem — gan reliģiozajiem, gan nereliģiozajiem. Tomēr gan Pāvests Benedikts XVI, gan anglikāņu arhibīskapi ir kritizējuši sekulārismu kā antireliģiozu, nenošķirot valsts neitralitāti no naidīguma pret reliģiju. Briseles deklarācijas veidotāji uzskata, ka tikai sekulāra valsts, t.i., valsts, kas ir neitrāla reliģijas un ticības jautājumos, ir vienīgā reliģijas brīvības garantija visiem.

Vidusceļš

Kāpēc tieši šobrīd jautājums par kopīgu vērtību definēšanu ir kļuvis tik būtisks? Eiropā pieaugošās radikālā Islāma ietekmes rezultātā veidojas arvien ciešāka saikne starp reliģiju un politiku. Heteroseksuālā eiropieša–kristieša identitāte šķiet apdraudēta, tiek meklēti dažādi vairogi un aizsardzības mehānismi pret šo nedrošo situāciju laikmetā, kad zinātnes progress un dažādu reliģisko un seksuālo minoritāšu emancipācija un ietekmes pieaugums veido alternatīvus viedokļus un patiesības. Iepriekš minētā Berlīnes deklarācija un Eiropas Savienības konstitūcija ir tieši šādi vairogi. Iespēja šajos dokumentos ietvert Eiropas „kopīgās kristīgās” vērtības tiek uztverta kā sava veida drošības garants.

Tomēr liela daļa Eiropas iedzīvotāju, kā arī politisko, nevalstisko un reliģisko kustību šādam politiskās telpas iekarošanas gājienam nepiekrīt, pamatojoties uzskatā, ka ES ir reliģiski neitrāla institūcija, kurā nav pieļaujama reliģijas un politikas robežu saplūšana. Kā iespējams nodrošināt reliģijas un izteiksmes brīvību savienībā, kuras pamatprincipos pausts atbalsts vienai konkrētai reliģijai?

Šķiet, pieturēšanās pie reliģiskās neitralitātes koncepcijas, it īpaši laikos, kad tik saasināti tiek uztverta jebkāda politikas un reliģijas saistība, nav vienkārša. Reliģiozos uzlūko ar aizdomām un neuzticību — „ka tik tas neaiziet par tālu, ka tik nekonfliktē ar citu tiesībām un brīvībām”, tomēr ar neuzticēšanos uzlūko arī ateistus un reliģijas skeptiķus, jo „kam tad viņi tic?”. Atrast vidusceļu ir grūti, tomēr Briseles deklarācija tika izveidota, lai veiktu tieši to — tā nav antireliģiska karagājiena karognesējs, drīzāk tā aicina atminēties un no jauna izteikt atbalstu vērtībām un pamatprincipiem, kas iezīmē mūsdienu Eiropu kā tolerantu un brīvu sabiedrību, kurā netiek nosodīta vai atbalstīta neviena no reliģijām un kurā atvēlēta vienlīdz nozīmīga niša tiem, kas nevienai reliģijai nepieder.
_________________________

[1] Merkel resurrects ‘holy’ EU constitution row. http://www.eupolitix.com/EN/news/200608/49897b90-609f-465b-826b-2f48a5e07ab8.htm


A Vision for Europe

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!