Foto: E. Rudzītis © AFI

Balsojums referendumā par Latvijas dalību Eiropas Savienībā vienlaikus nozīmēs balsojumu arī par eiro ieviešanu Latvijā, taču lata nomaiņa ar eiro nenotiks uzreiz – kāpēc un kā tas notiks, par to šajā rakstā.

Lai gan vēl tikai pirms dažiem gadiem šķita neiespējami, ka Latvija drīzumā varētu sasniegt tādu attīstības līmeni, kas ļautu pievienoties Eiropas attīstītāko valstu saimei, kopā ar tām īstenot vienotu naudas politiku, izmantot vienu valūtu un pieņemt lēmumus, kas attiektos gan uz Latviju, gan uz citām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, tomēr šis brīdis ir pietuvojies.

Vai patiešam tā notiks, tas atkarīgs no referenduma par iestāšanos ES rezultātiem, jo vienotās valūtas – eiro – ieviešanai priekšnoteikums ir dalība ES.

Iestāšanās ES gan nenozīmē automātisku un tūlītēju pievienošanos eiro zonai un eiro ieviešanu. Pēc iestāšanās ES Latvijai būs jāapliecina ekonomiskā gatavība kļūt par pilntiesīgu eiro zonas dalībvalsti. Gatavība Ekonomiskajai un monetāraijai savienībai (EMS) nozīmē divas galvenās lietas – pirmkārt, ka valsts ir sasniegusi atbilstošu attīstības līmeni un konverģējusi ar eiro zonas valstu tautsaimniecībām tā, ka tajā ir iespējama vienotas naudas politikas īstenošana. Otrkārt, valsts makroekonomiskā politika tiek īstenota, balstoties uz tādiem pašiem principiem un mērķiem kā EMS.

Sa­ska­ņā ar ES li­kum­do­ša­nu Lat­vi­jai tāpat kā citām kandidātvalstīm nav izvēles iespējas – pievienoties vai nepievienoties EMS. Tik­līdz Lat­vi­ja būs ie­stā­ju­sies ES un izpil­dī­ju­si vi­sas EMS ie­stā­ša­nās pra­sī­bas, tai tā­pat kā vi­sām pā­rē­jām ES kan­di­dāt­val­stīm būs jāpievienojas EMS. No tagadējām ES dalībvalstīm EMS šobrīd nepiedalās trīs – Lielbritānija, Dānija un Zviedrija.

Māstrihtas konverģences kritēriji

Valsts gatavība EMS tiek novērtēta pēc pieciem Māstrihtas konverģences kritērijiem:

• In­flā­ci­jas lī­me­nis ne­drīkst vai­rāk par 1,5 % pun­ktiem pār­sniegt vidējo rādītāju, kāds ir tri­jām ES dalībval­stīm ar viszemāko inflāciju (2002.gada decembrī šis rādītājs bija 2,9%);
• Val­dī­bas 10 ga­du vērtspapīru pro­cen­tu lik­mes ne­drīkst vai­rāk par 2 % punktiem pār­sniegt valdības vērtspapīru likmju vi­dē­jo rā­dī­tā­ju, kāds ir tri­jās ES da­līb­valstīs ar viszemāko inflāciju (2002.gada decembrī šis rādītājs bija 6,9%);
• Val­dī­bas bu­dže­ta de­fi­cīts ne­drīkst pār­sniegt 3% no iekš­ze­mes kop­pro­duk­ta (IKP);
• Val­dī­bas ko­pē­jais pa­rāds ne­drīkst pār­sniegt 60% no valsts IKP;
• Val­stī jā­no­dro­ši­na va­lū­tas kur­sa sta­bi­li­tā­te at­tie­cī­bā pret ei­ro, ie­kļau­jo­ties Va­lūtas kur­sa me­hā­nis­mā II. Tas nozīmē, ka di­vus ga­dus na­ci­o­nā­lās va­lū­tas svārstī­bas at­tie­cī­bā pret ei­ro ne­drīkst pār­sniegt +/–15%.

Eiro ieviešana notiks pakāpeniski

Latvijas virzība uz eiro ieviešanu notiks vairākos posmos. Vispirms Latvijas vēlētāji referendumā lems, vai izmantot uzaicinājumu iestāties ES. Ja Latvijas iedzīvotāji nobalsos “par”, Saeima ratificēs ES pievienošanās līgumu, un 2004. gada 1. maijā Latvija iestāsies ES.

Pēc iestāšanās ES sekos sagatavošanās posms dalībai eiro zonā. Šajā laikā Latvijai jāapliecina sava spēja izpildīt Māstrihtas konverģences kritērijus.

Lai pārliecinātos par to, ka valsts ir gatava īstenot vienotu naudas politiku, valstij vismaz divus gadus jāpiedalās Valūtas kursa mehānismā II. Tas nozīmē, ka Latvija kopā ar Eiropas Centrālo banku (ECB) un citām ES institūcijām vienojas par noteiktu lata un eiro kursa līmeni jeb centrālo paritātes kursu, attiecībā pret kuru lata svārstības vismaz divu gadu laikā nedrīkst pārsniegt +/–15%. Latvija pēc saviem ieskatiem var izvēlēties arī šaurāku lata un eiro kursa svārstību apgabalu, ko tā apņemas nodrošināt. Būtiskais, kas jāievēro šajā periodā, ir tas, ka par atskaites punktu nacionālās valūtas stabilitātei var izvēlēties tikai eiro un šajā periodā nav pieļaujama nacionālās valūtas devalvācija.

Vienošanās par Valūtas kursa mehānisma II nosacījumiem notiks tikai pēc tam, kad Latvija kļūs par ES dalībvalsti. Tādējādi, ņemot vērā arī vienošanās sarunām nepieciešamo laiku, Latvijas pievienošanās Valūtas kursa mehānismam II iespējama 2005. gada 1. janvārī. Sākot ar šo laiku, lats tiktu piesaistīts eiro. Šobrīd lats ir piesaistīts SDR[1] valūtu grozam un Latvijas Banka plāno veikt lata piesaistes maiņu no SDR uz eiro, pamatojoties uz 2004. gada 31. decembra tirgus kursu. Līdz ar to pārsaistes brīdī netiks veikta ne lata revalvācija, ne devalvācija. Fiksēta valūtas kursa politika līdz šim ir nodrošinājusi Latvijas tautsaimniecības augšupeju un makroekonomisko stabilitāti, tāpēc Valūtas kursa mehānisma II laikā Latvijas Banka vēlas saglabāt šaurākas svārstību robežas attiecībā pret eiro nekā maksimāli pieļaujamās (+/–15%), tādējādi nodrošinot lielāku lata stabilitāti attiecībā pret eiro. Taču visi šie nosacījumi vēl būs jāsaskaņo ar pašreizējiem EMS dalībniekiem – ar ECB un ES institūcijām.

Valūtas kursa mehānismā II būs jāpiedalās vismaz divus gadus – t.i., līdz 2007. gada 1. janvārim. Pēc 2007. gada marta, kad kļūs pieejami statistiskie dati par aizvadīto gadu, ES institūcijas varēs novērtēt Latvijas atbilstību visiem EMS kvalificēšanās kritērijiem. Aptuveni pusgada laikā ES institūcijas sagatavos konverģences ziņojumu, kurā tiks novērtēta Latvijas gatavība EMS. Pozitīva vērtējuma gadījumā Latvija varēs iestāties EMS un ieviest eiro – plānots, ka tas varētu notikt ar 2008.gada 1.janvāri.

Eiro ieviešanas Latvijā iespējamais laika plāns

2004. gada 1. maijs – Latvija iestājas ES.

2005. gada 1. janvāris – Latvija iestājas Valūtas kursa mehānismā II; lats tiek piesaistīts eiro.

2005. –2006. gads – Latvija apliecina savu spēju kļūt par EMS dalībvalsti.

2007. gads – tiek novērtēta Latvijas atbilstība EMS; pozitīva vērtējuma gadījumā Latvija gatavojas ieviest eiro un iestāties EMS.

2008. gada 1. janvāris – Latvija ievieš eiro.

Latvija spēj izpildīt Māstrihtas konverģences kritērijus

Latvijas līdzšinējā ekonomiskā attīstība liecina par Latvijas spēju veiksmīgi īstenot konverģences procesu (skat. tabulu zemāk). Latvijai ir salīdzinoša ilga pieredze stabila valūtas kursa nodrošināšanā, in­flā­ci­ja jau pat­la­ban ir sa­ma­zi­nā­ju­sies līdz EMS val­stu lī­me­nim, fiskālie rā­dī­tā­ji ie­kļau­jas EMS kri­tē­ri­ju pra­sī­bās un procentu likmes turpina tuvināties eiro zonas procentu likmēm.

Treknajā šriftā – Māstrihtas konverģences kritērijs izpildīts;
* 2002. gada jūnijs–2003. gada jūnijs;
** prognoze

Avots: Latvijas Banka, LR Centrālā statistikas pārvalde

Tādējādi Latvijai ir reālas iespējas jau 2008. gada 1. janvārī pievienoties eiro zonai un ieviest eiro. Līdzīgi kā pašreizējās ES dalībvalstīs, kādu laika periodu (lielākoties divus mēnešus) apgrozībā paralēli būs gan lati, gan eiro, savukārt norēķinu atlikums veikalos, kā arī nauda bankomātos jau no pirmās eiro ieviešanas dienas tiks izsniegta eiro. Tiks noteikts termiņš, līdz kuram latus bankās varēs apmainīt pret eiro. Centrālajā bankā latus pret eiro varēs apmainīt ilgāku laika posmu (dažās pašreizējās ES valstīs ir noteikts neierobežots termiņš nacionālās valūtas apmaiņai pret eiro). Banku latu kredīti un noguldījumi tiks konvertēti eiro. ES rekomendācijas nosaka, ka pēc pārejas uz eiro bankas nevar vienpersoniski mainīt nacionālās valūtas (latu) kredītu un noguldījumu procentu likmes bez vienošanās ar klientu, ja tas nav iepriekš noteikts līgumā.

Eiro ieviešana nozīmēs lielu organizatorisku, loģistisku un tehnisku darbu, tomēr Latvijai šajā ziņā ir salīdzinoši nesena un veiksmīga pieredze – pirms desmit gadiem apritē nonāca lati un no apgrozības tika izņemti Latvijas rubļi. Pēc eiro ieviešanas Latvijas iedzīvotāji iegūs iespēju ikdienā izmantot vienu no starptautiski nozīmīgākajām valūtām vairāk nekā 20 valstīs, kura atainos arī Latvijas simboliku.

___________________________
[1] Special Drawing Rights – Speciālās aizņēmuma tiesības.

“Latvija Eiropā”
Šī publikācija ir tapusi projekta “Fwd:Eiropa” ietvaros, kas saņēmis finansiālu atbalstu no LR iestāšanās ES pirmsreferenduma informēšanas pasākumu programmas. Publikācijas saturs atspoguļo tās autora uzskatus, un LR iestāšanās ES pirmsreferenduma informēšanas pasākumu Vadības grupa nav atbildīga par jebkādu šajā publikācijā paustās informācijas saturu vai tās tālāku izmantošanu.