Raksts

ES un nauda


Datums:
09. janvāris, 2002


Autori

Inna Šteinbuka


Foto: AFI

ES valstis nav vairs īpaši pievilcīgas investīcijām un arī citi pasaules reģioni sakarā ar globālo lejupslīdi nav vilinoši, turpretī Centrāleiropas valstu ekonomika turpina attīsties straujākos tempos un Latvija kā ES dalībvalsts būtu investoriem interesanta.

Lasot lekcijas Latvijas Universitātes Eiropas studiju maģistra programmā, biju pārsteigta, ka daži no maniem studentiem ir eiroskeptiķi. Ja jau studenti, kuri ir izvēlējušies no plašās sociālo zinātņu programmas apgūt tieši Eiropas studijas, skeptiski vērtē Latvijas iestāšanos ES, ko tad domā mazāk informētā sabiedrības daļa? Jāatzīst, ka sabiedrības attieksme pret Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā nav viennozīmīga. Gan veiktās aptaujas, gan cilvēku paustie viedokļi masu medijos liecina, ka apmēram trešā daļa no Latvijas iedzīvotājiem Eiropas Savienību vērtē negatīvi.

Kāpēc tik liela Latvijas iedzīvotāju daļa ir eiroskeptiķi? Viens no iemesliem ir cilvēku neizpratne par Latvijas lomu, tiesībām un, galvenokārt, ieguvumiem, Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā. Diemžēl, reizēm ir jāatzīst, ka daži no izskanējušiem apgalvojumiem “par” vai “pret” Latvijas dalību ES ir vairāk intuitīvi, nevis balstīti uz faktiem un zināšanām par ES un tās darbību, bet daži apgalvojumi ir pat nepamatoti. Sabiedrībai trūkst informācijas. Tādēļ Latvijas pārvaldes institūcijām būtu intensīvāk jāorganizē informatīvi pasākumi par Eiropas Savienību, tās īstenotajām politikām, jāveic izskaidrojošais darbs par mūsu valsts ieguvumiem un zaudējumiem, iestājoties ES.

Latvijas ieguvumi, iestājoties ES, ir ļoti dažādi – ekonomiskie, sociālie, politiskie u.c. Kā nozīmīgākie ekonomiskie ieguvumi, manuprāt, ir minami divi:

palielināsies investīcijas Latvijā, un tas ir galvenais ekonomiskās izaugsmes un labklājības augšupejas faktors;
paaugstināsies finansu un monetārās sistēmas drošība, kas, savukārt, ir garants naudas stabilitātei Latvijā.

Aplūkojot investīciju piesaistīšanas iespējas, acīmredzams, ka Latvija kā Eiropas Savienības dalībvalsts savas ekonomiskās un sociālās politikas īstenošanai piesaistīs finansu resursus no strukturālajiem fondiem un kohēzijas fonda. Strukturālie fondi ir ES reģionālās attīstības politikas finansu instrumenti, kas kalpo kā atbalsts ES dalībvalstu sociālekonomisko problēmu risināšanai. Šo fondu loma nacionālo valstu ekonomikas attīstībā ir acīmredzama, piemēram, plaši pieminētais Īrijas veiksmes stāsts. Ņemot vērā to, ka Latvijas ekonomiskās un sociālās attīstības rādītāji krasi atšķiras no ES pašreizējo dalībvalstu vidējā līmeņa, ir ļoti būtiski piesaistīt naudas līdzekļus no minētajiem fondiem dažādu projektu īstenošanai Latvijā. Jaunu projektu realizēšana un tiešo investīciju piesaiste rūpniecībai, infrastruktūrai, vides aizsardzībai, lauksaimniecībai, izglītībai un veselībai sekmēs papildus darba vietu radīšanu un veicinās ekonomisko izaugsmi. Par šo investīciju piesaistes aspektu ir daudz runāts un diskutēts arī presē.

Savukārt, kā netiešais ieguvums no Latvijas līdzdalības ES ir jāmin fakts, ka Eiropas Savienības dalībvalstis nav vairs īpaši pievilcīgas investīcijām, kā arī citi pasaules reģioni sakarā ar globālo lejupslīdi nav vilinoši, lai tajos ieguldītu lielus finansu līdzekļus. Turpretī, Centrālās Eiropas valstu ekonomika turpina attīsties straujākos tempos nekā citās pasaules valstīs, un šis reģions spēj piesaistīt investīcijas. Īpaši pievilcīgas ir Baltijas valstis. Latvijā IKP pieaugums ir lielākais ne tikai ES kandidātvalstu, bet arī Baltijas valstīs. Līdz ar to, Latvija kā ES dalībvalsts būtu interesanta gan ārvalstu, gan vietējiem investoriem. ES dalībvalsts statuss investoriem sniegtu drošas garantijas, ka uzņēmējdarbības vide atbilst augstiem ES standartiem.

Runājot par naudas stabilitāti, šobrīd Latvijā ir vērojama liela tekošā konta nesabalansētība, tāpēc finansu un monetārās sistēmas ievainojamība ir relatīvi liela. Šis ir viens no iemesliem, kādēļ arī Starptautiskais Valūtas fonds norāda uz nepieciešamību Latvijā samazināt budžeta deficītu. Iestājoties ES un Ekonomiskajā un Monetārajā savienībā, Latvija kļūs par ES finansu sistēmas sastāvdaļu. Tas garantēs cenu un valūtas kursa stabilitāti, stabilas valsts vērtspapīru procentu likmes un valsts finansu sistēmas ievainojamības risks vairs nepastāvēs.

Šeit minētie nav vienīgie ieguvumi, Latvijai kļūstot par ES dalībvalsti, bet tos aplūkosim citreiz.


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!