Zemgales ziņas, 30.04.2002.

Runājot par starpnacionālajiem jautājumiem, pēdējā laikā atkal šķēpi tiek lauzti par to, ka no nākamā gada mazākumtautību vidusskolu klasēs virknē priekšmetu mācības jāsāk valsts valodā. Diskusijās visbiežāk iesaistās krievu skolu pedagogi, kā arī minoritāšu tiesības aizstāvošie politiķi.

Protestētājiem pret valsts valodas ieviešanu galvenais arguments ir nodokļu maksātāju tiesības izvēlēties izglītības valodu. Vēl tiek norādīts, ka reforma tiek rīkota sasteigti, bez pienācīgas mācību programmu eksperimentālās pārbaudes un skolotāju metodiskās sagatavošanas. Turklāt visi kā viens ir gatavi apgalvot, ka skolotāju latviešu valodas zināšanas ir pārāk vājas, lai realizētu pietiekami kvalitatīvu mācību procesu.