Foto: AFI

Pasaules elite vismaz vārdos sāk pievērst uzmanību tiem, kuriem globalizācijas labumi iet secen, līdz ar to Pasaules ekonomikas foruma programmā parādās jautājumi par to, kā cīnīties ar “globālajām dusmām”, mazināt etniskos un reliģiskos konfliktus.

Pagājušās nedēļas nogalē Ņujorkā notikusī Pasaules ekonomikas foruma gadskārtējā sanāksme, kā arī ap to organizētās protesta akcijas norāda uz globālo politisko un ekonomisko procesu leģitimitātes krīzi. Ņemot vērā, ka reti kurš ir spējīgs piedāvāt konkrētus un visus apmierinošus risinājumus globalizācijas radītajām problēmām, skaidrs ir viens – tie rodami ilgstoša un atvērta dialoga gaitā.

Globalizācija un nevienlīdzība

Pirmais instinkts liek domāt, ka Ņujorkā notikušais mūs tieši neskar, taču tas ir maldinošs. Globalizācijas dažādās izpausmes – kapitāla, tehnoloģijas, informācijas un cilvēku plūsmas, kā arī ar to saistītie politiskie procesi, piemēram Eiropas integrācija, mūs skar pavisam tieši. Tiesa – ne visus vienādi. Vai šī nevienlīdzība rodas no tā, ka daļai no mums liegta iespēja piekļūt globalizācijas labumiem savas vainas vai kādu citu, ar globalizāciju it kā nesaistītu, iemeslu dēļ? Vai varbūt nevienlīdzība ir globalizācijas neatņemama sastāvdaļa? Lai būtu kā būdams, tieši nevienlīdzība ir viens no globalizācijas leģitimitātes krīzes galvenajiem cēloņiem.

Pasaules ekonomikas forums

Nevalstisko organizāciju Pasaules ekonomikas forums 1971.gadā dibināja Šveices biznesa profesors Klauss Švābs, lai vienotu Eiropas biznesa vadītājus, kurus satrauca augošā Amerikas firmu konkurence. Gadu gaitā Pasaules ekonomikas forums kļuvis par elitāru klubu, par kura biedriem rūpīgi tiek izvēlētas visietekmīgākās pasaules firmas. Tā sanāksmes – par vietu, kur neformālos apstākļos foruma biedri slēdz biznesa darījumus un veido tuvas attiecības ar ietekmīgākajiem pasaules politiķiem. Taču pēdējā laikā pasaulē augošā neapmierinātība ar globālās kapitāla plūsmas radīto nevienlīdzību piespiedusi foruma biedrus un sanāksmju dalībniekus pievērst uzmanību arī sociālas dabas jautājumiem.

Šī gada sanāksmes saturu sevišķi ietekmējuši 2001.gada 11.septembra traģiskie notikumi ASV. Neviens, sevišķi rietumu modernizācijas “resno galu” pārstāvošie, vairs nejūtas droši. Pirmkārt, sanāksmes norisi sargāja “līdz zobiem bruņoti” Ņujorkas policisti. Otrkārt, par diskusijām pieejamā informācija liecināja, ka pasaules elite vismaz vārdos sāk pievērst nopietnu uzmanību tiem, kuriem globalizācijas labumi iet secen, tā cerēdami cīnīties ar terorismu un nodrošināt savas ietekmes ilgtspējību. Līdz ar to sanāksmes programmā tika iekļauti jautājumi par to, kā cīnīties ar “globālajām dusmām”, pret ko īsti vēršas pret-globalizācijas kustību dalībnieki un kā mazināt etniskos un reliģiskos konfliktus.

Uzmanības centrā – lēmumu pieņemšanas process

Jāsaka, ka sanāksmes programmā ietvertās diskusijas neatstāja tik lielu iespaidu, kā sanāksmes norises radītās pārdomas par lēmumu pieņemšanas procesu kvalitāti gan globālā, gan vietējā līmenī.

Pirmkārt, vairs nevar runāt par pilsoniskās sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanā, nepievēršot uzmanību tam, kam šī līdzdalība ir pieejama un kam nē. Pasaules iedzīvotāju noslāņošanās atspoguļojas arī nevalstisko organizāciju sektora darbībā. Lai gan Pasaules ekonomikas forums ir nevalstiska organizācija, tās biedri pārstāv to sabiedrības daļu, kura biedrojas ar pasaules politisko eliti un kurai globalizācija nes labumus un ietekmi. Uz ielas aiz barjerām stāvēja to nevalstisko organizāciju biedri, kuras sakās pārstāvam un aizstāvam globalizācijas pabērnus. Sanāksmē varēja piedalīties tikai ielūgtie dalībnieki un akreditētie mediju pārstāvji. Protestu demonstrācijās varēja piedalīties tikai ar speciālām atļaujām. Visiem citiem nācās paļauties uz medijiem un foruma mājas lapā pieejamo informāciju.

Otrkārt, nevalstisko organizāciju pārstāvjiem jādomā ne tikai par ietekmi, bet arī par tās kvalitāti. No ceturtdienas rītam līdz piektdienas vakaram foruma mājas lapa nedarbojās. To veiksmīgi bija pārslogojuši “tīkla streiku” dalībnieki. Līdz ar to nebija iespējams vērot diskusiju tiešo pārraidi Internetā. Protestējot pret iedzīvotāju izslēgšanu no lēmumu pieņemšanas procesiem, “tīkla streikotāji” atturēja tos pašus iedzīvotājus no tiešas, kaut ierobežotas, informācijas ieguves.

Treškārt, sanāksmes gaitā apstiprinājās pārliecība, ka ilgstošs un atvērts dialogs starp lēmumu pieņēmējiem un iedzīvotājiem ir vienīgais veids kā rast atbildes uz globalizācijas radītajām problēmām un iegūt pārvaldes mehānismu leģitimitāti.

Šīs problēmas skar arī mūs, kā pasaules, Eiropas un Latvijas iedzīvotājus. Nodrošināt Latvijas vietu starptautiskajā lēmumu pieņemšanas arēnā nav tikai valdības privilēģija. Lai pamatotu šo vietu, kā arī valdības lomu tās nodrošināšanā, nepieciešams kvalitatīvs un ilgstošs dialogs ar sabiedrību.