Raksts

E-pārvalde – mīts vai realitāte?


Datums:
10. aprīlis, 2002


Autori

Elīna Lidere


Foto: Guntars Krasovskis; Personiskā arhīva foto

Es pats nemēģinu nevienam stāstīt, kas tā e-pārvalde ir. Nav jēgas runāt par kaut kādiem tehnoloģiskiem rīkiem, kas varbūt uzlabos darbu. E-pārvaldi šodien nemaz nevar pielietot, jo valstī nav sakārtota likumdošanas bāze, nav elektroniskā paraksta likuma.

Intervija ar Latvijas pašvaldību savienības padomnieku Guntaru Krasovski

Ko īsti nozīmē jēdziens e-pārvalde?

Latvijas pašvaldību savienībai (LPS) kādreiz bija doma, ka vajadzētu pieaicināt uz semināru visus e-pārvaldes guru, lai tie cilvēciskā valodā paskaidro, kas tad īsti tas ir, kam tas ir vajadzīgs, un ko lai ar to iesāk. Bieži vien viņi runā par utopiskām lietām, kuras nav reālas. Ja godīgi jāsaka, tad pats e-pārvaldes projekts, sevišķi sociālekonomiskā programma e-Latvija, ir kaut kāds ārprāts. Tas nav nopietni – paņemt vairākas investīciju programmas, kas šobrīd jau darbojas, uzlikt tām skanīgu nosaukumu, un pierakstīt klāt kaut kādus mistiskus mērķus. Varbūt, ka tas ir vajadzīgs Eiropas Savienībai, vai vēl kam citam.

Es pats nemēģinu nevienam stāstīt, kas tā e-pārvalde ir. Nav jēgas runāt par kaut kādiem tehnoloģiskiem rīkiem, kas varbūt uzlabos darbu. Tas nevienu neinteresē. Kāpēc jāstāsta cilvēkiem, ka viņiem būs jauns Mercedes, ja pagaidām viņam jāstaigā kājām un varbūt ar skaudību jānoskatās uz citiem tāpēc, ka patiesībā pa vietējiem ceļiem nemaz nav iespējams pabraukt. Nav ko velti tracināt cilvēkus. E-pārvaldi šodien nemaz nevar pielietot, jo valstī nav sakārtota likumdošanas bāze, nav elektroniskā paraksta likuma.

Tomēr kaut kādi projekti jau ir iesākti?

Jā. Pašvaldību vienotās informatizācijas sistēmas (PVIS) projekta ietvaros pašvaldībām tiek piešķirts finansējums Interneta pieslēguma ieviešanai. Šogad paredzēts iesākt, bet jau nākamajā gadā pabeigt visu pašvaldību savienošanu vienotā tīklā.

Tiek izstrādāta arī programmatūra, kuru tās saņems bez maksas, un ar kuru varēs izmantot vairākas e-pārvaldes pamatiespējas, kā arī datu apmaiņu ar valsts reģistriem. Tā tiek gatavota kā universāls modelis, kas varētu būt e-pārvaldes tehniskais prototips vai pat jau gatava programmatūra, ko pašvaldības varētu lietot. Viens no priekšnosacījumiem gan būs, ka šo programmatūru vajadzētu lietot centralizēti. Respektīvi, tā tiks darbināta uz rajona centrālā servera, kuram pašvaldības varēs pieslēgties un savu funkciju ietvaros ievadīt un saņemt nepieciešamos datus.

Pašlaik tās gatavošanas darbi ir apstājušies pie juridiskās bāzes izveidošanas. Pašvaldībām un reģistriem par datu apmaiņu ir jāslēdz līgums. Lai vienkāršotu sistēmu, ir izlemts, ka reģistri slēgs līgumu ar LPS, kas tālāk organizēs datu apmaiņu ar pašvaldībām.

Lai arī process ir aizkavējies, šobrīd jau notiek programmatūras testēšana Rīgas rajona Stopiņu pagastā, un drīz tā notiks arī visā Saldus rajonā. Pēc tam izvērtēsim, kā konkrētiem lietotājiem šķiet, cik viegli un efektīvi var strādāt ar programmatūru. Savukārt saslēdzot pašvaldības vienotā tīklā un piedāvājot tām jau gatavu programmatūru, varēs sākt runāt par organizētu elektronisko datu pārraidi un e-pārvaldi.

Cik daudzām pašvaldībām ir datori un cik daudzām arī Interneta pieslēgums

Daudzviet pavīd informācija, ka Latvijā visās pašvaldībās ir datori. Taču tā nav. 97 vai 98 procentos pašvaldību ir vismaz viens dators. Cik tas ir labs vai slikts, ir cits jautājums. Savi iekšējie tīkli noteikti ir vismaz 50 procentiem pašvaldību. Savukārt 40-50 procentiem ir arī Interneta pieslēgums (PVIS projekta ietvaros ar Interneta pieslēgumu nodrošināti 35 procenti pašvaldību). Tāpēc es neskatos tik pesimistiski uz to, ka jau nākamgad būtu iespējams pabeigt visu pašvaldību saslēgšanu vienotā tīklā.

Vai nenākas saskarties ar attieksmi, ka informatizācija un dažādi e-projekti ir tikai nodokļu maksātāju naudas izšķiešana?

Jā, tā ir milzīga problēma. Ir daži pagasti, kur vadītāji kategoriski pasaka, ka tikmēr, kamēr viņi būs pie varas, nekādu datoru un Interneta nebūs. Un, protams, nevar jau prasīt, lai cilvēks, kuram mājās tek jumts, un govis neēdušas bļauj, nāk un skatās Internetu. Tāpat nav noslēpums, ka pašvaldības Latvijā nav tās bagātākās. Līdz ar to pašvaldību vadītājam ir jāizvēlas, vai nostāties vēlētāju pusē, vai arī veikt informatizāciju un nodrošināt tās prasības, kuras drīzumā stāsies likumīgā spēkā no valsts puses.

Šeit var minēt Rēzeknes rajona Maltas pagasta piemēru. Tur pašvaldību darbinieki bija izrēķinājuši, ka informācijas tehnoloģiju ieviešanai (telefonam, Internetam, programmām un darbinieku atalgojumam u.tml.) būs vajadzīgi trīs tūkstoši latu gadā. Nepieciešams arī informatizēt skolu, bibliotēku un citas pašvaldības iestādes. Tam vajadzīgi vēl trīs tūkstoši latu. Kad vajadzēja pieņemt lēmumu, izrādījās, ka liela daļa nemaz nepiekrīt šādu plānu īstenošanai, prasot, kur lai to naudu ņem. Iespēja būtu novirzīt no sociālajiem pabalstiem. Tas, savukārt, nozīmē, ka trūcīgajam pagasta iedzīvotājam vairs nevarēs iedot piecus latus, bet, kad viņš atnāks, nāksies teikt: «Redzi, mēs tagad esam iegādājušies datoru un varam tev kaut ko parādīt Internetā!». Tam cilvēkam tāds Internets nemaz neinteresē un nav vajadzīgs.

Cik daudz naudas ir nepieciešams, lai pašvaldībā ieviestu e-pārvaldi?

Pirms kāda laika mums prasīja, lai izrēķinām, cik tad daudz naudas tam nepieciešams. To ir ļoti grūti noteikt. Viena lieta ir ieviest e-pārvaldi Rīgā, kur ir dažādas struktūrvienības un sarežģīta administratīvā struktūra, cita lieta – kādam mazam pagastam. Apjomi, pašvaldību funkcijas un prasības, un līdz ar to arī izmaksas ir pavisam citas. Varbūt, varētu aprēķināt aptuvenās izmaksas konkrētiem pašvaldību veidiem: rajona padomei, republikas pilsētai vai kādam pagastam. Mēs gan vēl neesam ķērušies pie kādas konkrētas naudas summas aprēķināšanas.

Viens, ko es parasti stāstu savās prezentācijās – neceriet, ka, nopērkot jaunāku datoriņu vai programmatūru, ietaupīsiet daudz naudas. Tehnoloģijas izmaksas gan var samazināt, ja vairākas pašvaldības kopīgi izvēlas vienu kompāniju, kura tos apkalpos. Nezinu kāpēc, bet parasti pašvaldības IT izdevumiem nepieskaita klāt arī maksu par apkalpošanu. Tā gandrīz vienmēr tiek novirzīta kā citi izdevumi, taču šīs izmaksas ir diezgan lielas.

Vai tas nozīmē, ka Latvijā būs pagasti, kuros nebūs Interneta un e-pārvaldes?

Vismaz pagaidām PVIS projektā ietverta nostāja, ka ar varu neko nevar izdarīt. Viss norisināsies pats no sevis. Kad valstī būs prasība pēc e-paraksta, un no pašvaldībām vairs nepieņems papīra dokumentus, neizbēgami arī tiem drūmajiem vadītājiem nāksies informatizēt pašvaldību. Pie tam, PVIS projekts vismaz pašlaik ir paredzēts līdz 2005.gadam. Tām pašvaldībām, kuras līdz šim laikam neuzsāks darbu pie informatizēšanas, pēc tam visu nāksies darīt par saviem budžeta līdzekļiem.

Vislabākā motivācija līdz ar to ir likumdošana, kas nosaka nepieciešamību lietot elektronisko vidi, un nauda, kuru pašlaik ir iespējams piesaistīt no dažādiem investīciju projektiem. Protams, motivācija ir arī dažādi pieredzes apmaiņas braucieni, kur pašvaldību vadītāji brauc uz citiem pagastiem skatīties, kā tur ievieš tehnoloģijas un tās atzīst par nepieciešamām un efektīvām.

Noteicoša loma ir tehnoloģiju pieejamībai. Ja cilvēkiem ir iespēja iepazīties ar iespējām, agrāk vai vēlāk viņiem tomēr radīsies nepieciešamība pēc tās.

Kā ir ar reģioniem, vai kāds neatpaliek informatizācijā, piemēram, Latgale?

Latgale vienu brīdi pat skaitījās ar datortehniku vislabāk nodrošinātais reģions, pie tam kvalitatīvāko. Tam kā visnabadzīgākajam reģionam bija iespējams piesaistīt investīcijas no valsts un Eiropas Savienības fondiem. Šī nauda arī diezgan daudz tika iztērēta datortehnikas iegādei un Interneta pieslēguma nodrošināšanai. Arī 2000.gadā uzsākot PVIS programmu, Latgale bija viena no visaktīvākajām, kas pieprasīja un arī saņēma finansējumu.

Visbēdīgākā situācija informatizācijā ir Krāslavas, Balvu un daļēji arī Daugavpils rajonā, kur gan šogad kaut kādi projekti ir uzsākti.

Varbūt Latgale varētu izveidoties par IT reģionu?

Nē, kurzemnieki laikam tai būs mazliet priekšā. Tukuma rajons ir viens no mazāk apgūtajiem, taču pārējos rajonos situācija ir diezgan iepriecinoša. Viss Saldus rajons ir informatizēts, arī Kuldīgā gandrīz visās pašvaldībās ir Interneta pieslēgums.

Kurzemniekiem Liepājā ir visattīstītākais e-pārvaldes projekts Latvijā. Viņiem ir veiksmīga sadarbība ar Uzņēmumu reģistru. Liepājā ir izveidota pilsētas informācijas sistēma, kas ļauj pilsētas domes speciālistiem piedāvāt tos pašus pakalpojumus, ko sniedz valsts pārvaldes institūcijas. Tā laikam ir arī vienīgā pašvaldība Latvijā, kas strādā pie ISO sertifikāta saņemšanas. Tas nozīmē, ka viņiem tūlīt būs sakārtota sava iekšējās datu pārraides plūsma. Ja vēl Liepājā izveidos savu kriptogrāfijas sistēmu e-parakstiem, tad tā būs kā prototips lielas pilsētas e-pārvaldei. Līdzīgi e-pārvaldes projekti ir iesākti arī Ogrē un Cēsīs.

Ļoti liela loma pašvaldību informatizēšanā laikam tomēr ir pašvaldību vadītājiem?

Jā. Ļoti svarīgi, lai pašvaldības saprastu, ka tām ir nepieciešams ieviest informācijas tehnoloģijas. Pie tam, nepietiek tikai ar to, ka šiem mērķiem tiek atvēlēta kāda naudas summa, nepieciešams, lai kāds cilvēks šai lietai arī cītīgi sekotu līdz. Ja tā nav, nekas labs nesanāks.

Ir dzirdēts, ka, mainoties pašvaldību vadītājiem, pajūk arī iesāktie IT projekti?

Visspilgtāk vadītāju maiņa izpaužas tieši programmatūras iegādē. Piemēram, kāds vadītājs, noskatījies kaimiņa grāmatvedības programmu, izlemj to ieviest arī pašvaldībā. Pēc tam notiek vēlēšanas, un jaunais vadītājs saka, ka tāda programmatūra nekam neder un ir jāpērk jauna. Tad vēl kaut kas notiek, un atkal mainās vadītājs, kas, savukārt, neatzīst abas iepriekšējās programmatūras un iepērk jaunu, kas viņam šķiet vislabākā. Darbiniekam jau neviens neprasa – kā priekšnieks nosaka, tā arī ir. Reizēm ir gadījies dzirdēt tādus kuriozus, ka vienā pašvaldībā ir pat trīs vai četras grāmatvedības programmas. Visas par dārgu naudu iepirktas – aptuveni 300 – 400 latiem. Lieto, protams, vienu un arī tad tā tomēr neesot īsti laba, tāpēc pašvaldība domā par vēl kādas citas iegādi.


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!