Foto: Zurab Kurtsikidze

Atkārtoti ievēlētais Saakašvili jau ir cits Saakašvili. Pēdējo pāris mēnešu laikā viņš ir guvis daudz mācību.

5.janvāra ārkārtas prezidenta vēlēšanas notika laikā, kad, neskatoties uz Gruzijas straujo vispārējo izaugsmi, politiskajā dzīvē un pilsoniskajā sabiedrībā risinājās konflikts, kura dēļ šīs vēlēšanas tika izsludinātas. Starptautiski tās tiek uzskatītas par pirmajām demokrātiskajām un konkurētspējīgajām prezidenta vēlēšanām kopš Rožu revolūcijas 2003.gadā.

Kopš Rožu revolūcijas ir pagājuši četri pārmaiņu un attīstības gadi, lielā mērā tos var uzskatīt arī par demokrātijas atjaunošanas gadiem Gruzijā. Pēc ilggadējā prezidenta Eduarda Ševardnadzes miermīlīgas gāšanas 2004.gada janvārī pie varas nāca prezidents Mihails Saakašvili. Tas bija laiks, kad Gruzija mainīja gan iekšpolitisko attīstību, gan ārpolitisko virzību. No iepriekšējās orientācijas uz Krieviju Gruzija atteicās, paziņojot par virzību uz Rietumiem (to atbalsta gan pozīcijas, gan opozīcijas partijas) un to demokrātijas standartiem, uz integrāciju ES un NATO struktūrās, kā arī sāka aktīvi sadarboties ar ASV un citiem ietekmīgiem starptautiskās politikas spēlētājiem.

Četru gadu laikā daudz ir paveikts valsts reformu jomā, korupcijas novēršanā. Arī valsts ekonomika tika pārorientēta uz Rietumiem, tādējādi radot vēl lielāku nepieciešamību stiprināt Gruzijas demokrātiju. Četru gadu laikā ir uzlabota arī uzņēmējdarbības vide, veikti uzlabojumi nodokļu sistēmā, uzsākts privatizācijas process un reformas tieslietu jomā. Tika uzsākta virkne liela apjoma projektu ekonomikā, piemēram, gāzes un naftas cauruļvadu būvniecība un dzelzceļa līniju paplašināšana. Un sāka attīstīties arī pilsoniskā sabiedrība — izveidojās daudzas nevalstiskās organizācijas (gan galvenokārt galvaspilsētā Tbilisi), tika nodibināta tiesībsarga institūcija un citas demokrātijas institūcijas.

Revolūcija atkārtojas

Tomēr šo četru gadu laikā Saakašvili piekopa drīzāk autoritāru, nekā demokrātisku vadības stilu, iztrūka arī konstruktīvs dialogs ar opozīciju un iedzīvotājiem. Gruzijā joprojām valdīja nabadzība, sociālā nošķirtība un opozīcija bija vāja. Arī Gruzijas iedzīvotājiem sniegtais solījums apvienot Gruziju, atrisinot Abhāzijas un Dienvidosetijas konfliktus, netika izpildīts un Krievijas miera uzturētāji joprojām atrodas Gruzijas teritorijā.

Nepiepildīto cerību kulminācija bija opozīcijas protesta akcijas pagājušā gada rudenī. Nemieri aizsākās ar politisko notikumu virkni[1] — nelielās pilsētas Gori mēra atlaišana, kam sekoja Saakašvili sabiedrotā, parlamentārā sekretāra Dimitri Kitošvili arests un bijušā aizsardzības ministra un Saakašvili sabiedrotā Irakli Okruašvili apsūdzības prezidentam par „pretvalstiskām” darbībām, kā alternatīvu piedāvājot jaunas politiskas partijas dibināšanu. Septembra beigās arī Okruašvili tika arestēts un apsūdzēts naudas atmazgāšanā, izspiešanā un varas ļaunprātīgā izmantošanā. Tam sekoja reakcija — virkne protesta mītiņu Tbilisi, kurus organizēja politiskā opozīcija un uz kuriem no reģioniem viedokli paust ieradās tūkstošiem (pēc aptuvenām aplēsēm — 50 000) Gruzijas iedzīvotāju. Protestētāji izvirzīja vairākas prasības sociālajā sfērā un pieprasīja rīkot prezidenta un parlamenta vēlēšanas dažādos laikos, nevis vienlaikus, kā sākotnēji bija nolēmis parlaments.

Protesta akciju izklīdināšanai novembra sākumā valdība pielietoja vardarbīgas metodes un asaru gāzi. Šis gadījums izraisīja ļoti asas diskusijas par spēka pielietošanu, atbildot uz iedzīvotāju vārda brīvības izpausmēm. Šajā dienā aptuveni uz mēnesi tika slēgti televīzijas kanāli Imedi un Kavkasia. Tūlīt pēc tam premjerministrs Zurabs Nogaideli izsludināja Tbilisi ārkārtas stāvokli, kas ilga nedēļu. Pēc šiem notikumiem pagājušā gada 8.novembrī prezidents Saakašvili paziņoja par ārkārtas prezidenta vēlēšanu organizēšanu 2008.gada 5.janvārī, vienlaikus izsludinot tautas nobalsošanu jautājumā, vai parlamenta vēlēšanas būtu jārīko 2008.gada pavasarī, kā to pieprasa opozīcijas partijas. Papildus tautas nobalsošanai tika arī uzdots jautājums, vai Gruzijas iedzīvotāji atbalsta valsts iestāšanos NATO.

Saakašvili uzvar

Kandidāti prezidenta amatam parādījās viens pēc otra, vienubrīd pat sasniedzot maģisko skaitli trīspadsmit. Vēlēšanu norisei kvalificējās septiņi:

Levans Gačečiladze — deviņu opozīcijas partiju bloka Vienotā Sabiedriskā kustība līderis
Badri Patarkacišvili — neatkarīgais kandidāts
Dāvids Gamkrelidze — Jauno Labējo līderis
Šalva Natelašvili — Darba partijas līderis
Mihails Saakašvili —Nacionālās kustības līderis
Gia Maisašvili — Nākotnes partijas līderis, neatkarīgais kandidāts
Irina Sarišvili — Politiskās kustības Imedi līdere, neatkarīgā kandidāte

Priekšvēlēšanu kampaņai bija atvēlēts nepilns mēnesis un, pēc starptautisko organizāciju (EDSO, Eiropas Padomes) novērojumiem, tā notika ļoti polarizētā politiskajā vidē. No vienas puses, visiem kandidātiem medijos tika dota iespēja vienlīdz bieži piedalīties politiskajās diskusijās, no otras puses, plašākas iespējas nokļūt mediju telpā kā varas partijas pārstāvim bija Saakašvili.[2] Šajās vēlēšanās Gruzijas valdība apņēmās nodrošināt vēlēšanu materiālu tulkojumus arī mazākumtautību valodās (armēņu, azerbaidžāņu u.c.).

Pēc Gruzijas Centrālās vēlēšanu komisijas rezultātiem, vēlēšanās no aptuveni 3,5 miljoniem vēlētāju piedalījās 1,9 miljons jeb 56,17%. Saskaņā ar oficiālajiem vēlēšanu rezultātiem 53,47% balsu ieguva Saakašvili, tādējādi iegūstot iespēju vēl piecus gadus vadīt valsti, viņam sekoja Levans Gačečiladze ar 25,69% balsu, trešajā vietā bija neatkarīgais kandidāts — multimiljonārs Arkadi Patarkacišvili 7,10%.

Atbalstu integrācijai NATO izteica 72,5% vēlētāju un par parlamenta vēlēšanu norisi agrā pavasarī nobalsoja 69,8% vēlētāju.

Gruzijā notikušās vēlēšanas ir vēsturiskas to steidzīgās norises dēļ un arī lielā starptautisko novērotāju skaita dēļ — vairāk nekā tūkstoš novērotāju no piecdesmit starptautiskajām organizācijām, kā arī astoņpadsmit vēstniecību pārstāvji, 123 plašsaziņas līdzekļu žurnālisti un trīsdesmit četru vietējo nevalstisko organizāciju pārstāvji.

Šajās vēlēšanās demokrātija tika pārbaudīta ne tikai procedūru ziņā, bet arī fiziski. Laika apstākļi vēlēšanu dienā, arī pirms un pēc tām bija skarbi, gaisa temperatūra noslīdēja līdz mīnus 15 pēc Celsija Tbilisi un vēl zemāk reģionos. Jāpiemin fakts, ka centrālās apkures Gruzijā nav kopš 1990. gadu sākuma, līdz ar to liela daļa vēlēšanu iecirkņu tika apkurināti ar, lietojot Latvijas terminoloģiju, „Godmaņa krāsniņām”. Gruzijas medijos izskanēja informācija, ka arī lielais aukstums ietekmēja vēlētāju aktivitāti, īpaši reģionos un kalnos aizputinātajos apvidos.

Viedokļi par vēlēšanu norises vērtējumu dalās. Gruzijas valdošā partija, uz otro termiņu ievēlētais Saakašvili un Centrālā vēlēšanu komisija atbalsta viedokli, ka Gruzijā notikušas godīgas, caurspīdīgas un demokrātiskas vēlēšanas. Starptautiskā vēlēšanu novērošanas misija[3] (tās sastāvā ietilpa Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Parlamentārā asambleja, EDSO Demokrātisko institūtu un Cilvēktiesību birojs, Eiropas Padome, Eiropas Parlaments un Eiropas Komisija), ziņojumā atzīst, ka vēlēšanas Gruzijā kopumā bija taisnīgas un demokrātiskas, ar piebildi, ka vēlēšanu laikā iegūtās mācības Gruzijai noteikti ir jāņem vērā jau nākamajās vēlēšanās. Tāpat misija ziņojumā minēja, ka problēmas bija saistītas gan ar vēlēšanu saraksta sastādīšanu, gan ar nobalsojušo vēlētāju marķēšanu ar tinti, kā arī ar protokolu rezultātu aizpildīšanu un citiem mazāk izplatītiem pārkāpumiem[4]. Starptautiskā vēlēšanu novērošanas misija atzīmēja, ka no novērošanā ietvertiem iecirkņiem 93% vēlēšanu procedūra tika novērtēta kā ļoti laba vai laba. Jāatzīmē, ka šie dati sniedz papildu trumpi opozīcijai, īpaši ņemot vērā, ka uzvarētāja balsu pārsvars ir minimāls.

Savukārt Eiropas Padomes vēlēšanu novērotāju delegācijas vadītāja Marija Anna Isler- Beguin (Marie Anne Isler- Beguin) diplomātiski norādīja: „Šīs vēlēšanas ir vēl viens solis uz priekšu Gruzijas jaunās un trauslās demokrātijas stiprināšanā.”[5] Arī Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas viedoklis ir, ka vēlēšanas Gruzijā ir bijušas demokrātiskas[6].

Gruzijas valdības institūciju pārstāvji uzskata, ka vēlēšanas ir izturējušas eksāmenu —bijušas godīgas, caurspīdīgas un demokrātiskas. Opozīcijas pārstāvji gan ir pretējās domās. Pilsoniskās sabiedrības aktīvisti un NVO pārstāvji dalās tādos, kuri ir fiksējuši pārkāpumus vēlēšanu procedūrā un tādos, kuri uzskata, ka viss bija kārtībā. Aktīvākās NVO – Gruzijas Jauno juristu apvienība, Starptautiskā biedrība par godīgām un demokrātiskām vēlēšanām un starptautiskā pretkorupcijas organizācija Transparency International – Georgia atzīst, ka vēlēšanu dienā norises bija demokrātiskas, savukārt pēcvēlēšanu procesā bija novērojami vairāki pārkāpumi, kuri netika ņemti vērā.

Vēlēšanu pēcgarša

Otrajā prezidenta termiņā iekļuvušais Saakašvili tiek dēvēts par „lauku un minoritāšu prezidentu”, jo galvaspilsētā Tbilisi viņam sniegtās balsis nepārsniedza 50% slieksni[7], un lielākais atbalsts viņam tika sniegts lauku reģionos un Gruzijā dzīvojošo minoritāšu vidū (armēņi, azerbaidžāņi, krievi, osetīni). Opozīcijas pārstāvji, ieturot pauzi Pareizticīgo Ziemassvētku dienā 7.janvārī, turpina paust viedokli, ka nepieciešama otrā vēlēšanu kārta. Pēc vēlēšanām vairākkārt Tbilisi ir notikuši mītiņi, kuros opozīcija pauž protestu, nepiekrītot, ka vēlēšanas bija demokrātiskas, un pieprasa vēlētāju balsu pārskaitīšanu. Opozīcijas līderis Levans Gačečiladze pat pieteica bada streiku. Gruzijas opozīcija ir stingra savos izteikumos un saka — vai nu Rietumi atbalsta Saakašvili vai Gruziju.

Analizējot prezidenta vēlēšanu norisi Gruzijā, varam novērot, cik trausla un „slidena” jeb interpretējama var būt demokrātisku vēlēšanu norise. Atkārtoti ievēlētais Saakašvili jau ir cits Saakašvili, pēdējo pāris mēnešu laikā guvis daudz mācību.

Arī Latvija ir ieinteresēta demokrātisku vēlēšanu norisē Gruzijā. Ārlietu ministrija ir pasludinājusi Gruziju par prioritāro valsti attīstības sadarbībā — savu demokratizācijas procesu pieredzi Latvija cenšas nodot Gruzijai un Latvijas atbildība ir paturēt redzeslokā arī savu tālāko kaimiņu (arī Eiropas Savienības Kaimiņpolitikas ietvaros). Globalizētās pasaules realitāte nozīmē, ka attīstības procesi Gruzijā var atbalsoties Latvijas iekšpolitikā un ikdienā, radot jaunus izaicinājumus, kas ir daudz plašāki par iebraukušo darbaspēku. Tādēļ Latvija ir ieinteresēta atbalstīt un veicināt demokrātijas kultūras attīstību Gruzijā.

___________________________

[1] Timeline: Events Leading up to Early Elections, http://www.civil.ge/eng/detail.php?id=16180

[2] „Statement of prelimenary findings and conclusions”, OSCE/ODIHR International Election Observation Mission, Georgia – Extraordinary Presidential Election, 5 January, 2008., 6th January, 2008, Tbilisi Avots: http://www.osce.org/documents/odihr/2008/01/29182_en.pdf (skatīts 14.01.2008.)

[3] „Statement of prelimenary findings and conclusions”, p.9-10., OSCE/ODIHR International Election Observation Mission, Georgia – Extraordinary Presidential Election, 5 January, 2008., 6th January, 2008, Tbilisi Avots: http://www.osce.org/documents/odihr/2008/01/29182_en.pdf (skatīts 14.01.2008.)

[4] „Statement of prelimenary findings and conclusions”, p.9-10., OSCE/ODIHR International Election Observation Mission, Georgia – Extraordinary Presidential Election, 5 January, 2008., 6th January, 2008, Tbilisi Avots: http://www.osce.org/documents/odihr/2008/01/29182_en.pdf (skatīts 14.01.2008.)

[5] „Georgian election in essence consistent with most commitments but challenges must be addressed urgently”, Press release – 004(2008), Strasburg 06.01.2008.Council of Europe avots: https://wcd.coe.int/ViewDoc.jsp? id=1230431&Site=DC&BackColorInternet=F5CA75&BackColorIntranet=F5CA75& BackColorLogged=A9BACE

[6] www.mfa.gov.lv

[7] Gruzijas ārkārtas prezidenta vēlēšanu Sākotnējie rezultāti no vēlēšanu iecirkņiem, Gruzijas Centrālās vēlēšanu komisijas dati, avots : http://www.results.cec.gov.ge/olqebi.php?lang=eng (skatīts 14.01.2008.)