Foto: E. Rudzītis

Eiropas jaunieši bijuši drošāki vienā jomā – skaidri paziņojot, ka Eiropas nākotne ir federatīva. Vienlaikus jāatzīst, ka Eiropas Jauniešu konventā trūcis jaunu ideju un konkrētu risinājumu, turklāt kandidātvalstu jaunieši izrādās pasīvi.

Man kā praktikantei Latvijas misijā Eiropas Savienībā (ES) bija iespēja asistēt nesenajā Eiropas Jauniešu konventā Briselē. Secinājumu un pārdomu ir daudz – par to, kā notiek politiskās spēles ES, par kandidātvalstu aktivitāti jauniešu līmenī un par Eiropas nākotni kopumā.

Jaunieši – par federatīvu ES

Konvents bija Eiropas Konventa Lākenas deklarācijā ierosināts jauniešu līdzdalības pasākums, kas it kā turpināja ideju par lielākas pilsoņu daļas iesaistīšanu debatēs par ES nākotni. Pirmais šāds pasākums bija pilsoniskās sabiedrības konvents, kas diemžēl tika raksturots kā sarunas Brisele-ar-Briseli, nevis pilsoņu interešu pārstāvēšana.

Konventā piedalījās 210 jaunieši no 28 valstīm vecumā no 18-25 gadiem, pārstāvot visas Eiropas 75 miljonus jauniešu. Prezidijā un darba grupu vadībā no divpadsmit amatiem tikai trīs ieņēma kandidātvalstu pārstāvji. Prezidija vēlēšanās balotējās daudz jauniešu no ES kandidātvalstīm, kas sevi arī prezentēja, bet var noprast, ka balsošana bija tikai formāls apstiprinājums iepriekš nolemtajam, ja reiz varēja ievēlēt kandidātu no ES dalībvalsts, kurš sevi nemaz nebija pat prezentējis.

Jauniešu uzdevums bija konventa trīs darbadienu laikā sagatavot dokumentu, kas izklāstītu Eiropas jauniešu vīziju par ES nākotni, dotu idejas, kā labāk organizēt institūcijas, Eiropas spēku starptautiskajās attiecībās un dot priekšlikumus Eiropas konstitūcijai. Šis dokuments jānodod Eiropas Konventam, lai to ņemtu vērā, debatējot par ES nākotni.

Galvenās idejas, kas atspoguļotas Jauniešu konventa gala dokumentā ir: daudz lielākas pilnvaras Eiropas Parlamentam (EP), divkameru likumdošanas sistēmas izveide gan pilsoņu, gan nacionālo valdību pārstāvniecībai, Eiropas Komisijas (EK) prezidenta izvēle Eiropas Parlamentā. Ieteica arī nostiprināt ES centru Briselē, likvidējot EP pārstāvniecību Strasbūrā un sekretariātu Luksemburgā. Sapludināt visus trīs ES pīlārus, pieprasot vienotu ES politiku visās šajās jomās, jo līdz šim otrais un trešais pīlārs (kopējā ārlietu un aizsardzības politika, tieslietas un iekšlietas) bija starpvaldību kompetencē. Šāda pārmaiņa nozīmētu arī vienprātības principa nomaiņa ar kvalificēto vairākumu un Parlamenta kopējo lēmumpieņemšanas pilnvaru pastiprināšanu. EK kā īstam izpildorgānam pilnībā būtu jāatskaitās Parlamentam un Padomei. Visbeidzot, dot ES juridisku statusu no starptautisko tiesību viedokļa.

ES līgumu vienkāršošana bija viens no mērķiem, tātad radīt vienu dokumentu, kas būtu saprotams visiem, ietvertu visas jomas, tai skaitā pilsoņu galvenās tiesības un pienākumus. Eiropas Jaunie Sociālisti aktīvi debatēja par sociālo tiesību iekļaušanu konstitūcijā. Šai konstitūcijai jābūt federālai un tās kodolam jābūt Cilvēka pamattiesību un brīvību hartai.

Protams, bija arī radikālas un neiespējamas idejas: atcelt valstu veto tiesības jūtīgajos jautājumos, marģinalizēt EK utt. Diemžēl visiem šiem un dokumentā iekļautajiem ieteikumiem nav doti praktiski risinājumi, kā arī debatēs bieži vien pietrūka īstas motivācijas vai zināšanu. Piemēram, runājot par konstitūciju, netika minēts tās statuss attiecībā pret valstu nacionālajām konstitūcijām, kā norādīja Zviedrijas parlamenta pārstāvis.

14 lapaspušu dokuments, kas nosaukts vienkārši par gala tekstu, prasa saskaņotu jaunatnes politiku izglītības, nodarbinātības, informācijas sabiedrības, starpvalstu un starpkultūru apmaiņas jautājumos.

Daudz tika pieminēts arī reģionālisms un Eiropas identitāte, ja tādu izdotos atrast, tā būtu papildinoša nacionālajai un reģionālajai, līdzīgi kā Eiropas pilsonība, kas balstās uz pilsonību kādā no dalībvalstīm. Šajā sakarā arī ideja par vienas pases ieviešanu visiem ES pilsoņiem.

Konventa pēcgarša

Diemžēl nācās secināt, ka ES kandidātvalstu jaunieši ir pasīvāki par dalībvalstu pārstāvjiem. Var jau minēt latviešu kautrīgumu, bet paši dalībnieki skaidroja, ka neesot jēgas neko teikt, jo tāpat neņems vērā. Manuprāt, svarīgi ir piedalīties, tāpēc kandidātvalstu jauniešiem tika dota iespēja, lai sāktu sevi pierādīt, strādāt savas valsts jauniešu labā un galu galā arī reklamētu savu valsti. Tomēr ir tiesa, ka brīžiem rokas nolaižas un prāts sašļūk, saprotot, ka jaunatne daudz neatšķiras no jau esošajiem pārstāvjiem Eiropā, jo viņi tāpat vēlas būt Briselē, pieņemt lēmumus un savu interešu vārdā aizmirst par atbildību pret pārējiem, ko viņi teorētiski pārstāv.

Kā secināja Eiropas Konventa prezidents Žiskārs d’Estēns (Giscard d’Estaing), jaunieši bijuši drošāki vienā jomā – skaidri paziņojot, ka Eiropas nākotne ir federatīva. Tai pašā laikā nevar nepieminēt lielo minoritāti, kas bija pret daudzām idejām, bet spēja mobilizēties tikai beigās, 51 delegāta parakstītā vēstulē paziņojot, ka Konvents ir bijis nedemokrātisks, slikti reprezentēts un nevar radīt nekādu leģitīmu un 75 miljonus Eiropas jauniešu pārstāvošu dokumentu, kas runā par demokrātiju.

Manuprāt, Konventa sākotnējā ideja netika īstenota, jo, kā preses konferencē norādīja d’Estēns, nav jaunu ideju. No otras puses, tā kā izstrādātais dokuments ir idejiski līdzīgs Eiropas Konventam, tas nozīmē arī to, ka jaunieši šīs idejas atbalsta. Varētu tikai vēlēties konkrētus risinājumus.

Ir jau viegli teikt, ka Eiropai jārunā vienā balsī starptautiskajās institūcijās un konfliktu gadījumos, bet, ko darīt, ja Francija vai Lielbritānija atteiksies atdot savu ietekmīgo vietu ANO Drošības padomē, lai izveidotu vienu ES balsi?

Par jauniešu entuziasmu un ambīcijām varēja pārliecināties ik brīdi. Nemitīgā plaukšķināšana, strīdi par procedūru bieži aizņēma pusi jau tā īsā debašu laika. Tomēr jāatzīst, ka īsajā laikā delegāti spēja vienoties un lika izskanēt jauniešu balsīm.

Attiecībā uz efektivitāti un tālāku sadarbību ar Eiropas Konventu, radās iespaids, ka viss tā arī apstāsies, kaut arī d’Estēns uzaicināja Jauniešu konventa līderus asistēt nākošajās Eiropas Konventa sesijās un pēc tam ziņot jauniešiem ar spēcīgā lobija – Eiropas Jauniešu Foruma – starpniecību. Laba ideja ir turpināt sadarbību ar EP un nacionālo parlamentu deputātu starpniecību.

Tā kā daži sūdzējās par stipro partiju ietekmi debatēs, arī d’Estēns pēc konventa atzina, ka bija iecerējis savākt politiski neatkarīgus jauniešus, kas nav ielikti jau kādas organizācijas vai partijas ideoloģiskajā rāmītī un nerunā labi definētās frāzēs, bet gan jauniešus indivīdus, kas spēj rast oriģinālas idejas.

D’Estēns konventa atklāšanā novēlēja: “Sapņojiet Eiropu!”, Dānijas pārstāve ieteica nepieļaut, ka jauniešu lēmumus varētu ignorēt. Manuprāt, galarezultāts ir pozitīvs, lai arī ne tik pārdrošs, kā paši jaunieši domā. Svarīgākais ir, ka šāda iespēja vispār tika dota. Tika runāts arī par konventa turpinājumu, taču, ja tagadējais gala dokuments netiks ņemts vērā, tad tas var arī nenotikt, un arī Latvijas jauniešiem vairs nebūs iespēja sevi parādīt.