Raksts

Globālā ekonomiskā krīze: kas īsti notiek?


Datums:
12. oktobris, 2008


Autori

Iveta Kažoka


Vēl pirms dažiem mēnešiem es uzskatīju, ka ļoti maz ko zinu par globālo ekonomiku.

Man, protams, bija pamatzināšanas makroekonomikā, biju palasījusi arī vienu otru specifisku grāmatu un dažreiz – aiz gara laika – rakstus no The Economist vai Financial Times. Bet tas arī viss. Daudz par to nesatraucos, jo biju pārliecināta, ka pasaulē ir pietiekami daudz cilvēku, kas zina. Ka patiesībā viss tas, kas man šķita gan vietējos, gan globālajos ekonomikas procesos nesaprotams, jau sen ir atbildēts un, ja vien man būtu īpaša vajadzība, es noteikti Internetā vai kur citur uz saviem jautājumiem saņemtu skaidras atbildes. Galu galā arī manā apziņā bija iedēstīta apziņa, ka paši fundamentālākie ekonomikas jautājumi, no kuriem ir atkarīga kaut vai pasaules pašu attīstītāko valstu nākotne, ir sen atrisināti un kapitālismā neizbēgamās krīzes mūsdienās tiek noteiktos rāmjos kontrolētas.

Izrādās, ka maldījos. Pat ļoti stipri maldījos. Tieši cik lielā mērā es maldījos, sapratu tikai tagad – cenšoties saprast, kas notiek ar pasaules ekonomiku, kādi ir pašreizējās krīzes cēloņi un ar ko tā varētu beigties. Mans pirmais informācijas avots, meklējot informāciju par globāliem procesiem, ir Yahoo “Full Coverage” apkopojumi, kuros par kādiem konkrētiem jautājumiem tiek apkopotas ne tikai jaunākās ziņas, bet arī saites uz analītiskiem materiāliem un visdažādāko (pamatā gan ASV) laikrakstu komentāriem par šiem notikumiem.

Ko tie saka par pašreizējo krīzi? Pateikt, ka prognozes atšķiras, nozīmē neko nepateikt. Prognozes ir ne tik daudz atkarīgas no visaptverošas situācijas analīzes (kas ir ļoti reta – parasti analītiķi ” nozīmē” kāda konkrētas valsts/reģiona kādu konkrētu ekonomisko sektoru par galveno grēkāzi), bet gan no komentētāja ideoloģiskajiem uzskatiem. Un ranžējas, sākot ar optimismu un beidzot ar Rietumu civilizācijas sabrukumu. Arī vienotas situācijas cēloņu vērtējuma nav. Un aizvien biežāk šajos rakstos/analīzēs redzamas kautras atzīšanās, ka patiesībā pēdējos gados gandrīz neviens, tai skaitā ekonomisko lēmumu pieņēmēji, ne lokālos, ne globālos ekonomikas procesus īsti nav sapratuši un nesaprot vēl joprojām. Vai, ja kāds arī ir sapratis, tad realitāte šķitusi tik biedējoša, ka tā tika nogrūsta smadzeņu pašos tālākajos stūros, cerot, ka (krieviski izsakoties) – avosj proneset.

Šajā blogā vēlējos padalīties ar dažiem materiāliem, kas man pašai šķiet no līdz šim atrastajiem paši vērtīgākie.

Pirmais ir pasens britu komediju raidījums, kurš saistošā veidā skaidro, kā radusies krīze ASV. Tas ir datēts ar 2008.gada sākumu un ir izrādījies pravietisks – un ne tikai attiecībā uz ASV.

Nākamie ir daži podcasti no BBC Worldservice mana mīļākā raidījuma ” World have your say” – kas 7.,9. un 10.oktobra raidījumos (uzmanību, šie podcasti ir pieejami tikai dažas dienas!) ļoti skaidri parāda, cik dramatiska jau šobrīd ir šīs krīzes ietekme uz dažādu pasaules valstu iedzīvotājiem (daži stāsti šķiet patiešām šermuļus uzdzenoši – it sevišķi par to, ka daļai ASV pilsoņu jau šobrīd kredītmaksājumi par savu mājokli ir DIVREIZ augstāki nekā pirms gada un par Islandes ekonomikas krahu) un ko viņi un ekonomikas jomas speciālisti par šo krīzi domā. Šos podkastus pagaidām var atrast šeit.

Manā izpratnē pašu dziļāko un ticamāko skaidrojumu pašreizējai krīzei un veidiem, kā to vismaz mēģināt risināt, intervijā ASV PBS (ASV sabiedriskā televīzija) 10.oktobrī sniedza Džordžs Soross. Jāņem gan vērā, ka viņam pagātnē ir vismaz divas nepareizi noprognozētas ekonomikas krīzes, taču attiecībā uz jaunākajiem notikumiem es neko izglītojošāku dažu nedēļu laikā neesmu atradusi. Intervija ir pieejama pbs mājas lapā. Kāds to ir ielicis arī Youtube, tā kā es centīšos to uz laiku ielikt arī šajā blogā:

Un visbeidzot saite uz vienu rakstu, kas atspoguļo miljardiera Warren Buffet skatījumu uz jautājumu, kas skar gan ASV, gan visas pasaules ekonomiku – konkrēti attiecībā uz šķietami tehnisku jautājumu par finanšu instrumentiem, kas ir pazīstami (diez cik daudziem tie vispār ir pazīstami?) kā derivatīvi. Raksts ir pasens (2003.gads), bet vēl joprojām aktuāls.

Kādēļ šis miljardieris un šis raksts?

Tādēļ, ka gan Obama, gan McCain (!!! zinot, ka Buffet ir Obamas aktīvs atbalstītājs !!! ) ir minējuši tieši viņu kā iespējamu kandidātu uz ASV Kases (Treasury) vadītāja amatu. Kaut vai tāpēc vien ir interesanti uzzināt, kur šis tik svarīgā amata kandidāts saskata kaut ko, ko viņš pats nosauc par “mega katastrofāliem riskiem” ekonomikai. It sevišķi ņemot vērā, ka šobrīd derivatīvu tirgus ir daudz, daudz lielāks nekā 2003.gadā. Pietiek kaut vai salīdzināt ASV derivatīvu tirgus apmēru un ASV valdības jau tā grūti panākto bailout lielumu naudas izteiksmē (vai pat ASV ikgadējo IKP) un tad jau vairs tiešām negribas tālāk domāt par to, kas notiks, ja ” avosj” princips (jeb, ideoloģiskos terminos izsakoties, ” neredzamā roka”) nenostrādās …

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!