Raksts

Gaišos prātus, paldies, nevajag


Datums:
08. jūlijs, 2008


Autori

Rita Kaša


Foto: Didier-Lg

Par to, ka latviešu valoda ir kopjama, šaubu nav. Taču jautājums ir, vai to var atļauties darīt uz augstākās izglītības attīstības un kvalitātes rēķina.

Latvijas augstākā izglītība ir nonākusi krustcelēs — jāizšķiras par to, kura būs tā taka, pa kuru dodoties paliks dzīvs gan zirgs, gan jātnieks. Proti, kā augstskolas spēs piedāvāt tirgus un sabiedrības vajadzībām atbilstošas kvalitātes izglītību, kas savukārt piesaistīs sistēmas izdzīvošanai nepieciešamos kvalificētos studentus demogrāfiskās krīzes apstākļos. Pasaules Bankas aprēķini liecina, ka līdz 2025. gadam tradicionālās vecuma grupas studentu skaits (17- 23 gadi) samazināsies par 40%.[1] Daži pētnieki pat norāda, ka demogrāfiskais kritums vietējo iedzīvotāju vidū apdraudēs Latvijas augstākās izglītības sistēmas pastāvēšanu kopumā.[2]

Internacionalizācija, piesaistot ārvalstu studentus, varētu būt viens no risinājumiem Latvijas augstākās izglītības sistēmas ne tikai izdzīvošanai, bet arī kvalitatīvai attīstībai. Taču pašreizējie dati liek šaubīties par to, vai šāds risinājums tiek nopietni apsvērts. Statistika liecina, ka jau šobrīd studenti no Latvijas vairāk izceļo nekā ieceļo. Piemēram, 2004. gadā ārvalstīs studēja 3730 Latvijas izcelsmes studentu, kamēr šeit ieradušos skaits bija par trešdaļu mazāks, sasniedzot 2390 studentus.[3] Raugoties nākotnē, māc šaubas, vai šī Latvijas augstskolām negatīvā studentu mobilitātes attiecība mainīsies. Pamatu šādām šaubām rada vairāki novērojumi, kas saistīti gan ar augstskolu darbu, gan valsts politiku augstākās izglītības un imigrācijas politikas jomā.

Ārzemju studenti Latvijā

Latvijas augstskolas kopīgā deklarācijā ar citām Eiropas universitātēm pievienojas Eiropas Universitāšu asociācijas vīzijai par Eiropu kā prioritāru galamērķi citu valstu un kontinentu studentiem, vienlaicīgi aicinot Eiropas Komisiju un ES dalībvalstu valdības atbalstīt augstākās izglītības internacionalizāciju.[4] Aplūkojot Izglītības un zinātnes ministrijas apkopoto statistiku, redzams, ka Latvijas augstākās izglītības sistēmas internacionalizācija vēl ir tikai aizmetnī. Tikai viens procents no visiem studentiem 2007. gadā bija ārvalstu studenti, kur 384 studenti bija no Krievijas, 332 no Lietuvas, 92 no Vācijas, 74 no Igaunijas, 69 no Šrilankas, un tā var uzskaitīt vēl 51 valsti.[5] No virknes valstu studentu skaits Latvijā nepārsniedza desmit.

Lai radītu priekšstatu par to, kā ārvalstu studentu proporcija Latvijā izskatās uz citu valstu fona, salīdzinājumam jāpiedāvā citu valstu rādītāji. ASV starptautisko studentu skaits ir 4%, taču būtiski ir tas, kā maģistrantūras un doktora studiju līmenī, kas uzlūkojams kā zinātniskā potenciāla krātuve, ārvalstu studentu skaits sasniedz 12% no visiem ASV studējošajiem.[6] Lielbritānijā ārvalstu studenti veido 13% no visiem studējošajiem, doktorantūras līmenī sasniedzot 40%.[7] Arī valstīs, kur pamatvaloda nav angļu, ārvalstu studentu pieplūdums ir lielāks nekā Latvijā. Tā, piemēram, Somijā ārvalstu studentu skaits, kas studē pilna laika programmās grāda iegūšanai, 2003. gadā bija 2% no visu studentu skaita, bet valdības deklarētais mērķis ir šo proporciju palielināt līdz 4%.[8]

Ārvalstu studentu piesaistīšana studijām ir mērķtiecīgas institucionālās politikas rezultāts un nevis pašplūsmā atstāta procesa iznākums. Daudzās Eiropas universitātēs, tostarp Latvijā, galvenā uzmanība līdz šim ir tikusi veltīta studentu mobilitātei apmaiņas programmu ietvaros, nevis ārvalstu studentu piesaistīšanai studijām pilna laika programmās grāda iegūšanai. Izpratne par ārvalstu studentu vajadzībām un pieredzi Latvijas augstākās izglītības sistēmā līdz ar to ir ierobežota, ar dažiem izņēmuma gadījumiem, kur institūcijas galvenā stratēģija ir starptautisku studentu piesaistīšana. Bažas par to, vai Latvijas augstskolās tiek veidota ārvalstu studentiem labvēlīga vide, rada šo studentu pieredze, saskaroties ar diskriminējošu un aizskarošu attieksmi no atsevišķu mācībspēku puses, piemēram, nosaucot arābu izcelsmes studentu par teroristu.[9] Tas, ka šos gadījumus ārvalstu studenti neizvēlas risināt oficiālu sūdzību ceļā, liecina par to, ka viņi nejūt savu tiesību aizsardzību Latvijā.[10] Tas liecina, ka augstskolām nav sistēmas, kā atbalstīt un sekmēt ārvalstu studentu tiesību aizsardzību pat tad, ja students saskaras ar diskriminējošu attieksmi mācību iestādē. Augstskolās, kur ārvalstu studentu piesaistīšana ir apzināta institucionāla stratēģija, šāda visaptveroša sistēma ārvalstu studentu atbalstam un viņu tiesību aizsardzībai tiek veidota un uzturēta.

Studenti un imigrācijas politika

Ārvalstu studentu ierašanās un studijas valstī nav tikai augstākās izglītības politikas jautājums. Tas ir imigrācijas politikas jautājums. Valsts imigrācijas dienestu rokās ir sviras —ļaut vai neļaut citu valstu pilsoņiem kļūt par studentiem. Piemēram, uzņemto ārvalstu studentu skaits ASV samazinājās imigrācijas likumdošanas izmaiņu dēļ, kas tika ieviestas pēc 2001. gada 11. septembra notikumiem. Augstskolu pārstāvji kopā ar biznesa sektora un Kongresu ir ieguldījuši daudz mērķtiecīgu pūļu, ietekmējot studentu imigrācijas nosacījumus, lai uzlabotu ārvalstu studentu uzņemšanu ASV.[11]

Jau pieminētā Somijas valdības stratēģija palielināt ārvalstu studentu skaitu saistās ar imigrācijas politiku. Par to liecina kaut vai tas, ka Somijas Migrācijas dienesta mājas lapā internetā ir pieejama plaša tieši ārvalstu studentiem domāta informācija par studiju iespējām šajā valstī, kā arī visdažādākajām imigrācijas prasībām, kas Somijā jāievēro.

Kaut gan Imigrācijas likums Latvijā paredz virkni nosacījumu, kas attiecas uz akadēmiski pamatotu atrašanos Latvijā, tas neatspoguļo sistemātisku valdības atbalstu augstākās izglītības internacionalizācijai. Ārvalstu studentu piesaistīšanas atbalsta politika kā būtisks stratēģisks aspekts valsts augstākās izglītības sistēmas attīstībai līdz šim valdības līmenī nav tikusi aktualizēta. Latvijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes mājas lapā ārvalstu students neatradīs nevienu sadaļu, kurā informācija par imigrācijas nosacījumiem studēšanai Latvijā būtu viegli pieejama un izklāstīta tieši viņam. Arī tie ārvalstu studenti, kas Latvijā jau studē pilna laika programmās, atrodas nestabilā situācijā, jo termiņuzturēšanās atļauja trešo valstu studentiem netiek izsniegta uz visu studiju laiku. Arī tad, ja studiju programmas pabeigšanai nepieciešams vairāk par vienu gadu, atsevišķiem studentiem vīza tiek izsniegta tikai uz vienu semestri, kurai izbeidzoties jāpiesakās jaunai vīzai.[12] Jāšaubās, vai šāda statusa nenoteiktība sekmē ārvalstu studentu piesaistīšanu Latvijā.

Valoda un internacionalizācija

Latvijas augstākās izglītības likumprojekta kontekstā šķēpi tiek lauzti par to, kādai jābūt latviešu valodas lomai augstākās izglītības sektorā. Te atklājas divas frontes — vieni, kas domā, ka latviešu valodai jābūt teju vai vienīgajai valodai augstskolās Latvijā, un otri, kas uzskata, ka augstākās izglītības attīstībai būtu jāļauj brīvi izmantot arī svešvalodas. Jāatzīst, ka augstākā izglītība nav nedz vienīgais, nedz labākais bastions, ko izmantot latviešu valodas statusa stiprināšanai. Birokrātiski valodas lietošanas nosacījumi augstskolu darbību drīzāk apgrūtina, palielinot administratīvo slogu institūcijām. Par to, ka latviešu valoda ir kopjama, šaubu nav. Taču jautājums ir, vai to var atļauties darīt uz augstākās izglītības attīstības un kvalitātes rēķina.

Ja Latvija vēlas, lai šeit piedāvātajai izglītībai aiz valsts robežām būtu vairāk slavas, šejienes augstskolām būs jāveido studiju programmas svešvalodās. Ir jāizdara izvēle — vai nu pieprasījumu pēc augstākās izglītības dažādās valodās gudri izmantojam savā labā vai cīnāmies ar to kā vējdzirnavām. Piemēram, Somija ir izvēlējusies piedāvāt studiju programmas gan somu, gan angļu valodā.[13] Starptautiskā prakse liecina, ka, arī piedāvājot studiju programmas svešvalodās, augstskolas var veicināt vietējās valodas apguvi ārvalstu studentu vidū. Piemēram, augstskolas var uzņemt studentus ar nosacījumu, ka noteiktā laika posmā studentam sekmīgi jāpabeidz attiecīgās valsts valodas kurss. Augstākās izglītības iestādes dažādās valstīs mēģina atrast zelta vidusceļu starp valodas prasmes prasībām un studiju programmu pievilcību potenciālajiem studentiem no ārvalstīm.[14] Domājams, tā ir arī Latvijas augstākās izglītības nākotne pie nosacījuma, ja tiks pieņemts atbilstošs augstākās izglītības likums.

Izdevīgie “vēstnieki”

Par ārvalstu studentu lomu Latvijas augstākās izglītības attīstības kontekstā daudz runāts netiek. Šis temats, ja arī tiek apspriests, pārsvarā paliek pašu augstskolu sienās. Tomēr tas būtu pelnījis plašāku uzmanību no valsts izglītības politikas veidotāju puses. Ir vairāki iemesli, kāpēc ārvalstu studenti ir jebkuras augstākās izglītības sistēmas ieguvums.[15]

Pirmkārt, ārvalstu studenti pēc augstskolas absolvēšanas kļūst par attiecīgās valsts, šajā gadījumā Latvijas, “vēstniekiem”. Viņi ieguvuši ne tikai zināšanas, bet arī izpratni par vietējo kultūru. Citas valsts inteliģences izglītošana starptautiski tiek uzlūkota kā ieguldījums nacionālo interešu īstenošanā. Piemēram, ASV prestižās Fulbraita stipendijas mērķis ir veicināt savstarpējas sapratnes veidošanos starp ASV un citām valstīm. Fulbraita stipendijas saņēmēji no visdažādākajām pasaules valstīm studē ASV un otrādi, vēlāk atgriežoties savā mītnes zemē vai citur un, pateicoties iegūtajai izpratnei, kļūstot par savas studiju zemes un arī augstskolas “vēstniekiem”.

Ārvalstu studenti sniedz arī būtisku ekonomisku ieguldījumu gan augstākās izglītības sistēmā, maksājot mācību maksu, gan citos sektoros, jo arī viņi īrē mājokļus un ir patērētāji. Piemēram, ASV veiktie aprēķini liecina, ka ārvalstu studenti valsts tautsaimniecībā kopumā 2006./07. akadēmiskajā gadā ieguldījuši 14,5 miljardus ASV dolāru.[16] Kas attiecas uz studiju maksu, tad pasaulē ir vērojamas divas pieejas. Vienā gadījumā ārvalstu studenti tiek uzlūkoti kā kopējās studentu mērķa grupas daļa, kas konkurē ar vietējiem studentiem par vietām augstskolās un maksā tādu pašu studiju maksu. Otrā gadījumā no ārvalstu studentiem tiek prasīta lielāka studiju maksa. Piemēram, trešo valstu studenti Lielbritānijā maksā vidēji divas līdz trīs reizes lielākas mācību maksas nekā briti un citi ES izcelsmes studenti.[17] Savukārt ASV šī atšķirība izpaužas jau pavalstu līmenī, kur pavalsts finansētajās augstskolās noteikta atšķirīga mācību maksa savas pavalsts izcelsmes studentiem un tiem, kas nāk no citām pavalstīm vai ir ārvalstnieki.

Bet vēl būtiskāka par ekonomisko ieguvumu ir ārvalstu studentu zināšanu un pieredzes potenciāla iekļaušana augstākās izglītības sistēmā. Ārvalstu studenti ir ļoti svarīgs resurss augstskolu starptautiskajai atpazīstamībai. Pasaulē tiek atzīta ārvalstu studentu pozitīvā ietekme uz vispārējo augstākās izglītības kvalitāti augstskolā, ņemot vērā viņu kvalifikāciju un konkurētspēju. Ārvalstu studentu klātbūtne augstskolā bagātina akadēmisko vidi un dod iespēju vietējiem studentiem, kuri savādāk neiegūtu starptautisku pieredzi, to rast saskarsmē ar saviem līdzbiedriem no citām valstīm.

Visbeidzot, starptautiska studentu piesaistīšana ir risinājums to akadēmisko programmu pastāvēšanai, kuru studiju vietas vietējie studenti vien nepiepildītu. Tāpat pasaulē atzīst, ka ārvalstu studentu piesaistīšana — īpaši maģistrantūras un doktorantūras līmenī — ir būtiska, lai nodrošinātu pētniecības nepārtrauktu attīstību, jo vietējie potenciālo doktorantūras studentu un zinātnisko darbinieku resursi ir nepietiekami. Starptautisko studentu rekrutācijas stratēģiju caurvij racionāls apsvērums piesaistīt gaišos pasaules prātus, kas ir būtiski augstākās izglītības sistēmas pastāvēšanai.

Latvijā minētie apsvērumi par ārvalstu studentiem kā ieguvumu augstākās izglītības sistēmai un valstij kopumā nav vēl iesakņojušies. Frāzes par Latvijas augstskolu starptautisko konkurētspēju un atpazīstamību tiek lietotas vēlējuma izteiksmē. Diemžēl piemēru, kad kādas Latvijas augstskolas vārds studentiem ārvalstīs būtu pazīstams un ļoti pievilcīgs, šobrīd ir maz. Atliek cerēt, ka valsts un arī augstskolu stratēģija augstākās izglītības jomā tiks veidota tā, lai vairotu šīs valsts augstākās izglītības atpazīstamību pasaulē, un ārvalstu studenti tiks novērtēti kā neatsverams ieguvums.

_______________________________

[1] Chawia, M. et al (2007). From red to grey. Washington, DC: The World Bank, 217. – 261. lpp.

[2] Mizikaci, F. & Baumgartl, B. (2007). Demographic trends and risks for European higher education. International higher education, No. 47. Pieejams http://www.bc.edu/bc_org/avp/soe/cihe/newsletter/Number47/p15_Mizikaci_Baumgartl.htm

[3] Statistikas dati dažādos avotos atšķiras. Šeit izmantotais avots: UNESCO (2006). Global education digest 2006: Comparing education statistics around the world. Montreal, QC: UNESCO Institute for Statistics, 130. , 132. lpp.

[4] European University Association (2007). Lisbon Declaration: Europe’s Universities Beyond 2010: Diversity with a common purpose. Brussels: EUA, 3. lpp.

[5] Melnis, A., Abizāre, V. (2007). Pārskats par Latvijas augstāko izglītību 2007. gadā: Skaitļi, fakti, tendences. Rīga: Izglītības un zinātnes ministrija, 175 – 190. lpp.

[6] Bahandari, R., Koh, H-K. (2007). International students in the United States: The current picture. International higher education, No. 47. Pieejams http://www.bc.edu/bc_org/avp/soe/cihe/newsletter/Number47/p9_Bhandari_Koh.htm

[7] Informācijas avots http://www.international.ac.uk/statistics/international_student_recruitment.cfm

[8] Garam, I, (2003). Advanced and unusual: Finland as seen by international students and trainees. Helsinki: Centre for International Mobility CIMO. Pieejams https://cimo.fi/dman/Document.phx/~public/Julkaisut+ja+tilastot/occasional/advanced.pdf

[9] Ķešāne, I., Kaša, R. (2008, izdevniecībā). Mācāmies uzņemt: Imigrantu integrācija Latvijā un Polijā. Rīga: Providus. Sīkākai informācijai skatīt http://www.providus.lv/public/27131.html

[10]Turpat

[11] Obst, D., Forster, J. (n.a.). Country report: USA. New York, NY: Institute of International Education.

[12] Ķešāne, I., Kaša, R. (2008, izdevniecībā). Mācāmies uzņemt: Imigrantu integrācija Latvijā un Polijā. Rīga: Providus. Sīkākai informācijai skatīt http://www.providus.lv/public/27131.html

[13] Sīkākai informācijai skatīt http://www.cimo.fi/Resource.phx/cimo/mainpage/mainpage.htx

[14] Muche, F., Kelo, M., Wachter, B. (2007). The admission of international students into higher education: Policies and instruments. Bonn: Lemmens, 136. lpp.

[15] Šajā sadaļā plaši izmantots pētījums: Muche, F., Kelo, M., Wachter, B. (2007). The admission of international students into higher education: Policies and instruments. Bonn: Lemmens.

[16] Institute of International Education (2007). Economic impact of international students. Pieejams http://opendoors.iienetwork.org/?p=113748

[17] Pārskats par mācību maksām trešo valstu studentiem Lielbritānijā apskatīts 24.06.08. http://www.universitiesuk.ac.uk/statistics/fees/survey08-09.asp


Fulbright

Guarantors of future

Institute of International Education


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!