Raksts

Gudru ziņu iekrāties


Datums:
07. aprīlis, 2011


Autori

Anda Rožukalne


Foto: Jeremy Richardson

Mediji gadiem ir noniecinājuši zināšanu nozīmi, jo to vadītāju un dibinātāju rindās nereti ir rosīgi self-made cilvēki, kas sev sit pie krūts — re, kur esmu bez visas augstskolas!

Vajadzīgs Harijas Potera slavenais paslēptnis, lai neviens ar jums nesāktu runāt par žurnālistikas kvalitāti. Man paslēptņa vēl nav, tāpēc ieklausos. Visinteresantākās domas izsaka cilvēki, kas par žurnālistu darbu spriež pēc personiskās pieredzes.

Šo atcerējos, saņemot ziņu par jauna medija izveidošanu Latvijā. Burtiski tikko bijušais laikraksta Business&Baltija galvenais redaktors Jurijs Aleksejevs izveidojis jaunu interneta portālu IMHOclub, kurā aicinās diskutēt dažādus cilvēkus. „Mūsu valstī ir daudz gudru un domājošu cilvēku, tāpēc radās tāda doma izveidot speciālu klubu, kur viņi varētu publiski izpaust savu viedokli,” aģentūrai LETA sacījis J.Aleksejevs[1]. Nezinu, kāds būs portāls, bet šī medija idejai ir tiešs sakars ar žurnālistikas kvalitāti.

Gudru cilvēku diskusijas?

Kad cilvēki stāsta par medijos strādājošajiem maniem kolēģiem, viņi reizēm saka, ka žurnālisti nav pārāk gudri, ka nesaprot tematu, nespēj iedziļināties. Zinu, ka šo apgalvojumu, kā saka, reizēm vērts dalīt ar pieci, bet vienlaikus tajā ir sava patiesība. Vājās zināšanas specifiskos tematos, steiga, kas noved pie tā, ka žurnālistam pietrūkst izpratnes, ļoti ietekmē saturu. Tas kļūst vienkāršots, formāli izteiksmīgāks, bet saturiski tukšāks. Pieļauju, ka jaunais J.Aleksejeva portāls varētu būt starp tiem, kas uzlabo diskusiju kvalitāti, jo citādi tam nav jēgas. Nav jēgas aicināt „gudrus” cilvēkus izteikties, ja viņu domas nav paredzētas auditorijai, kura arī grib lasīt ko gudrāku par ikdienišķo ziņu plūsmas virspusi.

Ne velti kāda uzņēmēja man jau vairākas reizes teikusi, ka nevēlas justies kā „tante Bauskā” un gan par savu jomu, gan citām vēlas uzzināt nevis viedokļus bez jebkādas argumentācijas, bet gan faktus un to kopsakarības. Viņa gan piebilst, ka arī „tante Bauskā” nevēlas un nav pelnījusi šo paviršību, ka arī vispārējā auditorija ir spējīga uztvert gudrāku saturu, nekā vidējais žurnālistikas piedāvājums. Atgādināšu, ka mītiskās „tantes Bauskā” autors ir Kārlis Streips, kas ar to domāja sarežģīta satura pasniegšanu saprotami, bet žurnālisti nereti šo kolēģa ieteikumu interpretē kā nepieciešamību auditorijas interesēs primitivizēt saturu. Piedodiet, bet minētā sarunas biedre izteica aizdomas, ka pēc intervijām ar viņu viens otrs žurnālists atstāj nevis galveno domu, bet to satura daļu, ko pats spējis saprast. Man bija kauns, to dzirdot.

Viedokļu daudz, zināšanu maz

Jā, viedokļu pārbagātība žurnālistikā lieliski aizsedz faktu neesamību. Cits sarunas biedrs gribēja ar mani parunāt par mikroskandāliņu, kas internetā tika sarīkots, komentējot Valda Zatlera vizīti ASV un netikšanos ar šīs valsts prezidentu Baraku Obamu. „Man apnikuši šie viedokļi par to, vai tā vajadzēja, vai tas ir „tikai tūrisms”[2], es gribu dzirdēt nevis pašu teicēju izceļošus salīdzinājumus, bet argumentus,” man sacīja šis cilvēks. Tiesa, Zatlers brauca uz Ameriku, netikās ar Obamu, bet par to nebija kompetentu cilvēku uz faktiem balstīta skaidrojuma, nebija arī salīdzinājuma, vai tāpat notiktu, ja, teiksim, Lietuvas, Igaunijas vai Lihtenšteinas prezidents dotos uz ASV. Iztikām ar multiplicētu viedokli[3].

Dziļāku skaidrojumu un faktu nav arī par aktuālo tematu — kas notiks, ja Latvija nepagarinās starptautiskā aizdevuma atdošanas termiņu. Mēs varam uzzināt visu par finanšu ministra mugurkaulu, dažādu pilsētu mēru ekonomiskās attīstības prognozes, emocionālus izsaucienus, kuros figurē miljardi, bet nav nekādu ziņu, kas ir noticis, kādā secībā, kādi dokumenti pamato lēmumu un kur tieši ir lielā kļūda.

Īsti nezinu par Zatlera tūrismu ASV, bet nākas piekrist teiktajam, ka faktoloģiska pamatojuma trūkums žurnālistikā neadekvātu nozīmi piešķir viedokļiem un to spilgtajai formai. Faktu un uz tiem balstītas argumentācijas trūkums noved strupceļā arī sabiedrību. Neinformēti cilvēki nespēj saprast notikumus, tāpēc pārsvarā emocionālu iemeslu dēļ nostājas kādā pusē, bet sava skatījuma veidošanai izmanto citu viedokļu plaģiātu. Tas ļoti pasliktina publiskās diskusijas kvalitāti, ja savā starpā sarunājas neinformēti cilvēki, kurus kopā saved nekompetenti un zinātkāri zaudējuši žurnālisti.

Skola var gaidīt (būt lieka?)

Vienlaikus esmu saņēmusi svaigu informācijas grēdu par to, kā žurnālisti paši vērtē savu kvalitāti. Maniem studentiem bija jāveic intervijas ar žurnālistiem un jājautā par profesionālisma kritērijiem. Gandrīz visi dažādos medijos uzrunātie kolēģi studentiem, nākušiem taisni no augstskolas, teica, ka izglītība nav svarīga. Neviens jau nestrīdas, ka žurnālists aug līdz ar iegūto praktisko pieredzi, bet tomēr būtu svarīgi, lai viņš kaut ko zinātu.

Tā jau ir klasika — tie, kas vispār nav mācījušies vai spējuši beigt augstskolas, saka, ka mācīties nevajag. Pārējie savukārt apgalvo, ka mācīties tomēr vajag. Klausījos to visu un atpazinu Latvijas žurnālistikas kvalitātes problēmu saknes. Mediji gadiem ir noniecinājuši zināšanu nozīmi, jo to vadītāju un dibinātāju rindās nereti ir rosīgi self-made cilvēki, kas sev sit pie krūts — re, kur esmu bez visas augstskolas! Sev blakus viņi grib redzēt tādus pašu uz ātru roku ar žurnālistikai vajadzīgiem rīkiem turpat redakcijā apmācītus cilvēkus. Tāpēc arī prasības pret darbinieku zināšanām daudzviet ir zemas un atbilstoši zems ir arī darba novērtējums. Man ir žēl, ka daži kolēģi patiesi tic, ka žurnālists var būt mazizglītots, ka tas ir normāli. Ne velti jau 90. gados Igaunijas mediju pētnieki par saviem žurnālistiem rakstīja, ka Rietumu sargsuņa principu gan viņi dzirdējuši, bet īsti nav sapratuši, tāpēc mediju prakse šo sargsuni pārvērtusi niknā, skaļā rējējā bez izpratnes, ko tieši un kāpēc jāsargā.

Vienlaikus nepilnīgi izglītotie žurnālisti saprot, ka viņiem nav izdevies neiespējamais — būt mazāk zinošiem un likt ar sevi nopietni rēķināties vai norādīt attīstības ceļu speciālistiem. Žurnālistu nekompetence jau pasen sākusi traucēt arī skarbajā konkurences cīņā, kurā rosība esošajā shēmā tomēr piekāpjas gudriem un oriģināliem risinājumiem. Pēdējā laikā arī žurnālistu vidē modē nākusi interese par mācīšanos. Arī es saviem studentiem saku — Latvijā pilnīgi pietiek neizglītotu žurnālistu, jūs varat šo situāciju mainīt!

_______________________

[1] http://leta.lv/lat/news/?id=76D88493-DBEE-4A9C-96D7-7D0B6E1AE4E4

[2] http://www.diena.lv/lat/politics/hot/liepnieks-ja-zatlers-asv-netiekas-ar-obamu-tas-ir-jauzskata-par-turismu

[3] http://sandraveinberga.lv/2011/04/04/zatlers-pazemo-sevi-un-latviju-jeb-kas-mums-liedz-but-maziem-un-lepniem/

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!