Foto: viralbus

Latvija un Gruzija neizskaidrojumu iemeslu dēļ vēsturiski vienmēr ir jutušās tuvu viena otrai. Kaut reālitātē mūs šķir ap 3000 km, vienmēr esam pleca attālumā.

Gruzijas karaliste tika izveidota 1008.gadā, un kā vienota teritorija tā pastāvēja līdz 14. gadsimtam! Abas esam mazas tautas – šobrīd valstī dzīvo aptuveni 4,6 miljoni iedzīvotāju. Ar unikālu, senu valodu, alfabētu, senām, izkoptām dzimtu tradīcijām. 4. gadsimtā Gruzijas teritorijas iedzīvotāji bija vieni no pirmajiem pasaulē, kas pieņēma kristietību, kā oficiālo valsts reliģiju. Gruzīni līdz pat mūsdienām ir patiesi ticīga tauta. Gruzijas pareizticīgā baznīca ieņem nozīmīgu vietu ikdienas dzīvē un valsts politikā.

Gruzīnu valodā valsti sauc – Sakartvelo, valodu – kartli, bet iedzīvotājus par kartveli. Nosaukumu „Gruzija” ieviesa cariskā Krievija, ko vēlāk pārņēma arī Padomju Savienība. Tam pamatā ir grieķu izcelsmes vārds „georgia”, kas tulkojumā nozīmē „cilvēks, kas ar zemi”. Georgia – tā Gruziju dēvēja Romas impērijā un līdz mūsdienām visa pasaule, izņemot bijušās PSRS teritorijas valstu grupu.

Pašsaprotama, dabiska pašapziņa

Gruzīnu sabiedrība vēsturiski respektē hierarhiju- gan ģimenē, gan ārpus tās. Katrs apzinās savu vietu šajā hierarhijas vertikālē. Liela nozīme tiek piešķirta cilvēka uzvārdam, jo katrs no tiem ir ļoti sens un ar savu unikālu vēsturi. Tas izskaidro šīs tautas ilgās pastāvēšanas laikā izveidojušos augsto pašapziņu. Tā ir dabiska. Pašsaprotama. Pasniegta ar dienvidniecisku temperamentu.

Latviešiem kā ziemeļniekiem, atliek vien pieņemt šo izaicinājumu – pacelt savu pašapziņas latiņu augstāk, būt zinošiem gan par savas zemes vēsturi, gan nedaudz pārzināt Gruzijas seno stāstu un šodienas aktualitātes.

Gruzijai ir unikāls ģeogrāfiskais stāvoklis – Kaukāza kalni ar neizsakāmi skaistajiem slēpošanas kūrortiem Gudauri un Bakuriani, Melnās jūras piekraste ar subtropu klimatu un kontrastiem bagāto kurortpilsētu Batumi. Kahetijas reģions ar vīnogu un augļu dāziem. Un protams vīns! Gruzija ir pasaules vīna darināšanas mākslas šūpulis! Joprojām sāpīgs sarunu temats ikvienam Gruzijas iedzīvotājām ir Krievijas okupētās teritorijas – Abhāzija un Dienvidosetija.Tādēļ viens no pirmajiem tostiem pie ikviena viesību galda būs par mieru. Mums, kam pēdējais karš ir beidzies 1945. gadā, tas sākotnēji liekas nesaprotams, formāls, uzspēlēts sarunas temats. Bet atcerēsimies, ka katram Gruzijas iedzīvotājam vēl spilgtā atmiņā ir 2008. augusta traģiskie notikumi ar Chenvali reģiona (Dienvidosetija) okupāciju.

Dienvidnieciski emocionālā saskarsmes forma ir tas, kas mūs fascinē šajā zemē un reizēm arī rada dažādas pārpratumiem pilnas situācijas. Gruzīniem ir paruna – ciemiņi ierodas, kad viņi to vēlas, bet aiziet, kad mājas saimnieks to atļauj!
Katras mājas saimnieka pienākums un gods ir ciemiņu darīt laimīgu!
Ciemiņi – tā ir iespēja aiziet no ikdienas rūpēm un svinēt dzīvi!
Bet vispirms tā ir iespēja parādīt sevi… un ir tīri cilvēciski, ka nereti vienuviet sapinas realitāte ar pasaku. Tas viss pieder pie gruzīniskā šarma.

Kas mums būtu jāzina par gruzīnu galda kultūru?
Kārtību pie galda nosaka speciāli izvēlēta persona – tamada. Būt par tamada ir goda lieta. Tas nozīmē, ka visi apkārtējie tevi uzskata par cienījamu, gudru un respektējamu cilvēku. Tamada ir tas, kas nosaka viesību gaitu – tostu kārtību un saturu, dod vārdu pie galda sēdošajiem. Ja gribi izteikties – vispirms vērsies pēc atļaujas pie tamada. Pašam izrādīt iniciatīvu pie galda runām ir dziļi nepieklājīgi.

Ēdieni tiek pasniegti to gatavošanas kārtībā – tas nozīmē, ka process turpinās visu viesību laiku. Līdz ēdienu šķīvju rindas uz galda jau kārtojas vairākos stāvos!
Vīns tiek dzerts saskaņā ar tostiem un demokrātija šeit ir jāaizmirst.
Tas ir liels pārbaudījums mums visiem – citzemiešiem.

Bet gruzīniem ir viena ļoti laba īpašība – viņi ciena savus ciemiņus un neapvainojas, ja kaut ko nevarat apēst vai līdz galam izdzert. Jums vien atliek būt pieklājīgi nepiekāpīgam un šarmanti asprātīgam. Tas tiks novērtēts.

Šī galda kultūras tradīcija ir visur – gan mājas apstākļos, gan biznesa vidē, gan politiskajā telpā. Visas lietas Gruzijā vislabāk kārtojas pie galda, jo tā ir vide, kur var iepazīt otru cilvēku un parādīt sevi. Tas prasa laiku un ar to ir jārēķinās.

Ir jāatceras, ka Gruzijā, kā ikvienā citā valstī, ir atšķirība starp vienkāršu ciemošanos un darba attiecībām. Valsts kultūrvidē ir liela Austrumu tradīciju ietekme.

Dzīvot, lai strādātu? Vai strādāt, lai dzīvotu?

Sena paruna saka: Austrumos tevi uzņem pēc tava izskata, bet pavada pēc gudrības. Ja braucat uz Austrumiem, tai skaitā uz Gruziju, darba darīšanās – mācieties pareizi apģērbties un runāt. Esat gatavs būt dzejnieks, filozofs, biznesmenis un politiķis vienā personā! Tas nesīs augļus

Ja vēlies līdzvērtīgu attieksmi, esi vienlīdzīgs – liela gudrība, kas prasa veidot pietiekami plašu zināšanu apjomu par valsti, uz kuru brauc un gaidāmo sarunu partneri. Ir skaidri jābūt definētam brauciena mērķim un uzdevumiem. Jums ir jābūt gatavam, ka sarunu partneris ir ļoti senas dienvidu tautas pārstāvis, kurš no paaudzes paaudzē ir pārmantojis domāšanas veidu, runas kultūru, žestus, emocionalitāti un temperamentu. Un to pašu viņš sagaida no jums! Jums ir jāprot pateikt pietiekoši daudz, bet ne visu. Jābūt gatavam operatīvi no pelavām izsijāt graudus. Būt elastīgam un pozitīvam. Vienlīdzīgam šī vārda vispozitīvākajā nozīmē. Jo tikai divvirziena kustība garantē vistaisnāko ceļu uz izvirzīto mērķi.

Jāņem vērā, ka vēsturiskā pieredze (nestabilā ģeopolitiskā vide), gruzīnu biznesa pārstāvjus ir iemācījusi strādāt ar relatīvi īslaicīgiem projektiem, kas nes tūlītēju peļņu. Jāuzteic viņu spēja uzklausīt kritiku un par to neapvainoties.

Gatavība mācīties, pieņemt visu jauno. Jārēķinās, ka mūsu ziemeļnieciskā sapratne par precizitāti, iekļaušanos noteiktos termiņos, kvalitāti, nedaudz atšķiras no mūsu dienvidu māsas tautas. Kas šajā situācijā ir pareizāk – tas ir dziļi filozofisks jautājums…. Dzīvot, lai strādātu? Vai strādāt, lai dzīvotu?
______________________________________________
Paldies par viedokļu apmaiņu raksta tapšanas procesā:
Davidam Jakobidze – ekonomikas zinātņu profesors, Gruzijas finanšu ministrs (1993- 1997) Gruzijas nacionālās valūtas lari (GEL) „tēvs”
Regīnai Jakobidze – ekonomikas zinātņu profesore, Latvijas Goda konsule Gruzijā (1997 -2010)
Elitai Gavelei – LR vēstniece Gruzijā
Ilutai Čečiņai – LR konsule Gruzijā
Sandro Čhaidze – grafikas dizainers
Ketevan Kordzakhia – mākslas zinātniece

Šī publikācija ir veidota ar Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda atbalstu projektā “Starpkultūru un dažādības vadības mācību sistēmas izveide publiskā sektora darbiniekiem“. Par publikācijas saturu atbild biedrība “Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS”.