Foto: Foto - G. Dieziņš © AFI
Praktiskā darba pieredze un kontakti ar potenciālajiem darba devējiem – tie ir galvenie Alsviķu audzēkņu ieguvumi no dalības projektā.
Lai pirms došanās lielajā dzīvē arodapmācības un rehabilitācijas centra Alsviķi audzēkņi gūtu nepieciešamo praktiskā darba pieredzi un iedibinātu kontaktus ar nākamajiem darba devējiem, centra projekta ietvaros viņi apguva šuvēja, pavāra, mājsaimnieces, datoroperatora un apavu remontētāja arodus praksē.
Īsa informācija par projektu:
Projekta nosaukums:
Arodapmācības un rehabilitācijas centra „Alsviķi” arodizglītības programmu kvalifikācijas prakses
Projekta iesniedzējs:
Arodapmācības un rehabilitācijas centrs „Alsviķi
Projekta mērķauditorija:
Arodapmācības un rehabilitācijas centra ”Alsviķi” audzēkņi – invalīdi
Projekta finansējums:
Ls 8 500
Aktivitāte, kuras ietvaros projekts ieguvis atbalstu:
Atbalsts mācību prakses īstenošanai profesionālās izglītības un augstākās izglītības studentiem
Aktivitāti administrējošā institūcija:
Profesionālās izglītības attīstības aģentūra
Arodapmācības un rehabilitācijas centra Alsviķi projektu vadītāja Ilva Bērziņa stāsta, ka šis ir jau ceturtais viņas veidotais projekts, taču prakse, kuru Alsviķu audzēkņi veica projekta realizācijas laikā, no iepriekšējo gadu pieredzes atšķīrās galvenokārt ar to, ka katram audzēknim prakses laikā bija pašam savs prakses vadītājs, kas projekta ietvaros saņēma atalgojumu. „Tiesa gan, atalgojums bija neliels – 30 latu mēnesī,” stāsta Ilva. „Tomēr tas audzēkņu prakses kontekstā bija būtiski. Audzēkņiem tā bija nenovērtējama iespēja, strādājot ārpus skolas, izbaudīt, kā ir iejusties darbavietā.”
Eiropas Sociālā fonda (ESF) atbalstītā projekta ietvaros audzēkņu prakse ilga pusgadu – audzēkņi praksi sāka janvārī un beidza jūnijā – īsi pirms diploma saņemšanas. Projektam ir ievērojams partneru skaits, un arī prakses vietu izvēli kādā no sadarbības partneru uzņēmumiem vairumā gadījumu noteica lokālais princips – tuvums audzēkņa dzīvesvietai.
Tā kā Alsviķu skolas kolektīvam un projekta vadītājai Ilvai Bērziņai jau bija projektu rakstīšanas pieredze, projekta izstrāde īpašas grūtības nav radījusi. Ilva gan atzīmē, ka zināmas grūtības radījusi prakses materiālu sagādāšana – īpaši sarežģīti bijis sameklēt kurpniekiem nepieciešamos āmurus.
Projekta realizācijā grūtības sagādājusi dokumentu gatavošana, autori bilst, ka to atvieglotu rokasgrāmata projektu īstenotājiem. Rokasgrāmatā būtu iekļaujams tas, kā dokumentus sagatavot, kā glabāt, kam drīkst un kam nedrīskt maksāt papildus algu no projekta izdevumiem par iesaistīšanos projektā un tamlīdzīgi jautājumi.
Ilva Bērziņa arī atzīmē, ka, pateicoties ESF finansējumam, bija iespējams sagādāt praksei nepieciešamos mācību materiālus, kas pēc prakses beigām palikuši audzēkņu īpašumā. „Topošajiem pavāriem tie bija halāti, katrs no šuvēju prakses dalībniekiem savā īpašumā ieguva 12 latu vērtas šķēres, kas, iespējams, nav daudz, taču mūsu audzēkņiem tas bija atspaids,” stāsta Ilva. Viņa arī atzīmē, ka liels gandarījums bijis projekta dalībnieku sarīkotajā vakarā: „Redzot prakses dalībnieku smaidošās sejas un dzirdot par to, kā viņiem gājis, sapratu, ka tā patiešām bija laba ideja.”
Eksperta komentārs:
Māra Sīmane, “Pārskata par tautas attīstību 2002/2003. Cilvēkdrošība” galvenā redaktore:
Alsviķu projekta finansējums ir salīdzinoši mazs. Latvijā ir daudz iestāžu, kurām nevajag apgūt vairāk par 8 500 latiem. Projekts izceļas ar daudziem sadarbības partneriem – uzņēmumiem, kuros jaunieši varēja strādāt prakses darbu. Prakses vadīšana ir nopietns uzdevums, kas atņem laiku un spēku citiem darbiem. Tāpēc prakses vadītāju atlīdzība 30 lati mēnesī ir simboliska atzinība par ieguldījumu jauniešu attīstībā.
Ceru, ka nākotnē palielināsies mazo projektu iesniedzēju loks.