Raksts

Elite, kas nokaitināja.


Datums:
07. maijs, 2009


Autori

Roberts Putnis


Šodien uzdūros Delfi TV publicētajai Ģirta Rungaiņa uzrunai “DnB Nord Latvijas barometrā”. Visā visumā ļoti saprātīgi apsvērumi, kas noskatīšanās vērti (http://tv.delfi.lv/video/qwEBcrw2/).

Galvenās atziņas gan nebūs nekāds pārsteigums: 1) jāinvestē izglītībā (tad.. pēc 30 gadiem.. Latvijai būs nākotne), 2) jāatbalsta uzņēmējdarbība (tad būsim gatavi kaut tūlīt kaut ko pasākt, kad krīze globāli beigsies). Principiālā līmenī Rungainis secina, ka kopumā esam par labu dzīvojuši pēdējos gados un turpmākajos vairs tā nedzīvosim.

Tad Rungainis iet milzu soļiem tālāk, līdz noved klausītājus filosofiskā aizspogulijā. Izrādās, ka latviešiem nav elites. Esot tikai viena šķira – kalpi no vecākā kalpa līdz jaunākajam. Tagad notiekošais esot mentalitātes (!!!) un elites krīze. Došanās valsts darbā esot kalpu sindroms tāpat kā izceļošana.

Foruma noteikumos noteikti nebija aizliegta makroekonomisku vai politoloģisku jēdzienu jaunrade. Taču šī baņķierim neraksturīgi emocionālā uzruna ar to arī man šķiet tik baisa, ka runā patiesi no sirds, no mūsdienu latviešu elites sirds. Rungaiņa kungs pilnīgi noteikti ir (ekonomiskā) elite konvencionālā makroekonomiskā vai politoloģiskā vērtējumā. Un pārējie ap galdu sēdošie viņam piekrītošie vairāk vai mazāk arī. Un viņu visu sirdis kolektīvi saka, ka viņiem ar krīzi nekāda sakara, ka atbildības viņiem par to nekādas un ka galu galā viņus neviens neciena.

Tur jau tā lieta, ka neciena. Un par eliti netur. Jo tādas konvencionālas elites pašizpratnes daļa, par kādu runā baņķieris, ir atbildība un paraugfunkcija. Atbildība neliet vircu upītē, lai arī tas būtu dargāk, atbildība samaksāt nodokļus par savu darbinieku, kaut asins putas mutē jaunākās Mercedes klases vietā, rūpēties, lai darbiniekiem nekas ļauns nenotiktu, lai laika bērniem un lauleņiem atliktu, lai veselība turētos un lai kukuļus nevienam nedotu. Paraugfunkcija – bez naudas pelnīšanas arī par savu ciemu, pilsētu un valsti parūpēties nevis un jaunatni uz ideāliem mudināt. Šādā ziņā elites nav.

Te pierādījumi. Ir tāds ANO globālais līgums (www.unglobalcompact.com). Ar 10 baušļiem no pretdiskriminācijas līdz cīņai pret korupciju. Baltiem diegiem šūta lieta, kur uzņēmumi visas pasaules brīvprātīgi pieņem vienotus sociālās atbildības principus, tādējādi pakļaujot sevi sabiedrības kontrolei. Lai būtu klubā, šķiet, divas reizes gadā ANO birojam rakstiski jāpastāsta, ko ir šajās 10 jomās darījuši. No Latvijas tur ir “veseli” septiņi uzņēmumi, no kuriem trīs tur ir dēļ savām mātēm! Latvijas Darba devēju konfederācijai kā Latvijā par UN Global Compact atbildīgajai organizācijai vajadzēja aptuveni apaļu gadu, lai savā mājas lapā (www.globalcompact.lv) galu galā pierakstītu, ka ne tikai vidi sušķot, bet arī kukuļus dot ir slikti. Pēc ilgas pierunāšanas pierakstīja.

Vadot Delnu, es nopulēju gandrīz visu puslīdz labas reputācijas Latvijas uzņēmumu vadītāju durvju rokturus, aicinot piedalīties, sakot, ka viņiem ir elites atbildība par Latviju. Atbildība dalīties, jo viņiem ir vairāk kā citiem. Un atbildība iet pa priekšu, būt pirmajiem. Galu galā būt godīgiem. Delnas projekts pret korupciju biznesā (www.biznesspretkorupciju.lv) labākajā gadījumā viņos izraisīja smīnu.

Un vairuma atbilde bija, ka doma jau ļoti laba, es jau arī kukuļus nedodu un citiem neļauju, bet ne es taču tagad tas baltais zvirbulis būšu. To teica cilvēki, kam bija liela nauda un liela vara. Elite pēc visiem formāliem kritērijiem. Viņiem vienkārši bija jāpasaka “jā, darām!” un tik daudz laba un savādāk varēja notikt. Arī krīze varēja būt vismaz tikai tāda kā Igaunijā vai Lietuvā, nevis starptautiska blamāža. Bet viņi to nedarīja.

Un tieši tāpēc viņus tiešām neciena. Jo viņi tik tiešām nav elite. Tāpēc acīmredzami nepieklājīgs tādā kompānijā kā šajā forumā izskatītos jautājums par to, kāpēc gan izglītība un uzņēmējdarbība nav atbalstīta līdz šim. Kāpēc gan jautāt, ja visi klātesošie paši ir vai nu pirmskrīzes laika krējumu smēluši vai vismaz klusējuši, uz visu to noskatoties?

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!