Kādēļ nepamēģināt aizstāt parlamenta vēlēšanas ar tautas priekšstāvju izlozi reizi gadā/reizi divos gados?

Kādēļ nepamēģināt aizstāt parlamenta vēlēšanas ar tautas priekšstāvju izlozi reizi gadā/reizi divos gados?

Šī ir radikāla ideja, kurai ir divi iedvesmas avoti: pagājušās nedēļas Eiropas pilsoņu debašu pieredze (skat. manu iepriekšējo blogu) un apziņa, ka sākotnēji (Antīkajā Grieķijā) ar vārdu “demokrātija” tika saprasts kaut kas pilnīgi cits nekā pēdējos 3 gadsimtos.

Varbūt priekšlikums izklausās neparasti, bet kādēļ gan pārvaldes modelis nevarētu izskatīties aptuveni šādi:

(1) Atsakāmies no parlamenta vēlēšanām, tā vietā šos 100 amatus aizpildot ar pēc nejaušības principa atlasītiem cilvēkiem. Paralēli tomēr pastāv atlases kritēriji: reprezentivitāte (piemēram, pēc trim kritērijiem – dzimums, vecums, teritoriālais sadalījums). Sastāva maiņa notiek biežāk nekā šobrīd – teiksim, reizi divos gados (iespējams, reizi gadā).

Šādi iegūstam uzreiz vairāki priekšrocības:

1) samazināta “varas sagrābšanas” iespēja – proti, nejauši atlasīti cilvēki nav atkarīgi no partiju finansētājiem;

2) reprezentativitātes kritērijs – pārstāvēti daudzveidīgākas sociālās grupas, līdzsvarotāks parlamenta sastāvs;

3) biežāk mainoties parlamenta personālsastāvam, deputāti neatsvešinās no sabiedrības, labāk saprot aktuālās problēmas;

4) tiek labāk izmantots katra deputāta potenciāls – tādēļ, ka pazūd partiju elites diktāts un deputāti ir daudz vairāk motivēti domāt patstāvīgi;

5) daudz lielāka iespēja, ka par ministriem tiks “nozīmēti” profesionāli cilvēki (piemēram, ja būtu nosacījums, ka ministrs nedrīkst būt parlamenta deputāts) ar labu reputāciju sabiedrībā.

(2) Atsakoties no parlamenta vēlēšanām, sabiedrībai ir jākompensē mazākās līdzdalības iespējas (kas iepriekš lielā mērā notika tieši caur vēlēšanām). To var izdarīt trīs virzienos:

1) Nosakot, ka parlamenta “pretsvaru” amati ir vēlēti (piemēram, prezidents, kas var apturēt kāda likuma spēkā stāšanos; iespējams – Satversmes tiesas tiesneši)

2) Būtiski paplašinot tiešās demokrātijas iespējas – piemēram, tiek izveidoti e-referendumi un arī elektroniskas parakstu vākšanas. Katram pilsonim tiek nodrošināta brīva pieeja internetam, piemēram, attiecīgā novada bibliotēkā vai jebkur citur.

3) tiek mainīts valsts pārvaldes un parlamenta darba stils, ieviešot elektroniskas konsultāciju, petīciju iesniegšanas un citas iespējas. Katram ir iespēja elektroniski sekot līdzi diskusijām parlamenta darba grupās un sūtīt savus priekšlikumus atbilstoši diskusijas gaitai. Atsevišķs konsultatīvais/tehniskais darbinieks online režīmā seko līdzi šiem priekšlikumiem un piedāvā apspriešanai.

(3) Būtiski tiek mainīts parlamenta darba stils – darbs notiek galvenokārt darba grupās, kuras vada profesionāli moderatori. Darba grupās diskusijas notiek par jautājumu būtību, brīvi ir pieejams ekspertu, ieinteresēto pušu un caur “online feed” priekšlikumiem arī jebkura Latvijas pilsoņa viedoklis. Parlamenta juridiskie speciālisti šo diskusiju rezultātus formulē juridiski korektā valodā. Iespējams, ka pastāv iespēja deputātiem konsultēties par iespējamo likumprojektu konstitucionalitāti vēl pirms grozījumu pieņemšanas.

Parlaments darbojas ne tikai kā likumdevējs, bet arī daudz biežāk izpildvarai (administrācijai) dod vadošus uzdevumus visdažādākajās politikas jomās (piemēram, izglītība, nodokļi u.tml). Parlaments arī daudz aktīvāk nodarbojas ar izpildvaras uzraudzību.