Foto: Olgierd Pstrykotwórca
Gāzes tirgus liberalizācija ir bijis viens no galvenajiem jautājumiem, ko 11. Saeimas sasaukuma laikā vajadzēja atrisināt, taču to neizdarīja.
Analizējot enerģētikas politiku Latvijā vismaz pēdējos četrus gadus, jārunā par vismaz četriem nozīmīgiem tematiem, kas turklāt nav viens par otru svarīgāki – tie visi ir vienlīdz svarīgi, jo tie palīdz veicināt Latvijas enerģētisko neatkarību. Vērtējot lēmumu pieņēmēju devumu, var teikt, ka tikai vienā no tematiem noticis vērā ņemams progress – lēmumi par elektroenerģijas starpsavienojumiem Baltijas valstīs pieņemti savlaicīgi un projekti jau ir vai tūlīt tiks īstenoti un pabeigti. Tomēr, ja nebūtu Eiropas Komisijas spiediena un atbalsta, šie lēmumi, iespējams, nebūtu pieņemti, vai arī būtu pieņemti, taču projekti stagnētu.
1.Gāzes tirgus liberalizācija ir bijis viens no galvenajiem jautājumiem, ko 11. Saeimas sasaukuma laikā vajadzēja atrisināt, taču tas netika izdarīts. Gan valdības pārstāvji, gan politiķi no dažādām politiskajām partijām pēdējos vismaz divus gadus aktīvi runājuši par nepieciešamību stiprināt Latvijas enerģētisko neatkarību, taču rīcība ir bijusi gluži pretēja. Tikai dažas nedēļas pirms jau 9 gadiem ieplānotās gāzes tirgus liberalizācijas Saeima vienprātīgi apstiprināja tādus grozījumus Enerģētikas likumā, kas tirgu nevis liberalizē, bet uz trīs gadiem (līdz 2017. gada aprīlim) tirgu aizver un padara to nepieejamu citiem potenciāliem tirgus dalībniekiem. Tas arī apgrūtina Lietuvā izveidotā sašķidrinātās dabasgāzes termināļa efektīvu izmantošanu Baltijas valstu enerģētiskās neatkarības stiprināšanai. Zīmīgi, ka „par” šādiem grozījumiem Enerģētikas likumā balsoja visi balsošanā piedalījušies 91 deputāts, tātad – gan koalīcijas, gan opozīcijas partiju pārstāvji.
2.Elektroenerģijas tirgus atvēršana mājsaimniecībām ir bijis svarīgs uzdevums, kura paveikšana prasījusi ilgu laiku. Elektrības tirgus juridiskajām personām tika atvērts jau 2007. gadā. Kopš tā laika tirgū iesaistīti arvien jauni dalībnieki, mājsaimniecības atstājot kā beidzamo grupu. Lai arī iepriekš tika noteikts, ka tirgus atvēršana mājsaimniecībām notiks 2014. gada 1. aprīlī, dažas nedēļas pirms šī termiņa politiķi – „par“ balsojot „Vienotībai“, ZZS un TB/LNNK, atturoties „Saskaņas centram“ un „pret“ balsojot vien pa deputātam no „Saskaņas centra“ un ZZS – pieņēma lēmumu tirgus atvēršanu atlikt līdz 2015. gada 1. janvārim. Galvenā šāda lēmuma argumentācija – nav sagatavots regulējums mazāk turīgo sabiedrības grupu aizsardzībai pret tirgus atvēršanas rezultātā augošas elektrības cenas risku. Šos noteikumus Saeima pieņēma 2014.gada 18. septembrī. Tirgotāji 2014. gada sākumā īstenoja vērienīgas iedzīvotāju un potenciālo klientu informēšanas un reklāmas kampaņas, atklājot savus cenu piedāvājumus. Politiska lēmuma rezultātā radītos zaudējumus tirgotājiem neviens nav kompensējis, bet iedzīvotāji jau sen ir aizmirsuši, kas jādara, kad tirgus klauvēs pie namdurvīm.
3.Viens no valsts enerģētiskās neatkarības stiprināšanas veidiem ir efektīva savu vietējo un it īpaši atjaunīgo energoresursu attīstīšana un izmantošana. Šī iemesla dēļ atjaunīgo energoresursu (AER) atbalsta regulējumam ir īpaši svarīga loma. Apelējot pie elektrības cenas celšanās ierobežošanas nepieciešamības, tika ieviests moratorijs jaunu AER projektu atļauju izsniegšanai, kā arī ar likumu ieviests jauns nodoklis – subsidētās elektroenerģijas nodoklis. Pateicoties vietējo rūpniecisko ražotāju spēcīgai interešu aizstāvības kampaņai, nav pieņemti politiski lēmumi par AER atbalsta sistēmas sakārtošanu; virzību nav guvusi arī ideja pieņemt atsevišķu likumu, kas regulē atbalstu atjaunīgajiem energoresursiem. 2013. gadā valdības apstiprinātajā Enerģētikas stratēģijā līdz 2030. gadam AER atvēlēta margināla vieta, uzsverot rūpniecisko ražotāju konkurētspēju, kas balstīta lētā elektrībā.
4.Viens no enerģētiskās drošības būtiskiem aspektiem ir elektroenerģijas starpsavienojumi. Latvijas un visu trīs Baltijas valstu energosistēmas vēsturiski bijušas saistītas vienā kopējā energosistēmā ar Krievijas ziemeļrietumu apgabaliem un Baltkrieviju. Elektrības pārvades savienojumi ar citu Eiropas Savienības dalībvalstu energosistēmām izveidoti vai nu salīdzinoši nesen (EstLink-1 un EstLink-2), vai nu tiek veidoti šobrīd (NordBalt un LitPol). Savienojums starp Lietuvu un Zviedriju, kā arī Poliju un Lietuvu ir Baltijas elektrības tirgus starpsavienojumu plāna (BEMIP) daļa. Latvijas teritorijā šī plāna daļa ir tā saucamā Kurzemes elektroenerģijas pārvades loka izbūve ar mērķi uzlabot energoapgādi Kurzemes reģionā, ka arī palielināt Latvijas pārvades sistēmas spēju uzņemt elektroenerģiju, ko nākotnē varētu saražot vēja elektrostacijas Baltijas jūras Kurzemes piekrastē. BEMIP tika izveidots ar būtisku Eiropas Komisijas atbalstu un lēmumu pieņēmējiem Latvijā tikai atlika apstiprināt darbības, kuru īstenošanu nosaka šis plāns.
Partijas, kuras startē 12. Saeimas vēlēšanās, savās īsajās programmās enerģētiku piemin visai bikli. Attieksmes, politikas un konkrētu uzdevumu uzskaitījums visbiežāk nav izsmeļošs, programmas vispārīgās frāzēs runā galvenokārt par Latvijas enerģētisko neatkarību (piemin teju visas partijas) un enerģijas taupīgāku un efektīvāku izmantošanu. Formulējumi iekļaujami plašā spektrā, sākot ar nekonkrētu un noslēpumainu „jaunu enerģijas iegūšanas veidu ieviešanu” (Latvijas attīstībai) un beidzot ar ļoti tieši nodefinētu apņemšanos enerģijas ražošanai izmantot „vietējos energoresursus un nodrošināt pieeju alternatīvai gāzei Latvijas tirgū” (Nacionālā apvienība). Ir arī stingrs un atkārtots solījums „pasargāt Latviju no kodolenerģijas“ (ZZS). Labā ziņa – neviena no partijām nedomā palielināt enerģētisko atkarību, mazināt enerģētisko drošību vai pasliktināt energoefektivitāti. Tomēr vērtējot partiju solījumus 12. Saeimas vēlēšanās un atsaucot atmiņā, ko partijas solījušas pirms trīs gadiem, veidojas nepievilcīga aina.
11. Saeimas vēlēšanās startējušie politiskie spēki pirms trīs gadiem enerģētiku pieminēja mazāk, nekā jaunākajās (īsajās) programmās. Lai arī tika solīts maz, izdarīts tomēr ir daudz un pārsvarā ar negatīvu zīmi. Nekā citādi kā negatīvi nav iespējams vērtēt gāzes tirgus liberalizācijas atlikšanu, elektroenerģijas tirgus atvēršanas atlikšanu, elektroenerģijas ražošanas atbalsta likumdošanas samudžināšanu un jauna subsidētās elektroenerģijas nodokļa ieviešanu, kā arī nespēju pieņemt politiskus lēmumus par būtiskiem ieguldījumiem energoefektivitātē.
• Teju ironiski skan partijas „Vienotība” pirms trīs gadiem dotais solījums „rūpēties par Latvijas enerģētiskās neatkarības nostiprināšanu, veicinot vietējo resursu izmantošanu un noteikt videi draudzīgu un “zaļu” domāšanu par Latvijas tēla būtisku sastāvdaļu”. Lielā mērā tieši pateicoties šim politiskajam spēkam, atbalsts vietējo resursu izmantošanai ir apstājies un ir nostiprināta dabas gāzes ietekme Latvijas tautsaimniecībā. Bet zaļa domāšana kļuvusi par lamuvārdu un atsauces faktoru brīžos, kad vai nu jāatrod kāds vainīgais visās nesekmīgas uzņēmējdarbības un nekvalitatīvas lēmumu pieņemšanas situācijās, vai jāieskicē nākotnes draudi Latvijas konkurētspējai.
• Ar dižiem sasniegumiem nevar lepoties arī „Reformu partija”(RP). Partija solīja „izmantot visas ietekmes sviras un argumentus, lai izmantotu iespējas, ko sniedz valsts dalība ES un NATO un īpaši koncentrēties uz Baltijas jūras stratēģijas, ES enerģētikas un transporta politiku”. Taču kamēr Eiropas Komisija konsekventi aicinājusi un spiedusi ES dalībvalstis, piemēram, attīstīt atbalstu enerģijas ražošanai no atjaunīgajiem energoresursiem un stimulēt energoefektivitātes pasākumus, RP pārstāvošā ministra vadībā par nozari atbildīgā ministrija padevusies rūpniecības interešu lobētāju un Vienotību pārstāvošā premjera spiedienam, gatavojot EK redzējumam pretējus lēmumus.
•„Saskaņas centra” īsajā programmā pirms 11. saeimas vēlēšanām par enerģētiku nekas nav teikts. Tomēr pēdējos trīs gadus bija vērojams partijas atbalsts elektroenerģijas cenu mākslīgai regulēšanai un gāzes tirgus atvēršanas atlikšanai. Tāpat partijas politiķi regulāri baidījuši sabiedrību ar gāzes cenas augšanu un augstiem apkures tarifiem, kas patiesībā augstāki ir tieši tajās pašvaldībās, kur centralizētās siltumapgādes enerģiju ražo, izmantojot dabasgāzi.
• Bez jūtama rezultāta palikusi arī kopumā uzteicamā Nacionālās apvienības (NA) apņemšanās „atbalstīt zaļo ekonomiku kā nozīmīgu virzienu Latvijas tautsaimniecības attīstībai un izstrādāt zaļās ekonomikas likumu”. Pietiekami jūtams segums nav bijis apņēmībai uzlabot energoefektivitāti un sakārtot atbalstu AER. Ideja par zaļās ekonomikas likumu turpina dzīvot arī uz 12. Saeimas vēlēšanām. NA deputāti vārdos konsekventi atbalstījuši atkarības mazināšanu no viena dabasgāzes piegādātāja, bet arī NA deputāti 2014. gada 13. martā balsoja par gāzes tirgus aizvēršanu uz trīs gadiem.
• Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) pirms trīs gadiem ilgtspējīgu vides politiku minējuši kā vienu no ZZS prioritātēm, šo domu cerīgi attīstot solījumā pasargāt Latviju no kodolenerģijas (apņemšanās saglabāta arī 2014. gada vēlēšanu programmā) un atbalstīt atjaunojamo enerģijas veidu izmantošanu. ZZS pat bija drosmes pilna „mazināt nodokļus vietējiem atjaunojamajiem energoresursiem, tā veicinot to daļas palielināšanu enerģētikā”, taču praksē iznācis tieši pretēji – ar ZZS gādīgu atbalstu vispirms valdība, un pēc tam arī Saeima pieņēma Subsidētās elektroenerģijas nodokļa likumu, kas būtiski ierobežo iespējas sekmīgi īstenot un attīstīt AER projektus. Jāpiebilst, ka nodokļa ieņēmumi būtiski atpaliek no tiem, kas tika prognozēti, aktīvi spriežot par nodokļa ieviešanu – Valsts ieņēmumu dienesta dati liecina, ka augusta beigās ieņēmumu izpilde pret gada plānu bija vien 47,3 procenti.
Būtiskākie lēmumi enerģētikas politikā kopš 2011.gada oktobra
- Pieņem enerģētikas ilgtermiņa stratēģiju
- Ievieš jaunu nodokli
- Pārceļ gāzes tirgus atvēršanu
- Pārceļ elektrības tirgus atvēršanu
Partiju solījumi enerģētikas jomā
- Latvijas attīstībai
- Brīvība. Brīvs no bailēm, naida un dusmām
- Vienotība
- Izaugsme
- Vienoti Latvijai
- Nacionālā apvienība
- Latvijas Reģionu apvienība
- Jaunā Konservatīvā partija
- Latvijas Krievu savienība
- Latvijas Krievu savienība
- Saskaņa
- Zaļo un zemnieku savienība
- No sirds Latvijai
Raksta publikācija portālā politika.lv nodrošināta projekta “PROVIDUS – valsts partneris politikas plānošanas un veidošanas procesā” ietvaros. Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija NVO darbības atbalsta programmas ietvaros. NVO darbības atbalsta programma tiek finansēta ar Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Latvijas valsts finansiālu atbalstu.