Manā žurnālistes dzīvē kaut kas tāds vēl nebija noticis. Nekad un neviens vēl nebija aizliedzis manu rakstu. Nu tas ir noticis. Portāls TvNet piektdien publicēja manu rakstu Pildspalvu bizness — par to, kā mediju vadība ietekmē žurnālistu darbu.
Līdz pēcpusdienai šis raksts portālā vēl bija, bet vakarā — jau vairs nē. Kāda dzēšgumija to bija izdzēsusi pilnīgi un galīgi. Uz neatgriešanos, protams. Likteņa ironija — izcenzēts raksts par cenzūru!
Šodien pēc skaidrības jautāju TvNet, kas gan ir noticis. Labticīgi naivi pieļāvu iespēju, ka tehniska kļūme. Nevar taču demokrātiskā valstī, kur Satversmes 100.pants aizsargā vārda brīvību, apstākļus nezinot, kādu vainot cenzūrā! No portāla saņēmu izvairīgu atbildi, no kuras izdevās tomēr izlobīt vēsti „mums bija neliela nesaprašanās ar īpašniekiem”. Īpašnieki TvNetam kā jau katram sevi cienošam Latvijas uzņēmumam mīt kaut kur ofšorā — ārpus Latvijas nodokļu un kontroles zonas. Taču žurnālistu pētījumi liecina, ka ar Grafton Entertainment, kam pieder TvNet, saistīts ir LNT direktors Andrejs Ēķis. Protams, protams, neviens mirstīgs cilvēks, kas nav prokurors, visticamāk, nekad neatklās lielā kombinatora Ēķa biznesa shēmas. Taču ir aizdomas, ka Ēķis un viņam uzticīgā komanda nemaz nestāv tik tālu no TvNet cenzēšanas. Vēl jo vairāk tāpēc, ka manā rakstā, ilustrējot žurnālistu ietekmēšanu, bija piemērs par to, kā Ēķis Lembergam apsola, ka viņš — par smagiem ekonomiskiem noziegumiem apsūdzētais — LNT ēterā brīvi varēs izrunāties savai aizstāvībai.
„Tu tur pats apskaties pirms tam tos jautājumus, kurus negribi, paprasi uzreiz, ko prasīs, ko neprasīs,” — tik vēlīgi Lembergam LNT ēteru atvēlēja Ēķis. Un Lembergs savam čomam Ēķim deva pavēli pasekot līdzi, lai „tur netīšām neapbižo mani tagad, zini.” Tāda divu kombinatoru cienīga saruna par to, kā kontrolēt un ietekmēt medijus.
Ēķis konkrētajā gadījumā uzvedās kā tāds ētera pavēlnieks, nevis direktors, kurš pēc būtības nedrīkstētu iejaukties redakcionālajā darbā. Un, ja jau reiz (naivi varam domāt, ka tikai reizi) Ēķis ir diktējis, cik maigai redakcijai būt pret Lembergu, tad ir pietiekams pamats aizdomām, ka arī TvNet — vienu no savas sashēmotās impērijas sastāvdaļām — regulē Ēķis vai arī kāds no viņa komandas. Kungiem nepatīk portālā publicētais? Nu, davai, metam laukā! Un tas jau nekas, ka atbildēt un taisnoties pēc tam nākas TvNet redakcijas cilvēkiem, kuriem jāaizbildinās ar pilnīgi aplamu raksta izmešanas pamatojumu. Redz, rakstā esot bijuši fragmenti no Ēķa un Lemberga sarunas, kas iekļauta Lemberga krimināllietā, kas vēl neesot iztiesāta. Nu šāds pamatojums neiztur ne vismazāko kritiku, jo raksts nebija par Lemberga krimināllietu. Raksts bija par medijiem — par žurnālistu neaizsargātību. Un, re, prakse pierāda, ka tas viss ir patiesība.
Protams, protams, man te var oponēt — privāts medijs dara kā grib. Bet ir tikai vairāki „bet”. Vispirms — ja raksts, piemēram, neatbilda TvNet formātam, tad to nemaz nevajadzēja publicēt, bet uzreiz man pateikt — paldies par piedāvājumu, diemžēl šoreiz nesanāks. Taču — nē. Redakcija nopublicēja gan, pat atzīstot rakstu par lielisku esam, taču, kad „pamodās” ofšorīgie īpašnieki, tad izņēma laukā. Viegli taču, jo nav jau avīze, kur no drukas versijas vairs neko ārā neizgriezīsi. Internets viegli padodas cenzūras šķērēm.
Un otrkārt. Jā, medijam drīkst būt sava pozīcija, bet tad tas arī ir atklāti jāpasaka — strādājam Andreja Ēķa un viņa draugu labā, tāpēc nepublicēsim rakstus, kas bojā Ēķa&Co visnotaļ cienījamo tēlu. Ziniet, ne jau kurš katrs ir spējīgs radīt episkos un vēsturiski pilnīgi greizos, tik primitīvos Rīgas sargus! Pie tam — par valsts naudu! Bet Ēķis to prot. Jo ir taču tik cienījams cilvēks arī pēc digitalizācijas afēras. Tik cienījams, ka pēc sarokošanās ar viņu roku nevajadzētu trīs dienas mazgāt vai vēl labāk — neelpot Andreja tuvumā, bet tikai skatīties viņā sajūsmas pilnām acīm — redz, kur cilvēks, kas prot biznesu taisīt!
Jā, mediju ietekmētāji visos laikos ir bijuši nu ļoti cienījami. Lembergu jau arī mīl. Nu — vismaz tantuki, kas viņam ik tiesas sēdi puķes dāvina. Un Šķēli mīl varbūt par to, ka viņš un viņa biznesa partija mīl vecās Paula plates. Un vēl mīl Šleseru par to, ka visi viņa valsts biznesa projekti, sākot no Latvijas pasta un beidzot ar lidostu Rīga, ir bijuši neveiksmīgi un viņš ir bijis viens no tiem valdošajiem, kas valsti ir iegāzējis galīgā grāvī.
Mēs mīlam tos, kas it kā ir visvareni. Pakļaujamies viņiem. Baidāmies. Bet neatskārstam, ka šiem cilvēkiem pašiem ir bail. Un tāpēc viņi uzvedas tik bravūrīgi. Elementāra psiholoģija.
Visvarenais Ēķis sajutās tik vājš, ka par nevēlamu traucēkli saredzēja būtībā maigu skatījumu uz Latvijas žurnālistu dzīvi. Sajutās vājš un viņā, visticamāk, iedarbojās dzēšgumija — neko sliktu par mani un manu impēriju! Esmu cienījams.
Ne par velti pie mana raksta neilgi pirms tā dzēšanas TvNetā parādījās kāds ironisks komentārs ar segvārdu „Ēķis” — “Tā kā es esmu Ēķis, tad šis raksts tūlīt pazudīs.”