Raksts

EK izstrādātās Baltās grāmatas projekta Par Eiropas Savienības komunikācijas politiku novērtējums


Datums:
25. jūnijs, 2006


Izstrādāts starptautiskajā žurnālistikas un komunikācijas zinātņu studentu forumā „Be the First”, 2006. gada 26. un 27. maijā, Rīgā

2006. gadā no 25. līdz 27. maijam Rīgā, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātē, notika starptautisks žurnālistikas un komunikācijas zinātņu studentu forums „Be the First”, kas tapa sadarbībā ar SZF Studējošo pašpārvaldi, LU Komunikācijas studiju nodaļu, Eiropas Žurnālistikas studentu forumu un Nīderlandes vēstniecību Varšavā. Foruma „Be the First” dalībnieki pārstāvēja astoņas Eiropas valstis. Foruma ietvaros 26. un 27. maijā darba grupās tika apspriesta jaunā ES komunikācijas politika (turpmāk – JKP). Diskusiju rezultātā kā inovatīvi tika novērtēti sekojoši JKP aspekti:

  • Pozitīvi ir vērtējams JKP veidotāju mērķis palielināt ES komunikatīvās telpas integritāti ar moderno tehnoloģiju starpniecību (satelīttelevīzija);
  • Pareizs ir JKP mērķis ES sabiedriskās domas analīzē iesaistīt nacionālos ekspertus;
  • Daudzsološs ir JKP veidotāju nolūks intensificēt ES politikas komunicēšanu ar nevalstisko organizāciju starpniecību; tas, lai arī lielā mērā ir atkarīgs no katras valsts nevalstiskā sektora kvalitātes un lomas sabiedrībā, visdrīzāk mazinātu pašreizējās komunikācijas formālumu;
  • Komunikāciju ar ES iedzīvotājiem uzlabos JKP iekļautais ‘komunikācijas lokalizācija’ princips, kas paredz akcentēt nacionālā līmeņa komunikācijas aktivitātes; tas mazinās birokrātisma komponenti ES tēlā;
  • Pozitīvi ir vērtējama JKP veidotāju ideja uzsākt sistemātisku ES komunicēšanu izglītības iestādēs, it īpaši tas attiecas uz pamatskolu un vidusskolu, kas ir nozīmīgi posmi cilvēku sociālās identitātes formēšanā;
  • Neskatoties uz iepriekšminētajiem JKP ieguvumiem, foruma dalībnieki EK izstrādātajā dokumentā joprojām saskata vairākus aktuālus problēmjautājumus:
  • Līdztekus nolūkam mazināt plaisu starp ES un tās iedzīvotājiem ir jāakcentē JKP mērķis cilvēku apziņā maksimāli veicināt institucionālo uzticamību;
  • JKP vairāk ir aktualizēta komunikācijas instrumentālā puse, tādēļ nav saprotams, kas tieši ir jāmaina iedzīvotāju apātiskajā attieksmē pret ES notiekošo;
  • Nav skaidrs, kādā veidā JKP centīsies apvienot dažādas sociāldemogrāfiskās grupas; JKP faktiski nerisina jautājumu par to, vai un kā ES politika tiks komunicēta mazāk izglītotajiem iedzīvotājiem;
  • JKP vadlīnijās jāuzsver, ka sabiedriskās domas izpētē ir saistīta ne tikai ar kvantitatīvo, bet arī ar kvalitatīvo analīzi;
  • No JKP vadlīnijām nav saprotams, kādā veidā ES koordinēs ārējo komunikāciju, ja dalībvalstīm pašām ir tiesības veidot starptautiskās komunikācijas stratēģijas;
  • JKP vadlīnijās ir nepieciešams izvērtēt iespējas, kā veidot/veicināt piederības sajūtu ES kā politiski ekonomiskai kopienai; faktiski no JKP redzesloka ir izslēgts jautājums par ‘ES kadrēšanu’ (framing), t.i., vai komunikācijas veidotājiem publiskajos vēstījumos, kā arī ES korporatīvajā identitāte per se ir jāorientējas uz ES kā federatīvu vai konfederatīvu veidojumu? Šī neskaidrība ilgtermiņā vairos neviendabīgumu ES tēla konstrukcijā. Citiem vārdiem, JKP vadlīnijās obligāti ir jāpiedāvā vismaz norādes, kādu ES tēlu – homogēnu vai heterogēnu – vidējā termiņā būtu nepieciešams veidot;
  • Raugoties vidēja termiņa kontekstā, JKP pārlieku paļaujas uz internetu kā efektīvu ES komunikācijas instrumentu;

Sagatavoja: Mārtiņš Kaprāns,
foruma „Be the First” koordinators


Forums "Be the First!"


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!