Raksts

Es mīlu kultūru. Un klikš!


Datums:
17. novembris, 2010


Autori

Anda Rožukalne


Foto: See-ming Lee

Ja mediju satura veidotāji nespēj ieraudzīt ar kultūru saistītas informācijas jēgu, tad viņi neizmanto savu mediju ietekmi, lai kultūras notikumus, personības un ziņas padarītu ietekmīgas, aizraujošas un vajadzīgas.

Arvien lielāks skaits cilvēku ikdienas informāciju iegūst no dažiem populārākajiem interneta portāliem. Faktu, ka viņu kultūras interešu izpratnes lauks ir nekopts, daļa uztvertu kā apvainojošu pļauku. Bet…

Šīs slejas tematu ierosināja rakstnieces Daces Rukšānes ieraksts twiterr.com, ka viņai ir vienaldzīgas nesenās Delfu portāla dizaina pārvērtības, bet dusmas raisa tas, ka kultūras infrmācija meklējama kaut kur tālu apakšā aiz visām citām ziņām.

Aiz bulvāra, veselības un skaistuma

Uzmeklēju kultūru delfi.lv, tvnet.lv un apollo.lv, jo tie ar dažādām sekmēm gadiem ilgi ir interneta lietotāju informācijas patēriņa topu augšgalā (TNS Latvia, gemiusAudience.lv). Delfos satura rindās kultūra meklējama aiz tehnoloģiju vēstīm un pirms sievietēm domātā satura. Lai nonāktu līdz kultūrai, pamatīgi jāsasprindzina datorpeles vadīšanai paredzētie pirksti, jāpārvar gari biznesa, sabiedrības un reklāmrakstu informācijas bloki.

Arī Tvnet satura joslas nesatur vārdu „kultūra”, te rodama vien Popkultūra. Tomēr pirms svētkiem kā galvenais materiāls bija izcelts portāla oriģinālmateriāls par Nacionālā teātra aizkulišu dzīvi. Turpat netālu — pārdomas par patriotisma izpausmi kultūrā. Tomēr kultūras sadaļa portālā ir — tā meklējama aiz izklaides, apmēram tikpat zemu kā citur.

Apollo navigācijas pogas nesatur vārdu „kultūra”, tiek piedāvāta Izklaide, bet portāla vidējā sleja tālu aiz Bulvāra, Veselības un skaistuma, kā arī bērnu un vecāku tēmām piedāvā sadaļas Kino un TV, Mūzika un notikumi. Arī lai šo ieraudzītu, vajadzīgs laiks un pacietība.

Ziņas patrepē

Ja runājam par interneta portālu arhitektūru, tad varētu teikt, ka kultūras jaunumi ir paslēpti patrepē. To saturu pārsvarā piepilda sludinājuma tipa informācija. Taisnības labad gan jāsaka, ka, nerakājoties ļoti dziļi, identiski kultūrfaktu sludinājumi un ziņu aģentūru piegādāti kultūras amatpersonu citāti sastopami arī specializētajos interneta medijos — kultūra.lv, mazliet vairāk šarma un ieinteresētības piedāvā e-art.lv (tas ik dienas piedzīvo 250 — 350 unikālos apmeklētājus), un jauniešu kultūras portāls hc.lv.

Lielo interneta mediju satura veidotāji, kas seko lietotāju klikšķu biežumam un dinamikai, pamatoti iebilstu, ka mēs paši vainīgi — maz vēlamies kultūru, maz klikšķinām. Portālu redaktori to var viegli pierādīt, jo gadījumā, ja, piemēram, režisors Alvis Hermanis reiz atkal nācijai acīs metīs izaicinošus vārdus par kultūras trūkumu un/vai cita veida muļķību, tad gan apmeklētāju uzmanība tiks pievērsta visu portālu galvenajās vietās.

Līdzīgu ainavu piedāvā arī citi mediji. Mana studente, kas veidoja pētījumu par kultūras ziņām televīzijā, bija spiesta palielināt savu pētījuma periodu, jo kultūras ziņu ziņās nebija. Skaidrojot, kāpēc gan tā, izrādījās, ka ne jau skatītāji atgrūž mūsu dvēseli izdaiļojošo informāciju, bet to zemu vērtē paši satura producenti, redaktori. Ja mediju satura veidotāji nespēj ieraudzīt ar kultūru saistītas informācijas jēgu, tad viņi neizmanto savu mediju ietekmi, lai padarītu kultūras notikumus, kultūras personības un ar kultūru saistītas ziņas ietekmīgas, vēlamas, aizraujošas, vajadzīgas, pieejamas. Tas, savukārt, ir mediju kultūras jautājums. Dacei Rukšānei izādījās taisnība. Ja jums tiešam interesē kultūra, klikšķiniet newyorker.com.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!