Foto: N. Mežīņš
“Lēmumus pieņem un finanses dala tie, kuri ir biksēs,” vīriešu dominējošo pozīciju Rīgas domē raksturo deputātes, kuras ir atstumtas no varas un resursu sadales pašreizējā domē, un viņu mazais skaits jaunajos kandidātu sarakstos nevieš cerības uz lielām pārmaiņām.
Latvijas politikā tā ir jau labi zināmā patiesība – jo augstāks un ietekmīgāks ir pārvaldes līmenis, jo politika tajā kļūst slēgtāka, agresīvāka, necaurskatāmāka, tajā krasi izpaužas dzimumu nevienlīdzība. Sievietēm, spēlējot pēc partiju noteikumiem šādā politikas vidē, ir ierobežota pieeja resursiem un maz iespēju piedalīties lēmumu pieņemšanā. Rīgas domes sastāvs un amatu sadalījums apstiprina šo likumsakarību, un diemžēl jaunie kandidātu saraksti nevieš daudz cerību uz pozitīvām pārmaiņām.
Rīgas dome uzskatāmi demonstrē slēgtas politikas modeli, kurā skaidri parādās politisko partiju ietekme un intereses, izmantojot finanšu resursus un korporatīvās attiecības. “Šis ir jautājums par demokrātiju, kurš pēc būtības prasa līdzīgu dzimumu pārstāvniecību. Rīgas domē visi finansu resursi un līdz ar to vara ir vīriešu rokās,” atzīst Rīgas domes deputāte Sandra Grīnberga (LSDSP) – viena no dalībniecēm Rīgas domē ievēlēto deputāšu, kandidāšu un vēlētāju atklātā diskusijā, ko akcijas “Balso par sievieti!” ietvaros rīkoja resursu centrs “Marta”. Mērķis – stiprināt sieviešu sadarbību un savstarpējo atbalsta sistēmu neatkarīgi no sievietes partejiskās piederības.
Krasā dzimumu nevienlīdzība Rīgas domē ir raksturīga gan lēmējvaras, gan izpildvaras līmenī. Paraudzīsimies uz skaitļiem! Pašreizējā domes sastāvā no 60 deputātiem sievietes ir 8. Skatoties pēc partiju piederības – no 15 LSDSP deputātiem sievietes ir tikai divas, Tautas partijā ir viena sieviete starp 7 deputātiem, TB/LNNK un PCTVL ir pa divām sievietēm, kas ir trešā daļa no katras frakcijas 6 deputātiem, “Latvijas ceļa” frakcijā ir 4 deputāti, un tā ir vienīgā frakcija Rīgas domē, kuru vada sieviete – vienīgā sieviete starp savas partijas deputātiem. No pārējiem sarakstiem Rīgas domē nav ievēlēta neviena sieviete, lai gan kopumā Rīgas domē 2001.gada vēlēšanās mandātus ieguva 13 saraksti.
Rīgas domes prezidijā, kas koordinē domes darbu, izskata un sniedz atzinumus par iesniegtajiem lēmumprojektiem, ieceļ un atbrīvo pašvaldību iestāžu un uzņēmumu vadītājus, pašvaldības pilnvarniekus un citas atbildīgas amatpersonas, no 13 prezidija locekļiem tikai viena ir sieviete. „Domes komitejās, izskatot projektus, parasti aicina: godātie kungi, lūdzu atbalstiet! Būdama vienīgā sieviete Vides komitejā, saku, ka arī es esmu gatava izteikt savu pozīciju,” ikdienas pieredzi raksturo Anita Gaigala (TB/LNNK). „Rīgas domē runā kungi,” viņai piekrīt Helmī Stalte (TB/LNNK) un turpina: „Ikdienas līmenī jau arī tiek runāts tikai par Rīgas tēviem. Dažkārt mēs, domes deputātes, esam pacēlušas dzimumu līdztiesības jautājumu, bet vīri par to atklāti pavīpsnā un konsekventi jautājumus risina savā starpā. Te runa galvenokārt ir par ekonomisko resursu pārdali.” Kā gan savādāk? Domes priekšsēdētājs, abi priekšsēdētāja vietnieki, Rīgas pilsētas izpilddirektors, 10 Domes komiteju vadītāji, saprotams, jūtas un uzvedas kā kungi. Varbūt pat nepieklājīgi ir akcentēt to, ka domes Budžeta komitejā, kurā izstrādā pilsētas pamata un speciālo budžetu, nosaka finansējumu prioritātes, kā arī izvērtē jaunu budžeta programmu projektus, komisijas priekšsēdētājs ir domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki ir arī komitejas priekšsēdētāja vietnieki. Lieki piebilst, ka no pārējiem 18 komisijas locekļiem 8 ir Domes komiteju priekšsēdētāji. Nav pārsteidzoši, ka Satiksmes un transporta lietu, Drošības un kārtības jautājumu, Izglītības, jaunatnes lietu un sporta komitejās pat nedarbojas neviena sieviete.
„Šodien Rīgai daudz svarīgākas ir nevis kādas partijas politiskās intereses, bet gan tas, ka Rīgas domē strādā sievietes. Sieviešu līdzdalības jautājums ir jautājums par budžeta pārdali un Rīgas sociālās politikas attīstīšanu. Pašreiz vīriešu pozīcija domē ir: labi, mēs jums iedosim kādu ceturto daļu. Ko jūs vēl gribat?”, diskusijā atzīst S.Grīnberga. Arī A.Gaigala, kura strādā Sociālo jautājumu komitejā, piekrīt, ka „visas domes varas partijas ir „centušās” risināt sociālos jautājumus, taču patiesībā Rīgas dome nav gatava maksāt, tāpēc nevalstiskajam sektoram ir jānāk ar savu iniciatīvu.”
Maiga Dzērvīte (LC), kura ir Rīgas domes deputāta kandidāte šajās pašvaldību vēlēšanās, diskusijā ir tieša: „Lēmumus pieņem un finanses dala tie, kuri ir biksēs. Lielais parāds Rīgas domei ir tieši vīriešu dēļ, kuri naudu „apēd”, nevis ieliek investīcijās. Pabalsti, protams, ir vajadzīgi, bet ir jārada jaunas darba vietas, un sievietes pēc 40 gadu sasniegšanas ir visvairāk apdraudētas. Šādi tiks investēts arī bērnos.” Dzimumu nevienlīdzība ir šķērslis slēgtā un necaurskatāmā lēmumu pieņemšanas un finansu sadales procesā.
Rīgas domes realizētajā politikā izšķirīga nozīme ir neformālajiem lēmumu pieņemšanas tīkliem, kuri ir attīstīti vīriešu vidū, saistot politiku ar biznesu. „Domē vīrieši ir solidāri un viņi spēj savstarpēji vienoties dažādu partiju vidū, kaut publiski sabiedrībai pauž citu viedokli,” saka S.Grīnberga. Gan esošās Rīgas domes deputātes, gan deputātu kandidātes neslēpa diskusijā, ka ir izslēgtas no vīriešu korporatīvajiem sakariem, kas viņām liedz būt līdzdalīgām reālā politikas veidošanā un neļauj iekļūt vēlēšanu sarakstos pietiekami labās pozīcijās. Deputātes un kandidātes atzina, ka sievietēm trūkst solidaritātes, lai ietekmētu politiku. „Sievietei ir grūti atbalstīt sievieti, un sievietes – vēlētājas izsvītro sievieti – kandidāti, jo darbojas tradicionālā domāšana un stereotipi,” saka A. Gaigala.
Karina Pētersone (LC), kura kandidē uz jauno Rīgas domi, iestājas par atklātas politikas modeli: „Sievietes jautājumus risina atklāti, iesaistot diskusijās sabiedrību. Ir svarīgi strādāt, lai sievietes atkal netiktu tikai tradicionāli par sieviešu amatiem uzskatītajās pozīcijās. Jāmēģina lauzt stereotips, jo ir laiks sievietei ieņemt Rīgas mēra posteni un atklāti risināt lietas par pilsētas apbūvi, finansu sadali un naudas deleģēšanu sabiedriskajām organizācijām. Tikai tad, kad sievietes domē ieņems vadošus amatus, varēsim runāt par lēmumu pieņemšanas ietekmēšanu.”
12. marta pašvaldību vēlēšanās uz Rīgas domi pretendē 17 kandidātu saraksti, kuros no 844 deputātu kandidātiem tikai trešā daļa ir sievietes, turklāt starp visu sarakstu pirmajiem desmit kandidātiem sievietes ir tikai viena piektā daļa. Tātad visticamāk, ka no Rīgas domē ievēlētajiem deputātiem atkal nospiedošs vairākums būs vīrieši. Sievietes, kā likums, kandidātu sarakstos ir saraksta vidū un beigu daļā, sievietes netiek arī izvirzītas Rīgas domes priekšsēdētāja amatam. Izņēmums, ne likumsakarība, bija 2001. gada vēlēšanas, kad LC saraksta pirmajā pozīcijā, līdz ar to mēra amatam tika virzīta Aija Poča. Šajās vēlēšanās tikai Sociāldemokrātu savienības sarakstā līdere ir sieviete – Mārīte Teivāne. „Deputātu kandidātu saraksti un pozīcijas tajos ir partiju iekšējā lieta, kur noteikumus diktē vīrieši,” zināmo patiesību diskusijas laikā apstiprina M.Dzērvīte. Vislabākā abu dzimumu pārstāvniecība ir PCTVL kandidātu sarakstā (42% sieviešu), bet deputātu kandidātes atzīst, ka sievietei ir ļoti grūti tikt izvirzītai, kaut reāli sievietēm ir daudz labāka izglītība un lielāka kompetence. Acīm redzami – sievietei kļūst aizvien grūtāk nonākt varas elitē un jaunais Rīgas domes sasaukums būtiskas izmaiņas sieviešu un vīriešu pārstāvniecībā Rīgas domē nesola.
Resursu centrs sievietēm “Marta” iestājas par iespējām un atbildību, kad ejam vēlēt, jo pasaulē dzīvo gan vīrieši, gan sievietes. Stiprināt sieviešu solidaritāti partiju iekšienē, attīstīt sadarbību starp sievietēm, kuras jau ir varas pozīcijās, un balsot par sievietēm, kuras kandidē, šobrīd ir vienīgā iespēja palielināt sieviešu ietekmi lēmējvaras un izpildvaras līmenī Rīgas domē, ja gribam darīt tās politiku atvērtāku un caurskatāmāku.