Foto: I. Kalniņš © AFI
Latvijas “ētikas infrastruktūras” izvērtējums, iespējams, būtu atsevišķa dokumenta vērts, taču bez tā Saeimas ētikas kodekss nevarēs kalpot savam uzdevumam.
Priekšnoteikumi ētikas principu iedzīvināšanai valsts amatpersonu darbībā dažādās valstīs atšķiras. Arī Eiropas Savienības dalībvalstīs pastāv atšķirīga pieeja parlamenta locekļu un darbinieku ētiskas rīcības veicināšanai[1], pieņemot valstij svarīgus lēmumus.
Atsevišķas valstis, piemēram, Lielbritānija, izstrādājušas dokumentu kopumu vai vienotu ētikas kodeksu, kurā skaidri noteikti parlamentāriešu pienākumi un uzvedības standarti. Šādos gadījumos ētikas kodeksam ir iespēja darboties kā parocīgam deputāta rīcības ceļvedim – kodekss atbalsta likumdošanā iestrādātos ētikas principus, uzlabo deputātu un vēlētāju attiecības, kā arī deputātu savstarpējās attiecības, atvieglo un veicina deputātu pašnovērtējumu.
Savukārt citu valstu, piemēram, Francijas, Beļģijas, Itālijas, Austrijas, Dānijas un Zviedrijas parlamentos deputātu rīcības ētisko aspektu (atklātība, interešu konflikta novēršana u.c.) pārraudzība atstāta normatīvo aktu un administratīvo noteikumu ziņā. Ētiska rakstura principi un rīcības izvērtēšana netiek uzsvērta kā īpaša nepieciešamība, bet uzskatīta par konstitūcijas, parlamentārās procedūras noteikumu, atsevišķos gadījumos – vispārējās darba likumdošanas un interešu reģistra likuma, kā arī citu normatīvo aktu un kriminālkodeksu sastāvdaļu.
Izstrādājot “Latvijas valsts Saeimas deputātu ētikas kodeksa” projektu, sabiedriskā organizācija Ētikas padome centusies izvairīties no kodeksa „pārklāšanās” ar likumdošanu, atstājot likumdevēju ziņā konkrētāku kodeksā uzstādīto ētikas kategoriju un jēdzienu skaidrojumu[2]. Šī pieeja tiecas parādīt, ka ētikas kodekss ir kas vairāk nekā tikai administratīvu un juridisku priekšrakstu kopums. Kodeksam jākalpo par pamatu arī atbildīgai savas rīcības izvērtēšanai. Tādā gadījumā ētikas kodeksa uzdevums būtu formulēt un skaidrot ētiskās kategorijas plašākā mērogā[3].
Tomēr, neatkarīgi no tā, cik plaši formulēti uzstādītie ētikas principi, to uzturēšanu praksē jāveicina ar atbilstoša mehānisma jeb līdzekļu kopuma palīdzību. Parlamenta ētikas kodeksa ieviešanas mehānisms izstrādājams, ņemot vērā parlamenta uzbūvi un darbības īpatnības[4]. Piemēram, Skotijas parlaments šo līdzekļu kopumu iekļauj tieši parlamenta ētikas kodeksā[5], bet Lielbritānijā tas atainots kodeksu pavadošās vadlīnijās[6], kuras sniedz plašu instrumentu klāstu parlamentāriešu ētikas kodeksa iedzīvināšanai.
Latvijas Saeimas deputātu ētikas kodeksa projekts nav izstrādāts kā saistošs dokuments un pats par sevi pieļauj plašu personiskās izvēles lauku. Par instrumentiem ētikas kodeksa ieviešanai rūpējas Saeimas deputāta Ainara Latkovska piedāvātā ētikas kodeksa īstenošanas procedūra. Līdzīgi Lielbritānijas parlamentam noteiktajām vadlīnijām, šī procedūra piedāvā ētikas komisāra posteņa izveidi[7] un Saeimas Mandātu un iesniegumu komisijas uzdevumu paplašināšanu, lai atbalstītu ētikas kodeksā izvirzīto principu un vērtību uzturēšanu praksē. Būtisks procedūras trūkums ir nepietiekams esošās „ētikas infrastruktūras” izvērtējums: pietrūkst analīzes par pastāvošajos normatīvajos aktos iestrādātajiem ētikas principiem un administratīvajām procedūrām, kas attiektos uz Saeimas deputātiem, kā arī pārraudzības institūcijām un to uzdevumiem. Ir svarīgi ievērot, ka ētikas kodeksa dzīvotspēju veicina dažādi nosacījumi, kuru pašmērķis ne vienmēr ir ētikas idejas popularizēšana. Kopā ar ētikas principiem šie nosacījumi praksē veido ētikas kodeksu kā personīgas uzvedības un kolektīvas darbības modeli.
Iespējams, ka Latvijas gadījuma „ētikas infrastruktūras” izvērtējums būtu atsevišķa dokumenta vērts, taču bez tā ētikas kodekss nevarēs kalpot savam uzdevumam – atvieglot deputātiem veikt to valstiskos pienākumus un izprast ētikas principu praktisko sasaisti ar administratīvajām un normatīvajām prasībām. Pašreizējā situācijā nav pārskatāmas, viegli izprotamas informācijas par to, kurā normatīvajā aktā meklēt padomu ētikas principa pielietojumam noteiktā gadījumā, vai arī ziņas par to, kad ētikas komisāram jāmeklē Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja palīdzība. Vērtīga ir Skotijas parlamenta pieredze[8], detalizētajā “ētikas infrastruktūras” izvērtējumā norādot, kuri ētikas kodeksa ieviešanas mehānismi ir pamatoti pastāvošajā likumdošanā, bet kurus no jauna apstiprinājis parlaments, pieņemot ētikas kodeksu.
Apsveicami, ka Ētikas padomes iniciatīvas rezultātā Saeimas deputāti ķērušies pie ētikas kodeksa projekta izvērtēšanas. Tomēr deputāti nāk un iet, taču ētikas kodekss, ja tas tiks apstiprināts Saeimā, paliks. Tādēļ jācer, ka šis ētikas kodekss nepametīs deputātus lēmumu mūžamežā ar personisko izvēli kā vienīgo ceļvedi.
______________
[2] Piemēram, saistībā ar interešu konfliktu, tas ir likums “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”.
[4] Sīkāku analīzi skat. : „Tas taču ir tik vienkārši!”, Atis Zakatistovs, „Diena”, 2003. gada 25. oktobrī.
[5] Skotijas parlamenta ētikas kodekss: Code of Conduct for Members of the Scottish Parliament
[6] Guide to the Rules Relating to the Conduct of Members
[7] Skat. Lielbritānijas parlamentāro standartu komisāra biroja mājas lapu
[8] „Tas taču ir tik vienkārši!”, Atis Zakatistovs, „Diena”, 2003. gada 25. oktobrī.
Latvijas valsts Saeimas deputātu ētikas kodeksa īstenošanas procedūra
Latvijas valsts Saeimas deputātu ētikas kodekss
Mongolijas parlamenta deputātu ētikas kodekss (projekts)
Pārskats par ētikas jautājumu risināšanu Lietuvas parlamentā