Foto: Foto - R. Traidās © AFI
Bērniem mēdz būt tāds uzskats – skola ir viena lieta, bet tad, kad aiziešu no skolas, man sāksies tā īstā dzīve. Viņi neapzinās, ka tā „kaut kuriene” sākas jau skolā.
„Es izvēlos profesiju” – šī Valmieras rajona Kocēnu pamatskolas projekta galvenais mērķis ir palīdzēt skolēniem jau pamatskolā gūt pirmo ieskatu savā iespējamajā nākotnes profesijā, lai saprastu, ko izvēlēties. Apzinoties savu lomu skolēnu turpmākā ceļa izvēlē, Kocēnu pamatskola īstenojusi projektu ar nodomu radīt skolēniem izpratni par to, kā jau pamatskolā izdarītā izvēle ietekmē turpmāko profesionālo dzīvi. Projekta laikā skolēni apmeklēja vairākas iestādes un uzņēmumus, iepazina dažādas profesijas un mēģināja saprast, vai tās viņiem ir piemērotas. Arī skolēnu vecākiem notika lekcijas par to, kā viņi var palīdzēt bērniem karjeras izvēlē.
Projekta vadītāja, Kocēnu pamatskolas direktores vietniece mācību darbā Daiga Ramata stāsta, ka Kocēnu pamatskolā, tāpat kā citās Latvijas skolās, bieži nākas sastapties ar skolēnu motivācijas trūkumu: „Bērniem mēdz būt tāds uzskats – skola ir viena lieta, bet tad, kad aiziešu no skolas, man sāksies tā īstā dzīve. Tad man būs profesija, karjera, apgādāšu ģimeni un vēl varēšu braukt uz ārzemēm atpūsties – tas viss no „kaut kurienes” nāks. Viņi neapzinās, ka tā „kaut kuriene” sākas jau šeit – skolā, tu jau būvē savu nākotni katru dienu, nākdams vai nenākdams uz skolu.”
Īsa informācija par projektu:
Projekta nosaukums:
Es izvēlos profesiju
Projekta iesniedzējs:
Kocēnu pamatskola
Projekta mērķauditorija:
Skolēni Kocēnu un Paistu (Igaunija) pamatskolās
Projekta finansējums:
Ls 3 133
Aktivitāte, kuras ietvaros projekts atbalstīts:
Profesionālās orientācijas un konsultēšanas pasākumi izglītības iestādēs
Aktivitāti administrējošā institūcija:
Profesionālās izglītības attīstības aģentūra
Viens no projekta motivācijas pasākumiem bija sākumskolas bērnu vecāku aicināšana uz skolu, lai viņi bērniem pastāstītu par savu profesiju. „Kad bērnam prasa, ko tad īsti mamma dara, atbilde skan: grāmatvede, friziere, vēl kaut kas. Bet, ko tieši viņa dara, bērns nezina. Ir kaut kāda anonīma vieta, uz kuru mamma vai tētis aizbrauc un atbrauc atpakaļ ar naudu. Kas tur notiek, bērniem nav skaidrs. Secinājām, ka vecāku aicināšana un stāstījumi bija ļoti vērtīgi, jo bērns iegūst iespēju uzzināt, kas īsti vecāku darbavietā notiek,” stāsta skolotāja.
Savukārt Kocēnu pamatskolas vecāko klašu skolēniem bija iespēja vienu dienu apmeklēt dažādas darbavietas un, pildot viņu prasmēm un spējām piemērotus darbiņus, saprast, vai šo profesiju izvēlēties par savējo. Zēni, pabijuši gaterī, pēc tam skolotājai teikuši: „Nē, skolotāj, es tomēr gribu vidusskolu un pēc tam darīt kaut ko tādu sakarīgāku.” Citi skolēni iepazina darbu policijā, pašvaldības iestādēs, pie zemes ierīkotājiem, autoservisā, arī veterinārajā klīnikā. Skolēni uz pašu izvēlētajām darbavietām ņēma līdzi skolotāju izveidotas anketas ar jautājumiem – piemēram, kāda izglītība un rakstura īpašības nepieciešamas sekmīgai darba paveikšanai, kas šīs dienas laikā šķitis sevišķi saistošs un kas nav paticis. Anketā bija jāmin arī profesijas negatīvās puses. Ja skolēniem pēc profesijas iepazīšanas šķita, ka varētu šādu darbu darīt, anketā bija jānorāda, kāpēc. Skolēniem pēc darba vietās pavadītā laika radušās dažādas pārdomas – ne vienmēr cilvēki spēj novērtēt to, ko dara viņu labā; ja darbs patīk, tad strādāt ir vieglāk; sajūta, ka vari izglābt kāda dzīvnieka dzīvību, ir vienkārši brīnišķīga; vajag tikai strādāt un strādāt.
Skolēni devušies arī mācību ekskursijās uz dažādiem uzņēmumiem, turklāt, pateicoties Eiropas Sociālā fonda finansējumam, ekskursijās varējuši piedalīties pilnīgi visi bērni. Ne vienmēr visu bērnu vecāki var samaksāt par ekskursiju un kādam skolēnam vienmēr nākas palikt mājās. „Viena lieta ir, ka skolotājs stāsta, rāda, ka ir tādi ceļi, šādas iespējas. Pavisam cita – ka vari iziet ārpus skolas sienām un paskatīties, kā tas izskatās reāli darbībā,” saka Daiga Ramata, kas vedusi skolēnus mācību ekskursijās uz „Lattelekom”, lidostu, muzejiem un televīziju. „Ko nozīmē darbs muzejā? Ko nozīmē strādāt televīzijā? Bērni sāka saprast, kā tas īsti ir, jo sapnis par strādāšanu televīzijā nemaz nav nereāls,” stāsta skolotāja. Viņa arī atzīmē, ka vienam otram skolēnam ļoti mainījies viedoklis par profesijām: ”Kamēr nesaproti, tev viss izskatās tik skaisti – televīzija, teātris. Taču patiesībā tas ir ļoti, ļoti smags darbs. Tā rozīnīte, ko ieraugi virspusē, ir maza. Darbs tam visam apakšā ir liels un smags, nekur jau tu nevari bez piespiešanās. Diendienā stāvot pie tāfeles ar krītu un rādāmkoku, viss tā arī paliek stāstīšanas līmenī. Ja bērni mācību ekskursijā saskata jēgu, ne tikai izklaidi, tad arī sarunas pēc tam veidojas daudz interesantākas un saturīgākas.”
Nozīmīga projekta daļa bija arī lekcija vecākiem, par to, kā viņi var palīdzēt saviem bērniem profesijas izvēlē. „Atbalstam nav jābūt tikai tehniskam: „ko man izvēlēties?”, bet ar attieksmi: „Vai vispār man ir kaut kas jāizvēlas? Vai izglītība mūsu ģimenē ir prestiža lieta?” Ja vecāki pasaka: „Nemācies!” vai arī: „Mācies, mācies, tāpat no tevis nekas neiznāks. Nekur tālāk tāpat netiksi”, bērns nesaņem svarīgu psiholoģisko atbalstu. Kā tā vardīte pasakā – ja nekulies, nolaid ķepiņas, tad arī nogrimsi krējumā. Ja kulsies, ar garantiju vienmēr kaut kas būs, kaut ko sakulsi. Tieši tādu atbalstu vajadzētu no vecākiem, un liekas, ka lekcijā izdevās viņiem to pateikt,” saka skolotāja.
Tā kā Kocēnu pamatskolai ir sena draudzība ar Paistu pamatskolu Igaunijā, neizpalika arī kopīgi pasākumi šī projekta ietvaros – Kocēnos viesojusies igauņu skolēnu un skolotāju grupa. Skolotāji izmantojuši tikšanās iespēju, lai kopīgi pārspriestu izglītības sistēmas atšķirības Latvijā un Igaunijā.
„Mēs sapratām – darām to un to, jo ir lielais mērķis, kam to visu pakārtot. Šis projekts bija stimuls sakārtot, salikt uz papīra to visu, kas ir, un to, ko varējām darīt vēl papildus, pateicoties Eiropas naudai. Es balsoju par Eiropas Savienību (ES), un viens no iemesliem, kāpēc to darīju, bija iespēja iegūt struktūrfondu naudu. Pateicoties ES naudai, mēs varējām atļauties ko tādu, kas agrāk nebija iespējams,” stāsta projekta vadītāja Daiga Ramata.
Lai gan projekts „Es izvēlos profesiju” jau noslēdzies, Kocēnu pamatskola turpina aizsākto – šoruden izveidots karjeras pulciņš vecāko pamatskolas klašu skolēniem. Daiga Ramata atzīst, ka lielākais ieguvums ir tāds, ka bērni un arī viņu vecāki jūt skolas rūpes: „Manuprāt, arī skolotājiem pašiem tas lika daudz sakārtot pa plauktiņiem, uzdodot sev jautājumus – ko es daru, ar kādu mērķi. Darbs projekta ietvaros tikai pastiprināja skolotājos jau sen zināmo patiesību – es nemācu savu priekšmetu, es mācu skolēnu. Mācu skolēnam kaut ko, lai viņš vēlāk sabiedrībā justos labi. Lai viņu palaižot dzīvē, zinātu, ka esmu devis iespēju dabūt visu, ka esmu viņam iedevis pietiekami daudz pašapziņas. Ieguvums ir arī tas, ka bērni redz – skola nav no reālās dzīves atrauta iestāde vai zudis dzīves laiks”.
Eksperta komentārs:
Ansis BogustovsAnsis Bogustovs, Latvijas Televīzijas žurnālists, raidījuma „Eirobusiņš” vadītājs:
Vai par 12 latiem var dabūt labu darbu?
Ja 1990.gadu vidū būtu zinājis, ko darīšu 2006.gadā, noteikti būtu cītīgāk mācījies latviešu, angļu, vācu, franču un visas citas iespējamās valodas, vēsturi, fiziku, ķīmiju un vēl citus priekšmetus. Ja, es toreiz zinātu…, jau skolas laikā būtu ieguvis tās zināšanas, kas vēlāk, paralēli profesionālai darbībai man nācās apgūt steigā un bieži par maksu.
Šis un daudzi citi profesionālās orientācijas projekti manī rada „baltu skaudību”, jo Kocēnu skolas jauniešiem bijusi lieliska iespēja gūt ieskatu, vai iecerētā sapņu profesija arī realitātē atbilst jaunieša interesēm un prasmēm un kas tieši jāmācās, lai pēc skolas/augstskolas beigšanas saņemtu sev tīkamu darba piedāvājumu.
Viena no stulbākajām situācijām dzīvē ir darīt darbu, kas riebjas. Savukārt vislabākie sasniegumi jebkurā nozarē bijuši tiem, kuri savu nodarbošanos uztvēruši kā hobiju. Vēl stulbāk būtu izdot tūkstoš latu no tēta un mammas kabatas, lai tikai otrajā kursā saprastu, ka izvēlētās studijas Tevi nemaz neinteresē. Iztērēti divi gadi, nomocīti paša, vecāku un pasniedzēju nervi!
Maz ticams, ka visiem projektā iesaistītajiem jauniešiem iepatikās kāda no skolotāju piedāvātajām profesijām, taču profesijas izvēlē arī „negatīvs rezultāts” ir „labs rezultāts”, un jo ātrāk tas izkristalizējas, jo tuvāk jaunietis ir savai sapņu profesijai.
Ja šajā projektā ieguldītos trīs tūkstošus latu izdala uz 258 skolēniem, sanāk 12 lati katram jaunietim. Vai ieguldot tikai 12 latus Jūs varētu atrast labu darbu?
Turklāt mūsdienās, kad kvalificētu darba roku sāk izmisīgi trūkt, šo pašu jautājumu var uzdot arī no otras puses: vai mūsdienās ieguldot 12 latus darba devējs Valmieras rajonā var atrast sev labu darbinieku, kurš vēl pirms stāšanās darbā vēlas uzzināt, kādas zināšanas un prasmes jāapgūst, lai viņu pieņemtu darbā uzreiz pēc skolas vai augstskolas beigšanas?