Raksts

Es esmu LOHAS


Datums:
23. aprīlis, 2008


Autori

Jānis Brizga


Es esmu LOHAS, visīstākā!Priecīgi izsaucās kāda man labi pazīstama sieviete, kad viņai biju pastāstījis par diviem jaunuzzinātiem mārketinga konceptiem. Tie mēģina definēt izmaiņas patērētāju sabiedrībā, kuras saistītas ar atsevišķu cilvēku grupu pievēršanos ilgtspējai un videi draudzīgam dzīvesveidam.

OHAS (lifestyle of health and sustainability) jeb veselības un ilgtspējas dzīvesveids apzīmē patērētāju segmentu, kuri aizraujas ar zaļu dzīvesveidu, domā par ilgtspēju, atbalsta ekoloģiskas iniciatīvas. Kādā veidā? Ar saviem ikdienas paradumiem un patēriņu – viņi pērk bioloģisku pārtiku, videi draudzīgu sadzīves ķīmiju, brauc ar hibrīdauto, dzīvo energoefektīvā zaļi būvētā mājā, investē ētiskajos fondos, atbalsta Fair Trade. Citiem vārdiem – šie cilvēki, kas pēc demogrāfiskajiem rādītājiem ir augsti izglītoti un finansiāli labi nodrošināti, izvēlas to, kas ir augsti kvalitatīvs, bet ar pievienotu vērtību – ētiskumu. Un nenoliedzami – šāds dzīvesveids ir arī diezgan stilīgs, turklāt šobrīd Rietumu pasaulē un attīstītajā Āzijā pietiekami rets, taču vairs ne margināls.

Daudz mazāk varētu būt cilvēku, kurus varētu kategorizēt kā LOVOS segmentam piederošus. LOVOS (lifestyle of voluntary simplicity) – brīvprātīgās vienkāršības dzīvesveids – nozīmē vides un ilgtspējības vadītu atteikšanos no patēriņa, turīguma, „jo vairāk, jo labāk“ principa dzīvē, līdz ar to arī no finansiālas labklājības, zināmā mērā arī no ērtībām un komforta. Tā ir vienkārša dzīvošana, taču ne apzināta pievēršanās nabadzībai vai askēze. Šī dzīvesstila jau konkrētāka izpausme ir – atkal jau jālieto termins angļu valodā, turklāt šim neesmu atradis labu pārnesumu latviešu valodā – „downshifting“. Tas nozīmē apzinātu lēnāka dzīves tempa izvēli, dzīvošanu ar mazākiem līdzekļiem, darba dzīves balansā izvēlēties uzsvaru uz dzīvi, un arīdzan – zaļāku dzīvesveidu. Piemēram, Lielbritānijā samērā daudz gadījumu, kad ģimene pārceļas no lielpilsētas uz laukiem, viņu ienākumi samazinās uz pusi, taču daudz ir daudz vairāk laika kopā būšanai. Radikālākie gadījumi – pārcelšanās uz laukiem pavisam citā valstī. Taču tikpat labi „downshifting“ ir arī atteikšanās no automašīnas lai samazinātu savas emisijas vai apņemšanās nestrādāt virsstundas, bet tā vietā pavadīt laiku ar ģimeni. Vienojošais – pieņemt lēmumu, ka „mazāk ir labāk“.

Šonedēļ ir Starptautiskā „downshifting“ nedēļa. Šīs kustības entuziasti apgalvo, ka „downshifting“ kļūst par izplatītu parādību visā pasaulē. Latvijā noteikti ir cilvēki, varētu tikt uzskatīti par piederīgiem šai kustībai – sākot jau no tiem, kas Atmodas gados devās no pilsētas uz atgūtajām dzimtas mājām, beidzot ar jaunām ģimenēm, kuras šobrīd dodas uz laukiem. Taču kopumā sajūta par Latviju ir tāda – LOHAS nāk – ekoproduktu bizness virmo, ielās parādās hibrīdauto, žurnāli raksta par „zaļu“ dzīvesveidu (t.i. – „zaļu“ iepirkšanos), bet brīvprātīgā vienkāršība ir dažu „trako“ izpausme. Taču tīri racionāli tieši atteikšanās no patēriņa dod vislielāko labumu videi un laimes sajūtu par dzīvi.

Ja interesē „downshifting“ – šeit padomi, kā to darīt: http://www.downshiftingweek.com

Un, ja kādam iešaujas prātā trāpīgs latviskojums terminam „downshifting“ – padalaties!

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!