Jēdzienu starptautiskā sabiedrība mūsdienās iespējams dzirdēt arvien vairāk. To piesauc valstu vadītāji, ES un ANO pārstāvji, žurnālisti, cilvēktiesību aizstāvji un daudzi citi. Neskatoties uz neskaidro definējumu, neesamību starptautiskajos likumos un balstīšanos uz brīvprātīgu pie tam neregulāru pieeju, starptautiskās sabiedrības koncepta popularitāte ir augusi. Daži pat apgalvo, ka pateicoties tās vienai no raksturīpašībām – publiskam spiedienam ir novērsti potenciāli konflikti un panākti globāli labvēlīgi lēmumi. Uzreiz gan iespējams identificēt vairākas epizodes, kad starptautiskās sabiedrības darbība patiešām tika gaidīta, tomēr nav manīta vai arī bijusi nespēcīga – Darfūra, Kongo, Ruanda.

Kopš 12. janvāra 16:53:10 starptautiskā sabiedrība ir ieguvusi jaunu pārbaudījumu. Šobrīd nav nekādu šaubu par Haiti valdības (tā ir gandrīz fiziski neesoša) nespēju uzņemties zemestrīces seku novēršanu, gandrīz pilnībā nododot šo uzdevumu starptautiskās sabiedrības rokās. Haiti ir ievērojams izaicinājums ne tikai tāpēc, ka ANO to nodēvēja par tehniski sarežģītāko krīzes situāciju, bet arī tāpēc, ka reāli ņemot šai valstij uz pasaules kartes ir minimāla stratēģiskā nozīme. Tā nav Kuveita, kurā iebrūkot Irākai radās apdraudējums naftas piegādei, ne arī šā brīža Jemena, kuru atstājot bez ievērības būtu jāsatraucas par potenciāliem terorisma draudiem. Atbalstu Haiti nāksies balstīt līdzjūtībā, kas ilgtermiņā var izrādīties ne tik viegli izdarāms.

Neskatoties uz kritiku par nespēju nogādāt palīdzību vietās, kur tā visvairāk ir nepieciešama, kopumā liekas, ka lielvalstu reakcija ir bijusi salīdzinoši adekvāta. Tomēr šī krīze ir iezīmējusi ne tik daudz suverēnu valstu sniegto atbalstu, cik dažādu organizāciju un atsevišķu cilvēku palīdzību. Pew Research apgalvo, ka starptautiskās sabiedrības atbalsts un vēlme palīdzēt Haiti ir bijusi patiešām liela, to skaidrojot ne tik daudz ar pēkšņu humānismu, kā ar veiksmīgu sociālo tīklu darbību un mūsdienu tehnoloģiju izmantošanu, kas padarījušas ziedošanu efektīvu un vienkāršu.

Savā populārajā grāmatā „The Lexus and the Olive tree”, Tomass Frīdmens runā par diviem globalizācijas simboliem; Lexus – mūsdienu tehnoloģijām un pārnacionālām institūcijām, kas palīdz sasniegt visu ātrāk, labāk un efektīvāk. Kā arī Olīvkoku – valodu, kultūru, reliģiju. To, kas cilvēkus piesaista noteiktai kopienai un teritorijai. Pēc Frīdmena domām galvenais izaicinājums globalizācijas laikmetā ir atrast balansu starp šiem abiem jēdzieniem. Haiti šobrīd ir tālu no sava Lexus un arī tās olīvkoks kolonizācijas un politiskās nestabilitātes rezultātā ir manāmi ielūzis. Tomēr neskatoties uz šobrīd esošo humanitāro traģēdiju daudzi joprojām tic, ka ir iespējams mainīt šīs valsts attīstības trajektoriju. Labi mobilizēta starptautiskās sabiedrība palīdzība var būt izšķiroša un tas, ka tā spēj pozitīvi ietekmēt palīdzības sniegšanu bija redzams jau no pašas krīzes sākuma.

Dažu minūšu laikā pēc zemestrīces Facebook izveidoja vairākas atbalsta grupas sākot vākt ziedojumus. Twitter aicinājumi palīdzēt vienā brīdī ‘uzkārās’ no lielā gribētāju skaita nosūtīt naudu zemestrīcē cietušajiem (savākti 22 miljoni $ pirmajās divās dienās). Pēc Sarkanā Krusta un citu organizāciju lūguma Google atļāva izmantot savu satelīta karti, lai labāk noteiktu radušos postījumus. T – Mobile USA uz laiku atcēla starptautisko zvanu maksas uz Haiti. Microsoft, Apple un virkne citu kompāniju izvietoja paziņojumus savās mājas lapās, iedrošinot cilvēkus palīdzēt. Losandželosa, Ņujorka un Londona sapulcēja vairāk nekā 100 aktieru un mūziķu Haiti atbalsta koncertam, ko tiešraidē vienlaicīgi pārraidīja 25 kanāli tādējādi iegūstot 61 miljonu dolāru. ASV tika izveidota speciāla īsziņa, kuru nosūtīt automātiski tika ziedoti 10 $. Līdzīgu piemēru ir bijis ļoti daudz.

Neskatoties uz to, ka sākotnējais starptautiskais atbalsts ir bijis ievērojams, galvenie pārbaudījumi Haiti atjaunošanā vēl ir tikai priekšā. Tas vai cilvēki turpinās dot arī tad, kad lielākā daļa telekompāniju pārtrauks savas reportāžas un krīzes apraksti izzudīs no avīzēm, paliek atklāts jautājums. Skaidrs, ka starptautiskā sabiedrība pati par sevi nav visu varoša. Ievērojami resursu pārvaldīšana un svarīgu lēmumu pieņemšana joprojām ir politiķu priekšrocība. Tomēr kopā saturēta ar mūsdienu tehnoloģiju palīdzību tā spēj sevi mobilizēt un pozitīvi ietekmēt noteiktus jautājumus. Kamēr valstu politiķi debatēja, par to cik un kā viņi var atļauties tērēt no sava budžeta Haiti atbalstam, lielākā daļa organizāciju jau pašas bija savākušas ievērojamus līdzekļus un kā pirmās darbojās katastrofas skartajās vietās.