Autors: Linda JākobsoneLiekas, ka nevienam nav šaubas par to, ka Eiropas Savienības tiešmaksājumi Latvijas zemniekiem ir negodīgi – tie ir trīs reizes mazāki nekā caurmērā saņem ES zemnieki.
Pašreizējās Eiropas Komisijas piedāvājums kaut arī paredz Latvijas zemniekiem maksāt vairāk, nozīmē, ka arī vēl 2020.gadā viņi vienalga saņems tikai 54% no ES vidējā atbalsta. It kā viss skaidrs – tas nav taisnīgi un Latvijas valdībai, Eiropas Parlamenta deputātiem, nevalstiskajām organizācijā utt. jācīnās ar visiem spēkiem, lai šo situāciju mainītu.
Jāsaka, ka visas iesaistītās puses dara, ko var, māk un spēj, lai šai situācijai pievērstu uzmanību un darbam ir zināmi rezultāti. Taču daudzi jautājumi šajā diskusijā līdz šim ir palikuši “aiz borta”, piemēram: Ko Kopējās lauksaimniecības politikas reforma nozīmē visiem pārējiem ES nodokļu maksātājiem? Cik daudz esam gatavi maksāt par ES lauksaimniecības politiku un tiešmaksājumiem, ko Latvijā saņemt tikai 64000 zemnieku? Kāpēc ES turpina lauksaimniecības politiku, kas nelabvēlīgi ietekmē pasaules nabadzīgākās valstis? Vai Kopējai lauksaimniecības politikai jārisina lauku attīstības problēmas?
Novembra sākumā nejaušas sakritības rezultātā mēs, Ansis Bogustovs, Ainārs Nābels-Šneiders, Žaneta Vēgnere un es, Linda Jākobsone (visi privātā kapacitātē), seminārā par ES komunikācijas jautājumiem nonācām vienā darba grupā. Kopīgi izstrādājām mūsu piedāvājumu tam, kā pievērst plašāku Latvijas iedzīvotāju, starptautisko mediju un Eiropas politiķu uzmanību lauksaimniecības jautājumam, meklējot atbildes uz augstākminētajiem jautājumiem.
Katru gadu visās Latvijas pilsētās tiek veikti apzaļumošanas darbi. Nākamajā gadā piedāvājam Latvijas puķu dobēs pilsētu parkos, skvēros un laukumos stādīt nevis ziedus, bet gan dārzeņus, piemēram, kāpostus, burkānus, bietes, kas izskatās ne mazāk dekoratīvi kā atraitnītes, kreses un petūnijas. Šādā veidā, ievedot laukus pilsētā nebijušā veidā un parādot, cik būtiski tie ir visai Latvijai, kā arī attiecīgi plānojot mediju darbu, būs iespējams uzrunāt gan Latvijas, gan galvenais – starptautisko sabiedrību.
Lai akcija noritētu veiksmīgi, tai nepieciešams sākt sagatavoties savlaicīgi – informēt par akciju pilsētu dārzniekus un apzaļumošanas ekspertus, plānot attiecīgus stādus, īpašu uzmanību pievērst centrālajām Latvijas pilsētu dobēm, piemēram, Rīgā pie Ministru kabineta un Prezidenta pils. Tāpat lauksaimniecības jautājumam varētu veltīt Eiropas dārza svētkos, kas tradicionāli norisinās Eiropas dienā 9.maijā Vērmanes dārzā.
Īpaši akcijā jāaicina piedalīties valsts augstākās amatpersonas – piemēram, dobes apstādīšanā pie Ministru kabineta varētu iesaistīties visi valdības ministri. Taču Valsts prezidenta dārzā pie Prezidenta pils jau pavasarī varētu iestādīt ķirbi, kura augšanai varētu sekot līdz 24 stundas diennaktī ar interneta palīdzību īpaši šai akcijai izveidotā mājas lapā. Ķirbjus, kā zināms novāc rudens nogalē, kad nākamajā gadā gaidāmas arī visspraigākās diskusijas par lauksaimniecības politikas reformu. Latvijā izaudzēto ķirbi kā apliecinājumu Latvijas lauksaimniecībai, prezidents varētu nogādāt Briselē Eiropas Parlamentā, iespējams, katram no Eiropas Parlamenta deputātiem dāvinot dekoratīvu Latvijas ķirbi.
Lai akciju padarītu interesantu un noturētu sabiedrības uzmanību visa gada garumā, to var papildināt ar citām aktivitātēm, kas jau norisinās Latvijā. Ja pieejami papildu līdzekļi, dobēs varētu izvietot plāksnītes ar dārzeņu aprakstiem, kas noderētu arī izglītojošiem mērķiem, piemēram, pilsētas bērniem izskaidrot, kā tad aug dārzeņi.
Ceram, ka ideja par dārzeņu stādīšanu Latvijas parkos, skvēros, dārzos un citās puķu dobēs gūs plašu atbalstu Latvijas iedzīvotājos, jo šī ideja ir viegli realizējama un neprasa praktiski nekādus papildu resursus, taču var veicināt diskusiju sabiedrībā un medijos par lauksaimniecības jautājumiem.