Enerģētikas jomā deputāti kā pastnieki gan privātajās, gan valsts struktūrās

Foto: Stavos

PROVIDUS un Sabiedrība par atklātību „Delna” janvārī turpināja Saeimas uzraudzību, sekojot līdz likumdošanas iniciatīvām un amatpersonu iecelšanas procesiem.

Kā jau tas ticis novērots monitoringa pirmajā (novembra-decembra) posmā, Saeimas komisiju darbā novērojami atsevišķi gadījumi, kad deputāti iesniedz priekšlikumus svarīgiem likumprojektiem, taču nespēj vai nevēlās tos pamatot. Zīmīgi, ka arī otrajā monitoringa posmā šāda situācija novērota tieši likumprojekta „Grozījumi Enerģētikas likumā” izskatīšanā. Turklāt šoreiz tas noticis ne tikai privāto struktūru, bet arī valsts iestāžu interesēs.

Domnīcas PROVIDUS pētnieks Olafs Grigus atzīst, ka “turpinot Saeimas monitoringu, iespējams novērot, ka deputāti bieži vien ir neapmierināti ar spiedienu, kas uz tiem tiek izdarīts no ministriju puses par to, ka likumprojekti jāizskata īsos laika termiņos. Tāpat zināmu neapmierinātību deputātos izraisa arī tas, ka dažādus viedokļus pārstāvošas puses pirms komisiju sēdēm nav pilnvērtīgi savstarpēji apspriedušās. Abi šie faktori kopā mēdz novest pie situācijām, kad komisiju sēdes izvēršas garās diskusijās, kurām būtu bijis jānotiek iepriekš. Garās diskusijas kopā ar īso izskatīšanas laiku var novest pie apjukuma un neskaidrībām deputātu vidū.”

Bažas par notiekošo pauž arī Sabiedrības par atklātību “Delna” direktors Gundars Jankovs – “sekojot līdzi likumdošanas procesam Saeimā, redzams, ka privātā sektora zināšanu pārākums pār deputātu virzītiem priekšlikumiem saglabājas. Tas protams parāda deputāta attieksmi pret savu darbu, gan arī to, ka vitāli nepieciešams ieviest lobēšanas regulējumu. Sakārtojot lobēšanas jautājumu, deputātiem un privātā sektora pārstāvjiem būtu iespēja daudz saprotamāk sadarboties un virzīt pārdomātus priekšlikumus”.

Savukārt, domnīcas PROVIDUS pētnieks Valts Kalniņš uzsver, ka “janvāra monitoringa ietvaros novērotais jaunums ir deputāta gatavība iesniegt sev nesaprotamus priekšlikumus pēc valsts institūciju iniciatīvas. Kopumā par vienu no Saeimas problēmām varētu uzskatīt daudzu deputātu gatavību pildīt visnotaļ piezemētu lomu kā formāliem ierosinājumu virzītājiem atkarībā no apstākļiem gan privāto lobētāju, gan valdības, gan citu spēlētāju interesēs. Visticamāk, ka valsts struktūras deputātus neuzpērk, taču šāda prakse parāda attieksmi pret parlamentu kā vāju institūciju.”

Pozitīvi vērtējams tas, ka līdzīgi kā pirmajā monitoringa posmā arī janvārī lielākajā daļā gadījumu likumdošanas iniciatīvu izskatīšanu Saeimā nepavada valsts sagrābšanas pazīmes. Amatpersonu iecelšanas gaitā šādas pazīmes nav konstatētas vispār. Kopējais ziņojums par 2016. gada janvāri. Ziņojums (PDF dokumentāpdf).

Monitorings 2016.gada janvārī aptvēra 23 likumprojektu izskatīšanu un 1 amatpersonu iecelšanu (skat. pielikumu monitoringa beigās). Saeimas monitoringa metodoloģija.

Uzraudzība notiek projekta „Valsts sagrābšanas pazīmju analīze” ietvaros.