"Neatkarīgā Rīta Avīze", 19.04.2004.
Vairākus gadus ilgušās diskusijas par ombuda jeb iedzīvotāju tiesībsarga institūcijas ieviešanu Latvijā, visticamāk, noslēgsies ar Valsts cilvēktiesību biroja (VCB) pilnvaru paplašināšanu. Šādu likumprojekta līmenī esošu ieceri par labāko uzskata arī Eiropas ombuds Nikifors Diamandurs.
Viņaprāt, nebūtu lietderīgi veidot jaunu institūciju iedzīvotāju tiesību aizstāvības jomā jau veiksmīgi strādājošā VCB vietā. Eiropas Savienība (ES) obligāti neprasa ombuda ieviešanu, bet visās desmit jaunajās dalībvalstis ir ombuds vai tam ekvivalenta institūcija. 13 vecās ES valstīs darbojas nacionālā līmeņa ombuds, bet Itālijā un Vācijā šāda veida institūcijas darbojas federālajā līmenī, Vācijā arī kā Iesniegumu komisija Bundestāgā.
VCB direktors Olafs Brūvers žurnālistiem pauda, ka VCB mandāta paplašināšana būtu jāattiecina uz iespējām skatīt sūdzības par jebkāda veida diskrimināciju un labas valsts pārvaldes principu pārkāpšanu. Ja likuma grozījumi par diskriminācijas novēršanu tiek gatavoti, lai tos pieņemtu līdz 1. maijam, tad labas valsts pārvaldes prakses nodrošināšana ir tālākas nākotnes jautājums, kad tiktu pieņemts Tiesībsarga likumprojekts, kas joprojām atrodas izstrādes stadijā darba grupā. Papildus nepieciešami būtu arī cilvēku un finanšu resursi.
Diskriminācija – tabu
N. Diamandurs pauda, ka vēršanās pret diskrimināciju tiekot strikti ņemta vērā, piemēram, šā principa pārkāpums ir arī potenciālā darba devēja jautājumi par personas vecumu. Eiropas ombuds gan vēl cīnoties par ierobežojumu atcelšanu attiecībā uz vecuma limitu atsevišķu speciālistu mācībās. Tiekoties ar Satversmes tiesas (ST) priekšsēdētāju Aivaru Endziņu, ārvalstu ekspertu ieinteresēja ST spriedums pērn, ar kuru tika atcelti ierobežojumi par augstskolas profesoru strādāt pēc 65 gadu vecuma.
Lai arī par Eiropas ombuda galveno partneri valstīs tiek uzskatīti cilvēktiesību biroja, ombuda institūcijas funkciju veicēji, N. Diamandurs uzsvēra arī konstitucionālo tiesu nozīmīgo lomu valstu demokratizācijā. Ar šīm tiesām pārsvarā notiek sadarbība informācijas, pieredzes apmaiņā.
Eiropas ombudam līdz šim nav bijusi sadarbība ar ST, bet tā jau pastāvējusi ar VCB informācijas apmaiņā. Šonedēļ vēl panākta vienošanās, ka VCB varēs saņemt Eiropas ombuda padomu par to, kā reaģēt uz sūdzībām saistībā ar ES, savukārt VCB pārņems Latvijas kompetencē esošās sūdzības no Eiropas ombuda.
Atzinīgi N. Diamandurs novērtēja arī administratīvo tiesu izveidošanu, kas skatīs personu sūdzības par valsts iestāžu rīcību, lēmumiem.
Rekomendāciju spēks
Eiropas ombudā pēc 1. maija, turklāt latviešu valodā, varēs vērsties ikviens Latvijas pilsonis, Latvijā vai citā ES valstī reģistrēts uzņēmējs. Ombuda kompetencē ir sūdzības par ES institūciju nelikumīgu vai nolaidīgu rīcību, izņemot sūdzības par tiesu darbību un spriedumiem. Tas neizskata arī sūdzības par nacionālām, vietējām pārvaldes institūcijām, kā arī strīdus starp uzņēmējiem, privātpersonām.
Lai gan pēc N. Diamandura domām – iedzīvotāju informētības palielināšanās dēļ – pēdējā gada laikā ievērojami pieaudzis saņemto sūdzību skaits, joprojām, pat 70% gadījumu, iedzīvotāji ombudā vēršas ar tā kompetencei neatbilstīgām sūdzībām. Līdzīga statistika par sūdzību neatbilstību ir ST, kuras kompetencei atbilstoša bijusi tikai 41 sūdzība no 1200, kas saņemtas kopš 2001. gada jūlija, kad fiziskās personas var vērsties ST. Lielākā daļa sūdzību drīzāk piekritīgas VCB, kam nereti tiek pāradresēta lieta, Neatkarīgajai stāstīja A. Endziņš.
Ombuda lēmumiem ir tikai rekomendējošs raksturs, tas nevar pieprasīt, piemēram, Eiropas Parlamentam vai komisijai mainīt kādu normatīvo aktu, regulu. Taču N. Diamandurs atzīst, ka Eiropas institūciju tiesiskā kultūra ir tāda, ka ombuda ieteikumi vismaz 97% gadījumu tiek ņemti vērā un pārkāpumi laboti, kļūdas novērstas. Noteiktos gadījumos, kad netiek ņemti vērā ombuda ieteikumi, tas var sagatavot ziņojumu Eiropas Parlamentam.
No 115 pasaules valstīm, kurās pastāv tiesībsarga institūcijas, tikai divās valstīs – Ugandā un Šrilankā – to lēmumiem ir saistošs raksturs un tām ir sankciju tiesības. Pēc N. Diamandura domām, tas nav vajadzīgs, jo ombuda būtība ir sniegt alternatīvu konflikta risinājumu ārpus tiesas, būt morāles sargam.
***
Fakti
Tiesības vērsties Eiropas ombudā
1) ES pilsoņiem
2) ES pastāvīgajiem iedzīvotājiem
3) ES reģistrētām juridiskām personām
Biežāko sūdzību jomas Eiropas ombudā
1) ES institūciju administratīvo aktu izdošanas novilcināšana, to pārkāpumi
2) informācijas saņemšanas atteikums
3) atteikumi pieņemt darbā kādā no ES institūcijām
4) atteikums slēgt līgumu ar to vai citu komersantu
5) caurspīdīguma trūkums institūciju darbībā
Informācija