Raksts

Etniskā (de)mobilizācija


Datums:
29. marts, 2005


Autori

Cynic


Foto: A. Jansons

Rīgas domes vēlēšanās “latviešu” iecirkņos “krievu” partijas ieguva izteikti mazāk balsu, nekā pie etniska balsojuma to ļautu nelatviešu skaits šajos iecirkņos, un pretēji - “krievu” iecirkņos par “krievu” partijām procentuāli nobalsoja vairāk, nekā tur reģistrēts nelatviešu vēlētāju. Kura no hipotēzēm šo paradoksu skaidro labāk – “integrējošā” vai demobilizācijas?

Šis raksts ir replika 22.martā politika.lv publicētajam Ritvara Eglāja rakstam “Latviešu dome, krievu dome”, kas bija pirmais mēģinājums ar matemātiskām metodēm izanalizēt Rīgas domes vēlēšanu rezultātus. Autoram ir trīs pamatpieņēmumi, ko īsi varētu apkopot sekojoši:

  • Eksistē divas partiju grupas – “krievu” un “latviešu”, un katras etniskās grupas vēlētāji pamatā balso par “savas” grupas partijām, turklāt citu mazākumtautību vēlētāji bloķējas ar krieviem;
  • Nelatviešu vēlētāji ir aktīvāki nekā latviešu;
  • Ja naturalizācijas process turpināsies, Rīga agri vai vēlu iegūs “krievu” domi (jāpiebilst, ka minētā raksta autors balotējās, taču netika ievēlēts domē no TB/LNNK saraksta).
  • Pirmais apgalvojums ir intuitīvi saprotams, un Eglāja kungs to pierāda, atrodot korelāciju starp “krievu” un “latviešu” partiju iegūto balsu skaitu katrā no iecirkņiem. Pie pirmajām autors pieskaita PCTVL, “Dzimteni”/LSP, “Jauno centru” un procentu barjeru nepārvarējušo Tautas saskaņas partiju. Hipotēzi par nelatviešu vēlētāju lielāko aktivitāti autors pamato ar to, ka “krievu” partiju iegūtais balsu īpatsvars ir lielāks par nelatviešu vēlētāju īpatsvaru (Eglāja kungs izmanto iedzīvotāju reģistra ziņas par katrā vēlēšanu iecirknī reģistrēto vēlētāju etnisko sastāvu).

    Šīs replikas autors uzskata, ka izdarīt visaptverošus secinājumus, pamatojoties uz tik ierobežotu datu apjomu, ir visai riskanti, kaut arī bezgala aizraujoši. Tāpēc autors uzreiz vēlas uzsvērt, ka šīs replikas mērķis nav radīt visaptverošu skaidrojumu, kas konkurētu ar Eglāja kunga piedāvāto, no “tēvzemieša” skatpunkta apokaliptisko modeli un vēl jo mazāk ar tā ekstrapolāciju nākotnē pēc “vēstures beigām”, proti, naturalizācijas pabeigšanas. Tomēr Eglāja kunga modelī ir vairākas acīmredzami vājas vietas.

    Sāksim ar apgalvojumu par nelatviešu vēlētāju salīdzinoši lielāko aktivitāti. Izmantojot Eglāja kunga minētos datus par vēlētāju etnisko sastāvu iecirkņos, mēģināsim novērtēt, vai pastāv sakarība starp šo etnisko sastāvu un vēlētāju aktivitāti 158 iecirkņos (CVK dati: http://www.pv2005.cvk.lv/akt/).

    Uzskatāmības nolūkos izveidosim vēlētāju aktivitātes grafiku (1.attēls), kurā pa kreisi atrodas paši “krieviskākie” iecirkņi (tajos latviešu vēlētāju īpatsvars ir vismazākais), bet pa labi – paši “latviskākie”.

    1.Attēls. Aktivitāte katrā iecirknī (vertikālā ass, %) atkarībā no latviešu īpatsvara vēlētāju vidū (horizontālā ass, %).

    Pirmajā acumirklī rezultāts šķiet visai haotisks, taču tas ir tikai pirmais iespaids. Jānorāda, ka uz horizontālās ass dati sarindojas diezgan vienmērīgi. Tas ļauj pielietot aproksimācijas metodi [1] jeb atrast tā saucamo tendences līniju (skat. 2.attēlu).

    2.Attēls. Aktivitāte katrā iecirknī (vertikālā ass, %) atkarībā no latviešu īpatsvara vēlētāju vidū (horizontālā ass, %) – 6.pakāpes polinomā aproksimācija.

    Acīmredzami – ja Eglāja kunga apgalvojums par nelatviešu lielāko aktivitāti būtu patiess, loģiski būtu sagaidīt augstāku aktivitātes līkni grafika kreisajā – “krievu” pusē. Taču aproksimācijas rezultātā iegūtie dati nedod ne mazāko mājienu uz šādu sakarību. Ja iegūto līkni tulkotu ļoti konservatīvi un mazā gadījumu skaita dēļ kā nepietiekami ticamas atmestu grafika abas malējās zonas (kur latviešu īpatsvars mazāks par 45% un lielāks par 85%), tad nāktos atzīt, ka nav iespējams konstatēt kaut cik ievērojamu sakarību starp vēlētāju aktivitāti atkarībā no “latviešu” vai “krievu” iecirkņa. Proti, aktivitātes rādītāji svārstās mazāk kā 5% diapazonā, turklāt šīs svārstības ir mainīgas, pulsējošas.

    Pielietojot liberālāku interpretāciju un neatmetot grafika malas zonas, mums būtu pat jānonāk pie secinājuma, kas ir pilnīgi pretējs Eglāja kunga atzinumam: jo “latviskāks” ir iecirknis, jo lielāka ir vēlētāju aktivitāte tajā.

    Tagad apgalvojumu par nelatviešu vēlētāju mobilizāciju pamēģināsim apskatīt no citas puses, cenšoties atrast saikni starp “krievu” partiju iegūto balsu summu un vēlētāju aktivitāti iecirkņos (skat. 3.attēlu). Pēc Eglāja kunga loģikas, ja reiz “krievu” elektorāts ir aktīvāks par “latviešu”, tad “krievu” partiju iegūtajam balsu procentam vajadzētu būt augstākam tajos iecirkņos, kuros bijusi augstāka aktivitāte.

    3.Attēls. “Krievu” partiju balsu summa (vertikālā ass, %) atkarībā no vēlētāju aktivitātes iecirknī (horizontālā ass, %).

    Jānorāda, ka lielākā daļa datu koncentrējas 45 – 60% aktivitātes diapazonā – ir tikai daži iecirkņi, kuros aktivitāte bijusi mazāka vai lielāka par šiem skaitļiem. Tāpēc precīzam atainojumam grafika malās trūkst datu, kas jāņem vērā, veicot aproksimāciju (4.attēls).

    4.Attēls. “Krievu” partiju balsu summa (vertikālā ass, %) atkarībā no vēlētāju aktivitātes iecirknī (horizontālā ass, %) – 5.pakāpes polinomā aproksimācija.

    Pilnīgi skaidrs, ka sakarībai ir izteikti lejupslīdoša tendence: jo augstāka ir aktivitāte, jo mazāka ir tā vēlētāju daļa, kas balsojusi par “krievu” partijām. Jāuzsver, ka šī lejupejošā tendence sākas jau augstas ticamības zonā un grafika malējo zonu atmešana nemaina līknes virzienu (kaut arī ietekmē lejupslīdes ātrumu).

    Šis secinājums labi sader ar iepriekšējo grafiku pāri: jo “latviskāks” iecirknis, jo augstāka tajā vēlētāju aktivitāte un attiecīgi – jo mazāk balsis iegūst “krievu” partijas.

    Visbeidzot, pievērsīsimies galvenajam Eglāja kunga apgalvojumam, ka vēlētāji savā izvēlē bijuši teju vai monolīti. Lai to pārbaudītu, aplūkosim sakarību starp “krievu” partiju balsu summu (dati uz vertikālās ass) un nelatviešu vēlētāju īpatsvaru (dati uz horizontālā ass) katrā no iecirkņiem (5.attēls).

    5.Attēls. Nelatviešu vēlētāju īpatsvars (sarkanā līnija, %), par “krievu partijām nodoto balsu summa (rozā līnija, %) un tās 5.pakāpes polinomā aproksimācija (zilā līnija, %).

    Secinājums, kas izriet no abu tendenču saattiecinājuma grafikā, ir visai paradoksāls: “latviešu” iecirkņos “krievu” partijas ieguva izteikti mazāk balsu, nekā pie etniska balsojuma to būtu ļāvis nelatviešu vēlētāju skaits attiecīgajos iecirkņos, savukārt “krievu” iecirkņos tieši pretēji – par “krievu” partijām procentuāli nobalsoja vairāk vēlētāju, nekā šajos iecirkņos ir reģistrētu nelatviešu vēlētāju. Šos rezultātus var traktēt vismaz divējādi.

    Pirmo hipotēzi varētu nosaukt par “integrējošo” – latviešu vidē dzīvojošiem nelatviešu pilsoņiem ir mazāka nosliece balsot par “krievu” partijām, savukārt “krievu” vidē dzīvojošo latviešu daļa ir gatava atdot balsis par savu nelatviešu kaimiņu partijām. Šāds secinājums nedaudz mīkstina Eglāja kunga apgalvojumu par etnisko balsojumu.

    Otra hipotēze – (de) mobilizācijas. Saskaņā ar to, latviešu vidē dzīvojošam nelatviešu vēlētājam kaut kādu iemeslu dēļ ir mazāka nosliece vispār piedalīties vēlēšanās, līdzīgi kā latviešu pilsonim, kas dzīvo “krievu” vidē. Šāds secinājums mīkstina citu Eglāja kunga secinājumu, ka nelatviešu vēlētāji ir mobilizētāki.

    Tomēr jāatzīst, ka abas hipotēzes ir vienlīdz nepierādāmas – katrā ziņā vismaz pamatojoties uz aplūkotajiem datiem. Vēlētāju aktivitāte ir atkarīga no daudziem citiem iemesliem, kam nav sakara ar etniskumu un politiku – sākot ar dzīves līmeni katrā no iecirkņiem un beidzot ar pašas balsošanas vietas ērtu sasniedzamību. Tāpēc atliek vien atkārtot, ka pamatojoties uz nepilnīgiem datiem var censties noteikt vien pašas vispārīgākās sakarības, un arī tad ar zināmu riska tiesu.
    ___________________________

    [1] Datu apstrādei izmantotas programmas MatLab 5.2 un Microsoft Excel.

    Šis raksts krievu valodā ideju vietnē dialogi.lv

    Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!