Foto: Reinis Āboltiņš
Premjeres Laimdotas Straujumas un Saeimā pārstāvēto politisko partiju publiski paustā iniciatīva atcelt elektrības tirgus atvēršanu mājsaimniecībām pārspēj ikviena vēlētāja visnegaidītākās cerības. Pareizāk sakot, nepamatotākās cerības. Jo tirgus atvēršanas vienīgā alternatīva ir – tirgus atvēršana.
Deputāti šaubās par sevi un Valsts prezidentu
Pagājušā gada 6. novembrī, izdarot grozījumus „Elektroenerģijas tirgus likumā”, Saeimas deputāti nolēma, ka mājsaimniecības elektroenerģijas tirgū jāiesaista, sākot ar 2014. gada 1. aprīli. Lēmuma pieņemšanas brīdī elektrības tirgus atvēršanas datumam nebija nekāda sakara ar pasaulē zināmo aprīļa joku dienu. Saeimas deputāti ieradās plenārsēdē un nobalsoja. Tam, kādēļ sākušās runas par elektroenerģijas tirgus atvēršanas atlikšanu (tīšām vai netīšām viegli sajaukt ar atcelšanu), var būt vairāki skaidrojumi, taču neviens no tiem neliecina neko labu par lēmumu pieņēmējiem.
Viena versija ir, ka Saeimas deputāti „tālajā” 2013. gada 6. novembrī nezināja, par ko balso. Ir tiešām dīvaini, ja Saeimas deputāti lēmumus pieņem, nezinot, par ko vai pret ko balso. Vai tā ir normāla parlamentāra prakse? Un Valsts prezidents šo nezināšanu godīgi nostiprināja, Saeimas pieņemto likumu parakstot un izsludinot. Vai Valsts prezidents ir šīs nezināšanas konspirācijas līdzdalībnieks un atbalstītājs? Ja Saeima tagad pēkšņi nolemtu atkal grozīt „Elektroenerģijas tirgus likumu” un atlikt elektrības tirgus atvēršanu, teiksim, līdz 2015. gada 1. janvārim, vai Valsts prezidents atkal parakstītu un izsludinātu šādus grozījumus? Šādā veidā deputāti arī Valsts prezidentu novietotu mazliet šizofrēniskā situācijā, aicinot viņu apšaubīt paša iepriekš uzliktā paraksta nopietnību.
2013. gada 6. novembra plenārsēdē balsojumā par tirgus atvēršanu piedalījās 89 deputāti, 53 balsoja „par”, 36 „pret” un 7 nebalsoja. Taču pirms balsojuma notika debates. „Iedzīvotāju ikdienu šie grozījumi, kas ir sagatavoti gan Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, gan Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, gan arī… precizēju, Juridiskajā birojā, tie iedzīvotāju dzīvi tiešām nesarežģīs”, tā Jānis Ozoliņš, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs, apliecinot, ka Saeimas deputāti pirms lēmuma pieņemšanas šo jautājumu vērtējuši nopietni. Vismaz Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs saprata, par ko ir runa „Elektroenerģijas tirgus likuma” grozījumos: „Konkurences rezultātā parasti – un tā tas būs arī Latvijā – palielinās piedāvājums… teiksim tā, piedāvājumu spektri katrai no grupām. Es esmu pilnīgi pārliecināts, ka būs dienas tarifs, būs nakts tarifs, būs brīvdienu tarifs, apjoma tarifs, reģionālais tarifs, izlīdzinātais tarifs un tā tālāk, un tā tālāk. Šie visi piedāvājumi Latvijas iedzīvotājiem faktiski būs jauni, bet tie ir vērsti uz to, lai katrs varētu sev izvēlēties labāko piedāvājumu”.
Deputātam Ozoliņam ir pilnīga taisnība – pāreja uz norēķināšanos atbilstoši elektrības tirgus cenai patiešām ļaus katram patērētājam precīzāk izvēlēties tirgotāju piedāvājumu un kļūt atbildīgākam par saviem elektrības lietošanas paradumiem. Vēl viens citāts, lai nostiprinātu pārliecību, ka vismaz Saeimas Tautsaimniecības komisijas deputāti lēmumus pieņēmuši bez viltus, maldības un spaidiem: „Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā… Mēs īpaši skatījāmies uz to, lai vienlīdz būtu sabalansēti ieguvumi gan iedzīvotājiem, gan uzņēmējiem”. Arī par tirgus atvēršanas iespaidu uz sabiedrības mazāk aizsargātiem locekļiem Tautsaimniecības komisijā viedoklis bija skaidrs: „Attiecībā uz maznodrošinātajiem. Jā, viņiem ir paredzēts atbalsts, un tāds atbalsts arī būs”.
Pret elektrības tirgus atvēršanu un par subsidētas elektrības cenas saglabāšanu uzstājās deputāte Dana Reizniece-Ozola un arī viņas teiktais neliecināja, ka viņa būtu slikti informēta par notiekošo – pieejamā informācija konkrēti viņai lika formulēt viedokli, kas neatbalstīja valdībā apstiprinātos likumdošanas priekšlikumus. Debates Saeimā 6. novembrī nekādi nevar uzskatīt par tādām, kas liktu šaubīties par deputātu informētību un pārliecību par to, ko viņi dara plenārsēžu zālē.
Otra versija ir, ka šonedēļ vairāku Saeimā pārstāvēto partiju frakciju deputāti atgriezās realitātē un saprata, ka tuvojas gan Eiropas Parlamenta, gan Saeimas vēlēšanas un elektroenerģijas cenas kāpums kopā ar viņu būšanu pie lemšanas neizskatīsies skaisti vai, vēl ļaunāk, izskatīsies neglīti un aptraipīs godu kārtu. Ar aptraipītiem svārkiem nākamajā Saeimā netikt.
Šādā gadījumā deputātu un valdības vadītājas rosinājums tirgus atvēršanu atlikt ir politiskā cinisma esence. Un tā jau ir vēlētāju uzskatīšana par neizglītotiem un sevi necienošiem, tādiem, kuriem rūp tikai tūlīt un uz vietas iegūstama „maize un vīns”. Kuriem var ērti iestāstīt, ka atliekot neizbēgamas pārmaiņas, pārmaiņas nenotiks. Ir ērti, bet nežēlīgi stāstīt, ka tirgus atvēršanu tagad var atlikt, jo tā visiem būs vieglāk un labāk. Tikai tad nedrīkst aizmirst skaidri pateikt, ka šī cēlā žesta ilgtspēja nebūs ilga – vēlākais 2015. gada 1. janvārī, kas ir tikai 3 mēnešus pēc 12. Saeimas vēlēšanām, elektrības tirgus mājsaimniecībām būs jāatver tāpat un ar elektrības cenas izmaiņām būs jāsaskaras tāpat. Nav pieklājīgi maldināt sabiedrību, izplatot veltas cerības, ka turpināsim dzīvot kā Venecuēlā, Apvienotajos Arābu Emirātos vai Baltkrievijā.
Valdības vadītāja šaubās par sevi un Ministru kabinetu
Ne mazāk dīvaini ir dzirdēt nezināšanas argumentu no premjeres Laimdotas Straujumas, kura 2013. gada 17. septembra Ministru kabineta sēdē kopā ar citiem MK locekļiem atbalstīja elektrības tirgus atvēršanu mājsaimniecībām 2014. gada 1. aprīlī. MK tīmekļa vietnē pieejamais likumprojekts un likumprojekta anotācija liecina, ka ir jābūt ārkārtīgi līdzjūtīgam cilvēkam, lai noticētu, ka ministri nezināja, ko atbalsta.
12 lappušu garā anotācija (Likumprojekta „Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums, projekta numurs MK nomenklatūrā TA-2745) samērā sīki skaidro, kādēļ nepieciešami grozījumi „Elektroenerģijas tirgus likumā”. Iespējams, ka Straujumas kundzei, kura, kā liecina MK sēdes protokols, pērnā gada 17. septembra MK sēdē piedalījās kā Zemkopības ministre, šobrīd pārsteidzošs varētu šķist citāts no MK sēdē skatītā likumprojekta anotācijas II. daļas (Tiesību akta projekta ietekme uz sabiedrību) 3. punkta (Tiesiskā regulējuma finansiālā ietekme): „Tarifos ietvertā elektroenerģijas cena ir zemāka par elektroenerģijas tirgus cenu un tiek kompensēta uz AS „Latvenergo” ieņēmumu rēķina”. Domāju, šis citāts pilnībā kliedē pārpratumus par to, ko MK locekļi zināja vai nezināja, pieņemot lēmumu par elektrības tirgus atvēršanu mājsaimniecībām 2014. gada 1. aprīlī. MK sēdes protokolā rakstīts: „Atbalstīt iesniegto likumprojektu” (117.§, 1. punkts). Ministru kabineta locekļi bija, pats mazākais, informēti. Vai saprata – tas jau ir cits jautājums.
Ekonomikas ministrija jau MK sēdes dienā MK tīmekļa vietnē publicēja izvērstu sagatavotā lēmuma skaidrojumu, kam vajadzēja sekmēt gan amatpersonu, gan politiķu, gan plašākas sabiedrības sapratni par likumprojekta būtību. Katrā ziņā no lēmuma pieņemšanas Ministru kabinetā 17. septembrī līdz lēmuma pieņemšanai Saeimā 6. novembrī bija gandrīz divi mēneši. Nevar neatzīmēt arī to, ka Ministru kabinetā tirgus atvēršanas jautājumi 29. oktobrī tika skatīti (dienaskārtības I. daļas Ar valsts budžeta likumprojektu saistītie jautājumi 1.25. punkts) un piedāvātie risinājumi kopā ar citiem budžeta jautājumiem atbalstīti arī pirms otrā lasījuma Saeimā.
Kopsavelkot jāsecina, ka gan Ministru kabineta locekļi, gan Saeimas deputāti nekādi nav uzskatāmi par piekrāptiem vai, vēl ļaunāk, trakiem, jo elektrības tirgus atvēršana apspriesta plaši un pamatīgi. Ņemot vērā iepriekš minēto, secinājumus par premjeres un Saeimā pārstāvēto politisko partiju frakciju paziņojumu patiesajiem iemesliem katrs var izdarīt pats, informācijas pārdomām ir vairāk, nekā pietiekami.
Elektrības tirgus un izmaksas
Ja nu tomēr ir tā, ka Saeimas deputāti un valdības vadītāja neizprot tirgus atvēršanas jēgu un lēmumus iepriekš pieņēmuši dziļā nemaņā, tad tirgus atvēršanas jēgu ļoti labi izprot enerģētikas nozare, ieskaitot tirdzniecības pakalpojumu sniedzējus.
Šobrīd atlikt elektrības tirgus atvēršanu nozīmētu mainīt spēles noteikumus spēles laikā. Tirgotāji rēķinājās, ka elektrības tirgošanas pakalpojumu varēs sākt sniegt tieši aprīlī, ieguldīja laiku un finanšu resursus, lai sagatavotos jaunajai situācijai un sagatavotu arī savus klientus. Rēķinoties ar noteiktu laiku, kas nepieciešams, lai klientiem skaidrotu jaunos spēles noteikumus, komersanti nevarēja paredzēt, ka kāds varētu pieņemt lēmumus, kam nav racionāla saimnieciska pamatojuma.
Komunikācijas kampaņas plāno, lai klientu uzmanību konkrētam pasākumam piesaistītu konkrētā laikā. Informācijas pasniegšanu plāno tā, lai visefektīvāk sasniegtu klientu un lēmumu klients pieņemtu tad, kad par izdarāmo izvēli pieejama aktuālākā informācija. Tieši tādēļ komunikācija ir vesela nozare, kas nodrošina klientu ar nepieciešamo informāciju.
Atliekam tirgus atvēršanu. Taču tas nekādi nenozīmē, ka elektrības tirgus mājsaimniecībām netiks atvērts nekad. Tirgus tiks atvērts jebkurā gadījumā, un sekas tam būs aptuveni līdzīgas, jo mūžīgi dzīvot ar subsidētām enerģijas cenām var atļauties vienīgi AAE, Venecuēla un varbūt vēl Baltkrievija, bet Latvija nav ne ģimenes pārvaldīti emirāti, ne arī autoritāra sociālistiska valsts.
Maizi, pienu, margarīnu pērkam par cenu, kādu ražotāji un tirgotāji uzskata par atbilstošāko, lai segtu ražošanas un tirdzniecības izmaksas un vēl mazliet nopelnītu un varētu ieguldīt ražošanas un tirdzniecības pakalpojumu attīstībā. Nav iemeslu, kādēļ elektrībai būtu jāmaksā mazāk, nekā to ražotāji un tirgotāji atvērtā tirgū ar labu konkurences uzraudzību uzskata par taisnīgu. Elektroenerģija arī ir prece, lai arī specifiska.
Iedzīvotājus visvairāk kaitina nenoteiktība un informācijas nepietiekamība, nevis vienreizējas izmaiņas elektrības patiesās cenas noteikšanas kārtībā. Sabiedriskajā telpā – sarunās, laikrakstos, televīzijā, radio – visur dzirdamas visdažādākās versijas par to, kas notiks 1. aprīlī un tas parāda informācijas spekulatīvo un trauksmaino raksturu, kādu to veido visdažādākie informācijas un viedokļu avoti. Tādēļ tas, ar ko šobrīd aktīvi nodarbojas valdības vadītāja un daudzi Saeimas deputāti, ir bezatbildīgi pret elektroenerģijas lietotājiem, kuriem par visu vairāk nepieciešama skaidrība par spēles noteikumiem.
Taču, abstrahējoties no šausmām, ar kādām iedzīvotāji tiek biedēti, svarīgākais ir zināt, ka elektrības tirgus atvēršana saistīta ar konkrētām pārmaiņām rēķinos par patērēto elektroenerģiju. Ilustrācijai pievienoju tabulu, kurā ir labi redzams, kā mainīsies izmaksas par patērēto elektrību gan tiem skaitītājiem, kuri līdz šim iekļāvās 1200 tā sauktajās starta tarifa kilovatstundās, gan tiem skaitītājiem, kuri elektroenerģiju lieto ne tikai lasīšanai naktslampiņas gaismā. Tabulā kā atsauces cena izmantots AS Latvenergo dārgākais jaunās cenas risinājums jeb 16,9 eirocenti par kilovatstundu. Tas nozīmē, ka, aprēķinos izmantojot zemākas cenas piedāvājumus, izmaksas būs nedaudz mazākas, nekā šajā tabulā.
(Pilna izmēra attēlu skatīt šeit (Pievienotais failspdf))
Dažādās diskusijās dalībniekiem patīk manevrēt ar izmaiņu izteikšanu nevis absolūtos skaitļos, bet procentos. To, neapšaubāmi, var un vajag darīt, taču jāpatur prātā risks, ka izmaiņu izteikšana procentos var radīt maldinošu iespaidu par izmaiņu faktisko ietekmi. Ikvienam iedzīvotājam svarīgākais ir novērtēt tirgū pieejamos elektrības tirdzniecības piedāvājumus un nekautrēties piezvanīt vairākiem tirgotājiem. Pirms pieņemt lēmumu par līguma slēgšanu, ir jānoskaidro pilna informācija par elektrības cenu plāniem dažādām patēriņa grupām.
Tie, kuri tērē daudz elektrības, par kilovatstundu maksās mazāk, nekā tie, kuri tērē maz, bet kopumā absolūtos skaitļos tāpat maksās vairāk. Tiem, kuri tērē maz un nekvalificējas sociālā atbalsta saņemšanai, cenu kāpums būs proporcionāli vislielākais, taču absolūtos skaitļos salīdzinoši neliels.
No pārmaiņām nav jābaidās, par tām jābūt informētam.
Politiķu vēlmi atlikt elektrotirgus liberalizāciju pētnieks saista ar Saeimas vēlēšanām